Veidojot Latvijā sabiedrisko mediju uzraugošu organizāciju, būtu ieteicams, lai tā ir no valsts attālināta institūcija, šodien Saeimā notiekošajā pasākumā par sabiedrisko mediju pārvaldības reformu "Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti" atzina vācu mediju eksperti.
ieslietu profesors un žurnālists Pēters Šivijs uzsvēra, ka sabiedrisko mediju uzraugiem būtu jābūt attālinātiem no valsts politiskās ietekmes. Tāpat viņš norādīja, ka sabiedriskos medijus uzraugošajā organizācijā būtu vēlams iekļaut dažādu sabiedrības interešu pārstāvju un ievēlēt ģenerāldirektoru.
Šivijs arī atzīmēja, ka, radot jaunu padomi, ir jāveido arī īpaša finanšu kontroles institūcija, kurai būtu jāuzrauga padomes ģenerāldirektora darbība finanšu aspektā.
Arī Hannoveres Mūzikas, teātra un mediju augstskolas komunikācijas un mediju zinātņu profesore Beāte Šneidere atzina, ka ir jāmazina līdz minimumam valsts varas ietekme uz sabiedrisko mediju, jo sabiedriskajam medijam ir jānodrošina viedokļa brīvības un visaptverošas informācijas apraide.
Esot no valsts varas neatkarīgi, sabiedriskie mediji ir spējīgi nodrošināt domu un vārda brīvību, uzsvēra Šneidere.
Viņa skaidroja, ka sabiedrisko mediju uzraugošās organizācijas ģenerāldirektors ir atbildīgs par sabiedrisko mediju darbu, kā arī ir pakļauts uzraudzībai no sabiedrisko mediju padomes, kurai jāuzrauga sabiedrības intereses un to ievērošana sabiedrisko mediju darbā.
Latvijā topošo sabiedrisko mediju regulējošo likumprojektu Šneidere vērtēja kā pārāk plašu un sarežģītu.
Piemēram, jautājumā par sabiedrisko mediju finansējumu Šivijs sacīja, ka Vācijā esot nodeva, ko ik mēnesi maksā katra mājsaimniecība neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek ieslēgts televizors. Summa esot ap 15 eiro mēnesī. Viņš uzsvēra, ka tāda ir maksa par kvalitatīvu un brīvu sabiedrisko mediju.
Šivijs arī ieteica aizliegt reklāmas sabiedriskajos medijos, piešķirot tam pietiekami lielu finansējumu.
Kā ziņots, semināru un publisko diskusiju organizē Saeima sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu un Kultūras ministriju.