Aptauja: Katrs 7 Latvijas iedzīvotājs krāc
 
©F64

Katrs septītais jeb 15% Latvijas iedzīvotāju miegā krāc, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

Aptaujas dati liecina, ka vīriešu vidū krāc 21%, bet sieviešu vidū - 10%.

Miega apnojas speciālists Jānis Labucis apstiprina, ka krākšana vīriešiem raksturīga divtik biežāk nekā sievietēm. Ārsts skaidro, ka krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja, kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku.

Eksperts skaidroja, ka izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki, sacīja Labucis.

Labucis informēja, ka cilvēki iedalāmi trijās grupās - tādi, kas guļ mierīgi un nekrāc, kuri miega laikā mēdz skaļāk elpot vai iekrākties, taču bez elpošanas traucējumiem, kā arī tādi, kas krāc tieši elpošanas traucējumu dēļ.

Pēc Labuča paustā, elpošanas traucējumus miegā var veicināt anatomiskas īpatnības, proti, šauri augšējie elpceļi, nozīme ir arī ģenētiskai nosliecei - kaulu un audu īpatnībām, bet visbiežākais cēlonis miega apnojai ir liekais svars, kas rada papildu spiedienu uz augšējiem elpceļiem, tos sašaurinot. Speciālists norādīja, ka 80-90% gadījumu, ja cilvēkam ir liels liekais svars, visticamāk, būs arī elpošanas traucējumi miegā.

Aptaujas dati rāda, ka teju divreiz biežāk krākšana raksturīga personām ar neveselīgu dzīvesveidu, jo šajā grupā miega laikā krāc 21%, kamēr cilvēku ar veselīgu dzīvesveidu vidū - 13%.

Arī Labucis apstiprina, ka neveselīgs dzīvesveids var veicināt elpošanas traucējumus miegā. "Kādēļ cilvēki krāc tieši miega laikā - jo aizmiegot mums atslābinās augšējo elpceļu muskulatūra, kas notur elpceļus atvērtus. Muskulatūras atslābināšanos var radīt arī, piemēram, liels nogurums, miega vai citu nomierinošo zāļu lietošana, smēķēšana un alkohola patēriņš. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki, kas pirms miega lietojuši alkoholu, nereti krāc biežāk un skaļāk," sacīja speciālists.

Labucis norādīja, ka ļoti skaļa krākšana lielākajā daļā gadījumu liecina par elpošanas traucējumiem miegā, īpaši, ja cilvēkam ir arī liekais svars. "Ja tā krākšana ir tāda, ka to dzird arī aiz aizvērtām durvīm, no citām telpām, tad ir ļoti liela iespējamība, ka cilvēks sirgst no miega apnojas. Vēl viena pazīme, kas var liecināt par šo problēmu, ir miegainība un enerģijas zudums pa dienu - pat, ja šķiet, ka esi labi un netraucēti gulējis. Nepārprotams simptoms ir pēkšņas elpošanas pauzes miega laikā," uzsvēra Labucis.

Viņš skaidroja, ka miega apnojas pacients pats var arī neapjaust, ka cieš no elpošanas traucējumiem, tāpēc ieteicams ieklausīties līdzcilvēkos, ja viņi pauž satraukumu krākšanas un ar to saistītu veselības problēmu sakarā.

Aptaujas dati liecina, ka, jo vecāks cilvēks, jo biežāk šāda problēma raksturīga, tomēr krākt miega laikā mēdz arī katrs desmitais cilvēks 18-24 gadu vecumā. Krākšana raksturīga arī katram piektajam iedzīvotājam 45-75 gadu vecumā.

Labucis skaidroja, ka no elpošanas traucējumiem miegā un to izraisītas krākšanas cieš visas vecuma grupas, tomēr ļoti būtiski ir miega apnoju ārstēt 25-50 gadus veciem pacientiem, jo tas ir produktīvais vecums, kad cilvēki ikdienā strādā, domā par ģimenes veidošanu.

Tāpat Labucis uzsvēra, ka neārstēti elpošanas traucējumi var ievērojami samazināt dzīves kvalitāti, mazināt darba spējas, un ar to nevajadzētu sadzīvot un samierināties. Speciālists stāsta, ka terapijas metodes ir dažādas un ļoti individuālas, piemēram, pieejamas dažādas palīgierīces, kas notur elpceļus vaļā, bet dažkārt nepieciešama var būt arī ķirurģiska iejaukšanās.