Miega īpatnības ziemā

Vēsajam un tumšajam gadalaikam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz miegu un tā kvalitāti, secina BestLife.

Saules gaismas trūkums vainojams pie tā, ka organismā izdalās vairāk melatonīna, ko ražo hipofīze un ko sauc arī par miega hormonu, un tas ietekmē miega un nomoda ritmu. Jo mazāk saules gaismas, jo miegaināks jūtas cilvēks, nereti viņam trūkst enerģijas, pārņem nogurums. Lai mazinātu saules gaismas trūkuma radīto miegainību, ieteicams spilgti apgaismot savu mājokli un atturēties no pēcpusdienas snaudas, lai labāk gulētu naktī.

Amerikas Nacionālā miega fonda eksperti atzīst, ka 90 procentiem cilvēku gadalaiks ietekmē garastāvokli un enerģijas krājumus. Nopietnākos gadījumos ir runa par sezonāliem garastāvokļa traucējumiem, kas ietekmē arī miegu, un cilvēks guļ par 1,75-2,5 stundām ilgāk. Toties stresa hormonu līmenis ziemā pazeminās.

Parasti gan šķiet, ka tieši vasara ir visbezrūpīgākais gadalaiks ar zemāko stresa līmeni, taču 2018. gada pētījumā, analizējot stresa hormona kortizola līmeni sievietēm, poļu pētnieku grupa secinājusi, ka visaugstākais tas ir tieši vasarā. Kortizols var negatīvi ietekmēt miegu un pat izraisīt bezmiegu. Toties ziemā bieži traucē gulēt sausais gaiss, kas rodas centrālapkures ietekmē. Tas var kairināt elpceļu gļotādu un veicināt klepu. Ne velti ziemā iekštelpās iesaka lietot gaisa mitrināšanas ierīces.