Tirpina LTV uzrauga kandidātus
Uz Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa vietu, kas pārrauga Latvijas Televīziju (LTV), pašlaik pretendē pieci kandidāti.
Lai izvēlētos piemērotāko, Saeimas atbildīgā komisija vakar izvaicāja tos par darba pieredzi, sabiedrisko pasūtījumu, informatīvās telpas aizsardzību un citiem to interesējošiem tematiem. No pašas NEPLP gan neviens uz šo sēdi nebija ieradies.
M.L.Grupa valdes locekle Dace Ķezbere savu piemērotību amatam argumentēja ar pieredzi gan televīzijā (redaktore un ģimenes TV vadītāja), gan arī Nacionālajā Radio un televīzijas padomē. Viņa arī izteicās visai kritiski par līdzšinējo padomes darbu, kas nespēj veidot jaunas prioritātes un noformulēt tās dokumentā. Viņa arī uzskata, ka TV monitoringa darbs ir devis pārāk maz rezultātu.
Žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntis Rozenbergs aicināja balsot par viņu, ja vajadzīga profesionāla un gudra žurnālista pieredze. Viņš domā, ka vismaz viena desmitā daļa no valsts budžeta būtu jāiegulda elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, pretējā gadījumā būs grūti konkurēt ar Krievijas propagandas mašīnu.
AS Lauku Avīze izdevniecības projektu vadītāja un žurnāliste Eva Mārtuža kā svarīgāko jautājumu akcentēja saturu. Pašlaik dominējot informācijas korumpētība – lielu daļu TV aizņem cilvēki, kam ar reālo dzīvi un tautu ir maz sakara. Mediju telpā tiek sēta baiļu sajūta un neziņa. Viņa uzteica TV darbu valsts svētku laikā, kad tiešām ir labas reportāžas no tautas.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Kaprāns iestājas par sabiedriskā medija lomas stiprināšanu. Tas būtu izdarāms arī ar mediju atbalsta fonda izveidi, jo pašlaik sabiedriskā TV un radio ir viszemāk finansētie Eiropas Savienībā. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību strādāt pie mediju telpas aizsardzības un nacionālās drošības.
Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektors Aleksandrs Mirļins galveno elektronisko mediju problēmu saskata stratēģijas trūkumā. Esošā neatspoguļojot pašreizējo situāciju, kad diezgan brīvi ir pieejami kaimiņvalstu televīziju kanāli.
Lēmumu par savu virzīto kandidātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija solās pieņemt 17. jūnijā.