Labs miegs ir sasniedzams sapnis – tāds ir 2016. gada 18. martā atzīmējamās Pasaules Miega dienas sauklis. Šis sapnis piepildās tikai trešdaļai pasaules iedzīvotāju.
Pacientiem, kuri sūdzas par grūtībām iemigt, dakteri parasti iesaka izvērtēt dzīvesveidu – iespējams, jūs lietojat pārāk daudz kofeīna, pārāk maz kustaties, vēlu vakaros daudz strādājat vai pavadāt laiku pie televizora ekrāna. Ja tomēr ar izmaiņām dzīvesveidā nepietiek, atgūt veselīgu naktsmieru var palīdzēt augu valsts preparāti.
Gara lidojuma laikā ne vienmēr varam noturēties nomodā, bet gulēšanu bieži vien neērtu padara šaurās sēdvietas. Eiropas aviobūves uzņēmums Airbus piedāvā risinājumu – izbūvēt lidmašīnās mazas, gulēšanai paredzētas kabīnītes.
Sūdzēties par miegainību mūsdienās, šķiet, ir pat pieņemami, jo tas taču it kā nozīmē, ka cilvēks ir ļoti nodarbināts, tik noslogots, ka viņam nepietiek laika izgulēties. Taču tas nav tik viennozīmīgi – miegainība var būt arī ļoti nopietna medicīniska problēma.
Kāpēc vienam pietiek ar sešām, septiņām stundām nakts miega, bet cits var gulēt 10–12 stundas un tik un tā vēl ir grūti pamosties? Kāpēc tik ļoti nāk miegs? Vai miega var būt par daudz?
Izrādās, arī pozīcijai kādā mēs guļam ir ļoti liela ietekme uz mūsu veselību. Pēc indiešu tautas medicīnas, ajurvēdas zinātāju domām mums vajadzētu izgulēties tieši uz kreisā sāna.
Izrādās, cilvēkam, lai viņš justos izgulējies ir nepieciešams ne tikai gana daudz nakts miera, bet arī pietiekams sapņošanas stundu daudzums, kuras savukārt nav identiski vienādas miega stundu skaitam.
Kāds 10 gadus vecs puišelis, protestējot pret to, ka mamma viņu pārāk agri liek gulēt, piezvanījis uz glābšanas dienesta 911 tālruni, lai pasūdzētos par šādu netaisnību. Kad klausule pacelta, mazais Dens Deiviss nobijies un neko nav teicis.
Miegs ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību – to, kā veidojam attiecības, kā spējam koncentrēties un pieņemt lēmumus. Kas jāievēro, lai miegs būtu kvalitatīvs, stāsta miega ārste, psihiatre un homeopāte Ija Cimdiņa un uztura speciāliste Ārija Cipruse.
Rudenī no miega traucējumiem cieš gandrīz puse (45%) planētas iedzīvotāju. Atsaucoties uz Ohaio universitātes zinātnieku veiktā pētījuma rezultātiem, Krievijas interneta medijs kp.ru vēsta, ka mākslīgajā apgaismojumā, kurā rudenī pavadām lielāko dienas daļu, organisms sintezē mazāk melatonīna jeb miega hormona, nekā tam būtu nepieciešams.
Līdzšinējie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pētījuma rezultāti liecina, ka risks iemigt pie auto stūres ir Latvijas autovadītāju problēma, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja direkcijā.