Valsts propagandas kantori ķērušies pie vārda brīvības apkarošanas. Cenzūra gluži kā padomju laikā vēl netiek ieviesta, taču sabiedrības sargsunis pats tiek laipni aicināts uzlikt sev uzpurni. Medijiem esot jāpiebremzē ar valsts institūciju kritiku, jo runas par dažādām nebūšanām lejot ūdeni uz Putina dzirnavām.
Saeimā marta beigās plānots rīkot sabiedrisko diskusiju "Latvijas sabiedriskie mediji - stabili demokrātijas pīlāri" saistībā ar nepieciešamību izveidot jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien vēlreiz mēģinās vienoties par termiņu priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem, kas neļaus pašvaldībām dibināt konkrētus masu informācijas līdzekļus.
Saistībā ar SKDS un Neatkarīgās veiktajā aptaujā konstatēto iedzīvotāju uzticības kritumu medijiem mani vairāk uztrauc iedzīvotāji. Nevis mediji. Protams, protams, cilvēku uzticība ir tas sociālais kapitāls, kurš ļauj medijiem dēvēties par ceturto varu. Bet, ja šī ceturtā vara tiecas kļūt pašpietiekama, proti, ja tā savas darbības kopumā tiecas būt visai izsmeļoša pilsoniskās sabiedrības aizvietotāja, rodas jautājums – kur tad palikusi pati pilsoniskā sabiedrība?
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien spriedīs par priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.
Impulsu šim komentāram deva vēlme nepiekrist Dienas mediju valdes priekšsēdētāja Edgara Kota un Dienas galvenā redaktora Gata Madžiņa domai, ka mediju darba efektivitāti raksturo politiķu atbildības līmenis (sk. Diena, 2.01.2017.). Pareizāk sakot – nekādas lielas nepiekrišanas te nebūs. Drīzāk – dažas paralēlas domas. Proti – manā uztverē mediju darba efektivitāti raksturo pašu mediju atbildības līmenis.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un citas valsts amatpersonas atcelt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, jo uzskata, ka darba grupā, kas tās izstrādāja ir veikti demokrātijas principu pārkāpumi.
Sarunā ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku (sk. Neatkarīgā, 12.12.2016.) mēs runājām par pašām pamatnostādnēm, taču nepateicām, ka pastāv arī Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāns.
Saeimas komisijas priekšlikums samazināt līdzekļus Latvijas Radio (LR) radiostacijai "Pieci.lv", kuru koalīcija šodien tomēr nolēma neatbalstīt, ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijā trūkst kopēja redzējuma par Latvijas sabiedrisko mediju attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.
Žurnālistiem ir tiesības veikt eksperimentus sabiedrības interesēs, tomēr konkrētajā gadījumā mani māca bažas par personas datu aizsardzību, komentējot kriminālprocesa ierosināšanu pret Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti, intervijā Latvijas Radio norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Lielbritānijas Princis Harijs līdz ar oficiālu apstiprinājumu par viņa un aktrises Meganas Markles attiecībām ir izteicis brīdinājumu medijiem, vēsta CNN.
Valdība šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plānu, ar kurām iecerēts stimulēt mediju vides daudzveidību un sabiedrības mediju pratību.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzdeva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kopā ar Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļu līdz nākamā gada 1.janvārim izstrādāt stratēģiju 2017.-2020.gadam, kā nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju saturu visā Latvijā, ņemot vērā NEPLP piedāvātās tīkla paplašināšanas iespējas.
Arī Latvijā strādājošiem ārvalstu portāliem jākļūst caurredzamiem, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Visvairāk naudas reklāmām medijos atvēl telekomunikāciju uzņēmumi un mazumtirdzniecībā strādājošie uzņēmumi, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie reklāmas jomas pārstāvji.
Brīnumnūjiņas cīņai ar Krievijas propagandu nav, bet ir ļoti būtiski veicināt kritisko domāšanu un mediju pratību, kā arī piedāvāt objektīvu informāciju par notikumiem, pauda eksperti, prezentējot pētījumu par nepieciešamo pretdarbību Krievijas propagandas ietekmei Eiropas Savienībā (ES) un austrumu partnervalstīs.
Lai uzklausītu preses izdevēju viedokli un pārrunātu drukāto mediju piegādes jautājumus, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas un VAS “Latvijas pasts” (LP) vadību. Sarunās puses bija vienisprātis, ka līdz 2019.gada 31.decembrim ir jāsaglabā šobrīd noteiktais abonētās preses izdevumu piegādes kompensēšanas modelis, kas pēc būtības nodrošina preses pieejamību lasītājiem, īpaši lauku reģionos.
Veidojot Latvijā sabiedrisko mediju uzraugošu organizāciju, būtu ieteicams, lai tā ir no valsts attālināta institūcija, šodien Saeimā notiekošajā pasākumā par sabiedrisko mediju pārvaldības reformu "Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti" atzina vācu mediju eksperti.