mediji

Uz Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa vietu, kas pārrauga Latvijas Televīziju (LTV), pašlaik pretendē pieci kandidāti.

Bez informētas sabiedrības demokrātija nav iespējama, tā Rīgā notiekošajā pirmajā Austrumu partnerības mediju konferencē, kas veltīta mediju lomai Austrumu partnerībā, atzina bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Sešpadsmitajā maijā Jūrmalas muzejā Seminarium Hortus humanitatis ietvaros notika diskusija par tēmu Krievu prese Latvijā: krīzes periodi vēsturē.

Viedoklis ar skaļu virsrakstu „Latvija – daļa Krievijas. Bija un, iespējams, būs”, kur internetā paustas pārdomas, ka Latvija nekad nav pastāvējusi kā suverēna valsts, izraisījis sašutumu vētru twitter lietotāju vidū.

Izmantojot brīdi, kad Saeimā nesaistītu iemeslu dēļ ir atvērts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, atsevišķi mediju nozares pārstāvji mēģina iedabūt tajā jaunu sabiedriskā pasūtījuma uzraudzības un naudas dalīšanas kārtību.

Latvijas sabiedrība ar sašutumu vai pat riebumu uztver Krievijas televīzijas propagandistu Dmitrija Kiseļova, Vladimira Solovjova un viņiem līdzīgo tendenciozās pārraides, kurās dzied slavas dziesmas Putinam, pūš naida guni pret «piekto kolonnu», «nacionālnodevējiem» un augstprātīgi ņirgājas par «sapuvušajiem, aprobežotajiem Rietumiem», kuri par to vien tik sapņojot, kā iznīcināt dižo Krievzemi.

Nezinu, kā jums, bet man visi šie stāsti par topošajiem bukletiem, kuros būšot pateikts, kas jādara briesmu gadījumā, atgādina vecu padomju anekdoti par to, kā rīkoties atomkara laikā. Armēņu radio jautā – kas jādara, ja sāksies atomkarš? Armēņu radio atbild – ņemiet baltu palagu, ejiet uz kapiem, aptinieties un gaidiet tālākos partijas rīkojumus!

Eiropas Savienības (ES) līderi šonedēļ samitā vienosies izveidot speciālu mediju vienību, lai pretdarbotos Krievijas propagandai Ukrainas krīzes jautājumā, liecina samita secinājumu uzmetums, kas otrdien nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.

LTV ziņu dienesta žurnāliste Aija Kinca vakar dienas vidū sociālajos tīklos ierakstīja, ka Krievijas TV žurnālisti, kuri ieradušies Rīgā 16. martā, lai filmētu «nacistu gājienu» Rīgas centrā, ir manāmi vīlušies. Očeņ skučno (ļoti garlaicīgi, krievu val.), secinājusi kāda Krievijas žurnāliste.

Latvijas politiķi domā, ka mediji jāsaista ar valsti nevis profesionāli, bet direktīvi un birokrātiski. Neatkarīgās jautājumi Rīgas Stradiņa universitātes profesoram, mediju ekspertam Sergejam KRUKAM pamatā izriet no medijos un Kultūras ministrijas (KM) mājaslapā atrodamajām mediju politikai, mediju uzraudzībai (?) veltītajām amatpersonu un to uzaicināto ekspertu frāzēm.

Portālā Delfi krievu valodā izlasīju Jeļenas Sļusarevas pārdomas par mierīgo civilistu noskaņām Donbasā, kas daudzu uztverē ir tipisks Ukrainas krievu reģions. Autore lielā mērā balstās uz savām sarunām vēl pirms karadarbības izvērsuma, viņa to dēvē par savu dzimto pusi. Žurnāliste neslēpj, ka tur tā dēvētie banderovieši no Rietumukrainas arī agrāk nav bijuši īpaši mīlēti.

Vakar, 26.februāra vakarā Latvijas mediju pārstāvji pulcējās izklaides un atpūtas vietā "Klondaika", lai noskaidrotu spēcīgāko un precīzāko mediju komandu biljardā. Šoreiz saviem pretiniekiem nekādas cerības neatstāja ziņu aģentūra "Leta", tās abām komandām iekļūstot finālā.

Mediju nozarē strādājošie pauž neapmierinātību ar Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, uzskatot, ka tajā trūkst caurspīdīguma, sadarbības ar citiem šīs jomas speciālistiem un atbildīguma.

Latvijas Radio no reklāmas tirgus vēlas aiziet jau no nākamā gada. Latvijas Televīzija ir par palikšanu reklāmas tirgū līdz brīdim, kad valsts garantēs tai lielu budžetu.

Izraudājušies par uzbrukumu preses brīvībai Francijā, Latvijas politiķi atvēzējušies aizvērt muti žurnālistiem pašu mājās. Pieņemot Tieslietu ministrijas ierosinātos grozījumus likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, lielākie ieguvēji būtu noziedznieki un nepatiesu apsūdzību fabricētāji.

Amatpersonu vaimanas par to, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav savas mediju politikas, ir tulkojamas tā, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kuras politiķiem nerūp sabiedrības kvalitāte. Tāpēc amatpersonām parocīgāk regulēt nepolitiku, nevis īstenot politiku, ko tās pašas likumos ir pietiekami skaidri noteikušas.

Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", paredzot plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem.

Vēl iepriekšējā koalīcijā tapušais nodoms dibināt palīgu mediju nozarei joprojām buksē.

Nav noslēpums, ka modernās tehnoloģijas, sociālie mediji un internets ir mainījuši veidu, kā uztveram pasauli sev apkārt un vērtējam ikdienas prioritātes, tomēr izrādās to aktīva lietošana jau sākusi mainīt arī mūsu smadzeņu darbību.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārkāpumiem programmas apraidē vai retranslācijā turpmāk piemērot lielāku soda naudu - atsevišķos gadījumos līdz 14 000 eiro.