NEPLP un KM jāizstrādā stratēģija sabiedrisko mediju satura nodrošināšanai visā Latvijā

© F64

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzdeva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kopā ar Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļu līdz nākamā gada 1.janvārim izstrādāt stratēģiju 2017.-2020.gadam, kā nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju saturu visā Latvijā, ņemot vērā NEPLP piedāvātās tīkla paplašināšanas iespējas.

NEPLP komisijas priekšsēdētājam Ritvaram Jansonam (VL-TB/LNNK) vēstulē norādījusi, ka pārejai uz sabiedriskās televīzijas apraidi HD formātā, ņemot vērā Latvijas Televīzijas (LTV) aprēķinu, 2017.-2020.gadā ir nepieciešami 9 240 000 eiro.

Jansons norādīja, ka tīkla paplašināšanas iespēja ļauj visā Latvijā gandrīz 100% droši nodrošināt pārklājumu. Taču, ja valsts izdod 9 240 000 eiro, ceļot jaunus torņus, nodrošinot tīkla pārklājumu un pārejot uz HD standartu, komisijai ir jābūt skaidrībai, ka būs televīzija ar Latvijas valsts interesēm atbilstošu saturu, kas stiprinās Latvijas informatīvo telpu.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) vadītājs Jānis Bokta prezentēja deputātiem trīs variantus, kā uzlabot sabiedrisko mediju apraidi. Kā viens no variantiem tika minēta iecere viena divu gadu laikā uzlabot sabiedriskās televīzijas apraidi pierobežā, LVRTC izbūvējot jaunus mastus radio un televīzijas apraidei Krāslavas un Viļakas apkaimē, kas no LVRTC līdzekļiem prasītu 504 000 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN).

Kā otru risinājumu LVRTC rosināja uzlabot sabiedriskās televīzijas apraidi Krāslavas un Viļakas apkaimē, izmantojot esošus citu komersantu mastus. Taču, tā kā citu komersantu masti nav primāri paredzēti TV un radio apraides antenu sistēmu uzstādīšanai, tādējādi bez papildu retranslācijas punktu uzstādīšanas nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo apraides zonu.

Trešais LVRTC rosinātais variants paredzēja sabiedriskās televīzijas apraides uzlabošanai visas Latvijas teritorijā divu gadu laikā izveidot sešas raidošās stacijas, tostarp Krāslavas un Viļakas apkaimē. Pasākuma īstenošanai LVRTC ir nepieciešami aptuveni 1 380 000 eiro bez PVN. Lai segtu maksas pieaugumu, LTV vajadzībām ik gadu, sākot ar 2018.gadu, ir nepieciešami 426 490 eiro, ieskaitot PVN un maksu par elektroenerģiju un frekvenču resursu izmantošanu.

Vairāki deputāti norādīja, ka pagaidām nav īstas skaidrības, vai, Latvijas teritorijā divu gadu laikā izveidojot sešas raidošās stacijas, atradīsies mediji ar atbilstošu valstiski svarīgu saturu, ko pārraidīt šāda tehniskā nodrošinājuma gadījumā. Līdz ar to nepieciešama plašāka izpēte attiecībā uz saturu un stratēģiju.

Jansons aģentūrai LETA norādīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti plāno tikties pēc 2017.gada 1.janvāra, lai diskutētu par KM un NEPLP kopējo ziņojumu un iezīmētu turpmāko virzību.

Jau vēstīts, ka NEPLP pārstāvji vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda, ka 2018.gadā un 2019.gadā būtu nepieciešami 426 000 eiro gadā, lai palielinātu Latvijas Radio un bezmaksas apraidē esošo televīziju aptveramību.

Pašlaik šie plašsaziņas līdzekļi ir pieejami 99,6% teritoriju, bet mērķis paredz sasniegt 100%.

Svarīgākais