Brīnumnūjiņas cīņai ar Krievijas propagandu nav, bet ir ļoti būtiski veicināt kritisko domāšanu un mediju pratību, kā arī piedāvāt objektīvu informāciju par notikumiem, pauda eksperti, prezentējot pētījumu par nepieciešamo pretdarbību Krievijas propagandas ietekmei Eiropas Savienībā (ES) un austrumu partnervalstīs.
Pētījumu sadarbībā ar ekspertiem un žurnālistiem no Eiropas veica Brīvības un solidaritātes fonds (BSF) un Eiropas Progresīvo pētījumu fonds.
BSF vadītājs Ervins Labanovskis šodien pētījuma prezentācijas pasākumā uzsvēra, ka pētījumā tā autori necentās atkārtot to, par ko jau daudz runāts, bet gan vēlējās koncentrēties uz to, ko vajadzētu darīt. Labanovskis norādīja, ka pēc notikumiem Ukrainā parādījās daudz iniciatīvu mediju un likumdošanas jomā, lai cīnītos pret propagandu, tomēr ir signāli, ka sākam pierast pie šīs situācijas. Tas ir "ļoti bīstams brīdis", jo ģeopolitiskā situācija nav mainījusies un nevar apstāties ar šīm jaunajām iniciatīvām.
Viņš uzsvēra, ka jāveicina mediju lasītprasme un pats būtiskākais ir veicināt cilvēkos kritisko domāšanu un informācijas izvērtēšanu.
Savukārt Austrumeiropas politikas studiju centra pētnieks Māris Cepurītis uzsvēra, ka demokrātiskām valstīm cīņa ar propagandu nav vienkārša un šādai pretdarbībai nebūs viena risinājuma vai brīnumnūjiņas. Pēc eksperta domām, cīņā ar propagandu varētu būt noderīgs "stratēģiskais naratīvs", proti, stāsts jeb informācija par valsti - tās pagātni, tagadni un nākotnes virzienu. Stratēģiskais naratīvs palīdz izstāstīt sabiedrībai saprotamā valodā valsts stāstu, piebilda Cepurītis.
Pētnieks arī uzsvēra, ka ļoti svarīgi cīņā ar dezinformāciju ir nepaļauties uz izplatīto informāciju, stāstu, bet gan koncentrēties uz katras valsts nacionālās stratēģijas aizstāvēšanu.
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis piekrita, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā nav viena ātra risinājuma cīņai ar propagandu un sabiedrībai jāizmanto visi instrumenti. Putnis runāja par jaunā regulējuma nepieciešamību mediju jomā, ko paredzēts izstrādāt tuvākajos gados. Piemēram, nepieciešams "novērst nenoteiktību", skaidri nosakot, kas ir vai nav medijs, skaidroja eksperts.
Viņš arī minēja, ka Latvijā nav vienotas žurnālistu organizācijas, ētikas un profesijas standartu, par kuriem nozare būtu vienojusies, un tas arī ietekmē situāciju. Nepieciešams piedāvāt risinājumus, lai nostiprinātu spēcīgu vietējās žurnālistikas tradīciju, akcentēja Putnis, atgādinot par iniciatīvu izveidot Mediju atbalsta fondu. Putnis kā būtiskus minēja arī mediju pratības jautājumus - nepieciešams strādāt ar auditoriju, lai cilvēku saprastu, kas ir žurnālistika un kas nav.
KM Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls runāja par starptautisko regulējumu mediju jomā un darbu pie ES direktīvas šajos jautājumos. Kā Latvijai svarīgus aspektus Mellakauls minēja žurnālistikas standartus un mediju īpašumtiesību pārskatāmību, ko gan varētu būt "grūti dabūt ES līmenī".