Pierobežas mediju stiprināšanā savu tiesu paņem rīdzinieki
Latgales medijiem nepieciešama palīdzība, jo viņi, iespējams, ir pēdējais bastions cīņā ar separātisma idejas sludinātājiem – laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore Laima Linuža atzīst, ka patiesībā situācija ir daudz, daudz sliktāka, nekā izskatās no Rīgas, un tieši tāpēc tik nozīmīga ir šogad sāktā valsts programma pierobežas mediju stiprināšanai.
Ir gan arī pāris jautājumu par tās izpildījumu – daļu Latgales naudas paņēmuši rīdzinieki, arī vietējā ebreju biedrība, un pagaidām nav arī zināms, vai programmai sekos turpinājums nākamajā gadā. Taču labi, ka vispār ir jebkāds sākums.
Seperātisma ideja gruzd
Galvenā redaktore un SIA Ludzas Zeme valdes priekšsēdētāja Laima Linuža stāsta, ka šī ir pirmā reize, kad Latgales reģiona prese var startēt uz projektu naudām. Bet tieši informatīvā kara apstākļos šāda palīdzība ir izšķiroši svarīga. Separātisma ideja Latgalē turpina gruzdēt, un viņai personīgi ir nācies mest laukā no sava kabineta cilvēkus, kuri sludina pretvalstiskas lietas. Viens tāds kungs – Pedāns uzvārdā – pat regulāri nākot uz redakciju un sludinot Latgales autonomiju. Viņš klīstot arī pa visu Ludzu, un cilvēki viņā ieklausās, jo izskatās viņš respektabli, brauc ar Lexus. «Nesaprotu, kāpēc Drošības policija viņu vēl nav sašņorējusi!» Un viņš jau neesot vienīgais tāds. Cilvēki uz redakciju zvana, arī paužot atbalstu novadniekiem, kuri devušies uz Ukrainu karot Krievijas pusē. Galvenā redaktore spriež, ja viņas vietā atnāktu kāds cilvēks ar primitīvu biznesa tvērienu un šādas bīstamas idejas nokļūtu laikraksta slejās, avīzes tirāžas un uzņēmuma ienākumi augtu, bet politiskās sekas būtu valstij graujošas. Lūk, tāpēc, Latgales medijiem jāpalīdz izdzīvot. Ludzas Zemei projektu konkursā viņa pieteikusi vairākas idejas – arī mājaslapas izveidi un pētniecisku rakstu sēriju par dzīvi Krievijā, turpat otrpus robežai. Daudzi vietējie skatās Krievijas televīzijas kanālus, un viņiem šķiet, ka tā ir kaut kāda brīnumzeme. Publikāciju mērķis ir noņemt šīs rozā brilles. Projekta pieteikumā tika prasīti 26 000 eiro, iedoti 9000, bet arī par to paldies.
Tiek pierobežas rīdziniekiem
Kopumā Valsts Kultūrkapitāla fonda programmā Atbalsts medijiem Latgales reģiona pierobežas teritorijās sadalīti 118 462 eiro. Projekti grupēti trīs daļās – žurnālistu prasmju veicināšana, jauna formāta sabiedriski politiskais saturs drukātajos medijos, kā arī saturs elektroniskajos. Atbalstīti deviņi projekti, bet aiz borta atstāti trīs. Programmas kuratore Linda Karlina skaidro, ka viens piedāvājums neatbilda nolikumam, citam pieteicējam apstiprināts otrs iesniegtais projekts, bet trešajam bija nepareizā auditorija – nacionālā, nevis tieši Latgales.
Projektu izvērtēšanas gaitā vienam no septiņiem komisijas locekļiem – Daugavpils universitātes rektoram Arvīdam Barševskim radās iebildes pret vēl viena iesniedzēja nepiederību Latgalei. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica par 22 100 eiro atgādinās Latgales kolēģiem žurnālistikas teoriju, mācīs pētniecību, organizēs viņu sadarbību ar nacionālo presi un arī maksās honorārus par darbu, lai žurnālistiem šo mācību dēļ vēlāk nav zobi vadzī jākar. Profesoram Barševskim tomēr šķita, ka programmas līdzekļus būtu lietderīgi «novirzīt praktiski Latgales reģiona cilvēkiem, nevis apgūt šos līdzekļus galvaspilsētas organizācijai, neapšaubot tās kompetenci». Tomēr profesors ar šo viedokli palika mazākumā. Un Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga skaidro, ka šis nebūs tas gadījums, kad Rīgas kundziņi atbrauc naudu paņemt. Pērn Latgales un Narvas žurnālistu apmācības sāktas Ziemeļu ministru padomes uzdevumā, tagad top mācību programmas turpinājums.
Lai netiek pseidoavīzēm
Ludzas Zemes redaktore L. Linuža par naudas atvēlēšanu rīdziniekiem nežēlojas, vien piebilst – galvenais, lai vispār vietējiem kaut kas tiek atstāts. Otru projektu žurnālistu izglītošanai patiešām sacerējuši vietējie – Daugavpils ebreju kopiena. Pirmajā mirklī šķiet, ne savā programmā startējuši. Tomēr izrādās, biedrība izmantota vienkārši kā platforma startam konkursā, jo Daugavpils universitāte startēt nedrīkstēja. Programmas kuratore skaidro, ka valsts un pašvaldības institūcijām dalība liegta, lai pēc mediju stiprināšanas naudas neatnāktu pašvaldību informatīvie izdevumi. Tā nu ar Latgales teritoriju saistītos vēsturiskos mītus, stereotipus, baltos vēstures plankumus un jaunākos faktoloģiskos melus žurnālistiem skaidros mazākumtautības biedrības mobilizēti cienījami mācībspēki.