mediji

Arī Latvijā strādājošiem ārvalstu portāliem jākļūst caurredzamiem, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Visvairāk naudas reklāmām medijos atvēl telekomunikāciju uzņēmumi un mazumtirdzniecībā strādājošie uzņēmumi, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie reklāmas jomas pārstāvji.

Brīnumnūjiņas cīņai ar Krievijas propagandu nav, bet ir ļoti būtiski veicināt kritisko domāšanu un mediju pratību, kā arī piedāvāt objektīvu informāciju par notikumiem, pauda eksperti, prezentējot pētījumu par nepieciešamo pretdarbību Krievijas propagandas ietekmei Eiropas Savienībā (ES) un austrumu partnervalstīs.

Lai uzklausītu preses izdevēju viedokli un pārrunātu drukāto mediju piegādes jautājumus, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas un VAS “Latvijas pasts” (LP) vadību. Sarunās puses bija vienisprātis, ka līdz 2019.gada 31.decembrim ir jāsaglabā šobrīd noteiktais abonētās preses izdevumu piegādes kompensēšanas modelis, kas pēc būtības nodrošina preses pieejamību lasītājiem, īpaši lauku reģionos.

Veidojot Latvijā sabiedrisko mediju uzraugošu organizāciju, būtu ieteicams, lai tā ir no valsts attālināta institūcija, šodien Saeimā notiekošajā pasākumā par sabiedrisko mediju pārvaldības reformu "Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti" atzina vācu mediju eksperti.

Viena no 13. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra (27.–29. jūlijs) diskusiju tēmām bija Saruna ar presi un par presi. Pamatā sarunā ceturtdienas vakarā un piektdienas rītā tika iztirzāts sabiedrisko mediju reformas priekšlikums.

Valstīs, kurās ir liels krievvalodīgo segments, nepieciešamības gadījumā būtu jātiesājas ar Krievijas televīzijas kanāliem, ja tie izplata klaju nepatiesību un propagandu, uzskata Ukrainas informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova.

«Šajā pasaulē viss ir patiess vai melīgs atbilstoši tās glāzes krāsai, caur kuru jūs to vērojat.» (Kalderons de la Barka.) Man nepatīk glāzēs salaistīta īstenība, un tāpēc es negrasos apzināti karot informatīvajā karā. Negrasos a priori pieņemt kādas puses «pareizos» uzskatus vai nostājas. Es dodu priekšroku tam, lai mani par manu paša (!) viedokli lamā no visiem šī kara «ierakumiem» (vienalga – latviešu, krievu vai kādā citā valodā), nevis saviem apzinātiem meliem par labu kādai no «pusēm».

Lai realizētu ieceri par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, valsts budžetā būtu jāatrod lieki 8,6 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka vairāki desmiti miljonu būs nepieciešami veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, prognozēt, kad šo reformu patiešām ieviesīs, ir grūti. Taču Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis atzīst, ka jaunajā valdībā politiskais atbalsts šai iecerei ir gūts.

Latgales medijiem nepieciešama palīdzība, jo viņi, iespējams, ir pēdējais bastions cīņā ar separātisma idejas sludinātājiem – laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore Laima Linuža atzīst, ka patiesībā situācija ir daudz, daudz sliktāka, nekā izskatās no Rīgas, un tieši tāpēc tik nozīmīga ir šogad sāktā valsts programma pierobežas mediju stiprināšanai.

Latvijas sabiedrisko mediju joma ilgi un hroniski ir bijusi aizlaista diezgan lielā krēslas zonā, kur manīgi vīriņi duļķainos ūdeņos zvejojuši gan politiskas ietekmes zivis, gan nenopelnītas komercdarbības labumus uz nodokļu maksātāju rēķina. Bet nu laikam jau vairs tā tālāk turpināt nedrīkst, jo Eiropā par latvjiem smejas, tāpēc pienācis laiks veikt kaut kādas pārmaiņas.

Lai gan latviešu valodas prasme mazākumtautību vidū ir ievērojami uzlabojusies, tomēr tas nav atstājis īpašu iespaidu uz mediju telpas izmantošanas paradumiem, un daudzi labprātāk dzīvo Krievijas informācijas vidē nekā vēro pašmāju ražoto saturu. Ko darīt un kā stiprināt valsts valodas statusu un lomu kultūrvidē – par to Melngalvju namā seminārā Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas sprieda nozares eksperti.

Cīņā par Latvijas auditorijas uzmanību Krievija izmanto sava lielā tirgus un Eiropas Savienības (ES) sniegto brīvību priekšrocības, kā rezultātā Krievijas mediju satura patēriņš Latvijā nepārtraukti pieaug, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē sacīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju vakar ar balsu vairākumu tika ievēlēta Aija Dulevska, bet šo ceturtdien izraudzīs arī vietnieku.

Žurnāliste Inga Sprinģe konstatējusi pārsteidzošas pretrunas konkrētas ziņas atspoguļošanā viena medija dažādu valodu versijās.

Lielākā daļa pašvaldību savus medijus dibina "ne aiz labas dzīves un ne tādēļ, ka gribētu konkurēt ar vietējiem medijiem", bet gan tādēļ, ka vietējie mediji nenodrošina visu nepieciešamo precīzo informāciju iedzīvotājiem, ko pašvaldībai prasa likums, - tie ir gan saistošie noteikumi, gan domes pieņemtie lēmumi un cita būtiska informācija, aģentūrai LETA paziņoja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija").

Eiropas Savienībā (ES), it īpaši Baltijas valstīs, nepieciešami spēcīgi mediji krievu valodā, kas spētu divpusēji informēt sabiedrību, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

Nepatīkama situācija nesen notikusi kādā Latvijas pludmalē. Divas jaunās māmiņas sastrīdējušās par bērnu audzināšanas jautājumiem, tomēr būtiskākais ir nevis patiesajā strīdus iemeslā, bet tajā, ka viena no māmiņām runājusi krieviski un Krievijas mediji šo atgadījumu, protams, pasnieguši sev vēlamā gaismā, ziņojot, ka latviete iesitusi bērnam, paziņojot, ka krieviem Latvijā neesot vietas.

Radio SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis izplatījis NEPLP priekšsēdētājam Aināram Dimantam adresētu vēstuli ar provokatīvu virsrakstu Vai ēterā «drāzt anālā» drīkst tikai sabiedriskie mediji?

Lai manipulētu ar sabiedrību, Krievijas masu mediji Ukrainas krīzes laikā izmantojuši visdažādākās manipulatīvās tehnikas, piemēram, "vienkāršo" cilvēku viedokļu atspoguļošanu ziņās, secināts pētījumā "Krievijas informācijas kampaņas manipulatīvās tehnikas". Pētījumu pēc NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pasūtījuma veica Starptautisko pētījumu centrs.