Mutes dobuma vēzis, jo īpaši mēles vēzis, arvien biežāk tiek diagnosticēts jauniešiem. Slimība var skart arī tos, kuri nesmēķē un daudz nedzer, taču zinātnieki vēl nevar droši pateikt, kas ir šo izmaiņu pamatā. Somu profesore Tūla Salo paskaidroja, ko ārsti pašlaik zina un kādām pazīmēm pievērst uzmanību.
Jaunā pētījumā zinātnieki apgalvo, ka ir atraduši pierādījumus, kas liecina, ka skūpstīšanās aizsākās pirms 21 miljona gadu un ka mūsu pērtiķu senči un neandertālieši, iespējams, saskārās ar lūpām, vēsta “Science Alert”.
Sievietes ar sliktu zobu un smaganu veselību biežāk cieš no migrēnas lēkmēm. Cēlonis var būt baktērijas, kas dzīvo mutes dobumā, atklājis revolucionārais Sidnejas universitātes pētījums.
Kādā nesenā pētījumā ir atklāts, ka dažas izplatītākās baktērijas, kuru dabiskā vide ir cilvēka mutes dobums, spēj "izkausēt" atsevišķus vēža paveidus, vēsta "Sky News”.