Valdība atbalsta mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Valdība šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plānu, ar kurām iecerēts stimulēt mediju vides daudzveidību un sabiedrības mediju pratību.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) informēja, ka dokumentam būs fiskāla ietekme. Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanai no 2016. līdz 2019.gadam no valsts budžeta tika prasīti 4 061 200 eiro, savukārt, sākot ar 2020.gadu, mediju pamatnostādņu īstenošanai būtu nepieciešams papildu finansējums 7 314 374 eiro apmērā. Valdība nolēma, ka pie šī jautājuma atgriezīsies, kad strādās pie valsts budžeta un gatavos jaunās politikas iniciatīvas.

Neatrisināts palika arī jautājums par valsts un pašvaldību finansēto mediju saturu un par komercreklāmām pašvaldību informatīvajos izdevumos. Šajā jautājumā kompromiss vēl neesot atrasts, tāpēc darbs pie tā turpināsies.

Pamatnostādnēs kā mediju politikas rīcības virzieni noteikti mediju vides daudzveidība, kvalitāte un atbildīgums, nozares profesionāļu izglītība, mediju pratība un mediju vides drošumspēja.

Lai vecinātu mediju vides daudzveidību, plānots nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, panākt godīgu konkurenci reģionālo mediju reklāmas tirgū, atbalstīt drukātās preses ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē, atbalstīt kvalitatīva satura veidošanu latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, atbalstīt satura veidošanu personām ar invaliditāti medijos neatkarīgi no to veida un platformas, kā arī izzināt mediju daudzveidības līmeni Latvijā.

Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības mediju pratību, plānots izzināt mediju pratības līmeni sabiedrībā, uzlabot sabiedrības zināšanas mediju pratībā, iekļaut medijos mediju pratību attīstošu saturu un iekļaut mediju pratību izglītības saturā. Tāpat plānots izglītot pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs, sagatavot topošos pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs un izveidot materiālus pedagogiem par mediju pratības jautājumiem.

Šodien valdība noteica KM par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Tāpat tika noteikts, ka KM jāsagatavo un ministrei līdz 2018.gada 1.jūlijam jāiesniedz pamatnostādņu īstenošanas starppostma novērtējums.

Latvijas mediju politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi KM pieciem gadiem.

Pamatnostādņu mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot medijpratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.

Saskaņā ar pamatnostādņu īstenošanas plānu KM jau tuvākajā laikā sāks darbu pie mediju vides tiesiskā regulējuma pilnveides, ievērojot mediju vides pārmaiņu tendences, izvērtējot mediju avotu tiesisko aizsardzību, veicot mediju reģistra reformu un pievēršoties jautājumam par mediju īpašnieku struktūru caurskatāmības uzlabošanu. Tāpat notiks darbs pie jauna audiovizuālo un audio mediju regulējuma.

Patlaban norit mediju atbalsta programmu koncepta un konkursa nolikumu izstrādes process. Saskaņā ar iepriekš plānoto mediju atbalsta programmas prioritāri būs vērstas uz atbalstu satura veidošanai reģionālajos medijos, mediju kritikas žanram, diasporas un mazākumtautību auditoriju sasniegšanai, pētnieciskās/analītiskās žurnālistikas attīstībai, mediju satura veidošanai personām ar invaliditāti. Plānots to prezentēt mediju nozares pārstāvjiem un apspriest tuvāko mēnešu laikā, lai līdz ar jauno gadu varētu sākt mediju atbalsta programmu darbību.

Mediju politikas ieviešanas uzraudzībai KM veidos sabiedrisku konsultatīvo padomi.

Politika

Par to, kāpēc šī valdība ir iestigusi un kāpēc premjerei Siliņai ir nesekmīgs vērtējums, par to, kāpēc ministri valdības sēžu laikā “sēž” telefonos un kāpēc Briškens ir ideāls ministrs – un vēl par daudz ko citu intervijā ar politologu Filipu Rajevski.

Svarīgākais