Veselības indekss: katram trešajam ir miega traucējumi

 
©Depositphotos.com

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju diennaktī pietiekami daudz guļ, bet katrs trešais jeb 28% cieš no miega traucējumiem.

Tā liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss, kas ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Cilvēkiem vecumā no 45 līdz pat 63 gadiem raksturīgs bezmiegs, un šī tendence vēl vairāk palielinās pensijas vecumā, no 64 līdz 75 gadiem. Lai gan vairāk nekā puse respondentu norādījuši, ka velta naktsmieram vismaz septiņas stundas diennaktī, tas nenozīmē, ka miegam atvēlētais laiks ir kvalitatīvs un organismam pietiekams. Turklāt no bezmiega cieš arī 43% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Lai arī no bezmiega visvairāk cieš sievietes, vairāk nekā puse (51%) aptaujāto dāmu norāda, ka miegam paredz vairāk laika nekā kungi (44%). 15% cilvēku nomoka krākšanas problēmas miegā, kas var būt par iemeslu sliktam jeb «cauram» miegam.

Pētījums atklāj vēl kādu interesantu tendenci: visvairāk laika jeb vismaz 7 stundas diennaktī miegam atvēl cilvēki ar augstāko izglītību (53%), kamēr cilvēkiem ar pamata izglītību (47%) miegs nešķiet tik būtisks un tam atvēl krietni mazāk laika. Tikmēr laucinieki un rīdzinieki no bezmiega cieš gandrīz vienādi - to atzīst 26-28% aptaujāto, taču vairāk nekā puse rīdzinieku (52%) naktī guļ ilgāk nekā ārpus Rīgas dzīvojošie (42%).

Ceļš uz vēlākām veselības problēmām

Miegs ir būtisks ķermeņa atjaunošanai un imunitātes stiprināšanai, turklāt gulēt ieteicams iet pirms pusnakts, jo cilvēka organisms jau izsenis pielāgots gulēt tieši naktīs, kad iestājas tumsa. Profesors Čārlzs Morins, Pasaules miega biedrības prezidents, uzsver: «Bezmiegs ir izplatīta sabiedrības veselības problēma, kas saistīta ar ievērojamu slogu cilvēkam, piemēram, ar paaugstinātu depresijas un hipertensijas risku.»

Jau iepriekš, analizējot Veselības indeksa datus par iedzīvotāju gulēšanas paradumiem, miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norādījis, ka Latvijā dzīvojošie tik tiešām bieži cieš no miega traucējumiem, kas ar laiku var rezultēties nopietnās veselības problēmās. Kā norāda speciālists, nepietiekami izguļoties, pašsajūta var pat būt laba, taču tā tas būs tikai īstermiņā. Izturības robeža vidēji ir divi gadi, tad nepietiekama miega dēļ var sākties dažādas fiziskās veselības problēmas - galvas, muguras, locītavu sāpes; pasliktinās atmiņa, krītas darbaspējas, kā arī var attīstīties mentālās veselības problēmas - tādas kā izdegšanas sindroms vai pat veģetatīvā distonija.

«Miega ritma jautājums aptiekās bijis aktuāls vienmēr, turklāt tā nozīme pakāpeniski turpina pieaugt - cilvēki arvien biežāk vēršas pie farmaceitiem pēc konsultācijas, kā uzlabot miega kvalitāti. Tāpat pieaug to klientu skaits, kuri mērķtiecīgi apmeklē aptieku, lai iegādātos produktus miega uzlabošanai. Pieprasīti ir gan nomierinošie līdzekļi stresa mazināšanai, gan tādi, kas veicina iemigšanu,» komentē aptieku tīkla Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Krākšana - slikta miega cēlonis

«Krākšana ir veselības problēma, kurai vajadzētu pievērst uzmanību, jo tā izraisa miega apnoju jeb īslaicīgu elpošanas apstāšanos miega laikā un palielina sirds slimību risku, kā arī iespaido blakus gulētāja miega kvalitāti. Kvalitatīvam miegam cilvēkam nepieciešamas vidēji 7-8 stundas diennaktī. Tā kā krākšana un miega apnoja var novest līdz hipoksijai jeb skābekļa badam audos, cilvēkam būtu lietderīgi konsultēties ar miega apnojas speciālistu un izmeklēties kādā no miega laboratorijām,» saka Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. «Tumšajā gadalaikā saules gaismas paliek aizvien mazāk, tālab, lai izvairītos no liekas trauksmainības, garastāvokļa maiņas un pielāgotu organismu jaunam miega ritmam pēc rudens laika pārejas, es ierosinu vairāk uzturēties svaigā gaisā, īstenot dažādas fiziskās aktivitātes, biežāk izvēdināt telpas, uzturā lietot vairāk šķiedrvielu un sekot uzņemtā šķidruma daudzumam. Turklāt nepieciešams sabalansēt miega ilgumu diennakts laikā. Ja cilvēks guļ diendusu, tad iespējams, ka vakarā nenāks miegs.

 

Abonē