Jau sesto dienu turpinās vērienīgā Ukrainas ofensīva Kurskas apgabalā, kuru Krievijas Federācijai neizdodas apturēt. Kijiva, uzsākot šo operāciju, īstenoja trīs mērķus, ziņo Francijas starptautiskā ziņu aģentūra, atsaucoties uz kādu anonīmu augsta ranga Ukrainas amatpersonu, raksta dialog.ua.
Iebrukuma Kurskas apgabalā nolūks ir destabilizēt Krieviju, parādot tās vājās vietas, intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas drošības amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Iebrukums Krievijas Kurskas apgabalā ir līdz šim riskantākais Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmums, kas pārsteidza ne tikai Maskavu, bet arī Kijivas atbalstītājus Rietumos, svētdien raksta Lielbritānijas avīze "Sunday Times".
Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Sociālajos tīklos sestdien publicēti videomateriāli, kas varētu liecināt, ka Ukrainas spēki ir iegājuši Porozas ciemā Krievijā, tādējādi ukraiņu spēki varētu būt šķērsojuši robežu arī Belgorodas apgabalā.
Pagaidām Krievijas militārie komandieri paļaujas uz esošajām vienībām, kas izvietotas pie starptautiskās robežas, un viegli pieejamajiem spēkiem aizmugurē, kuru sastāvā lielākoties ir jauniesauktie un neregulārie spēki, lai pretotos Ukrainas iebrukumam Kurskas apgabalā, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU – Zbroinije sili Ukraini) 6. augusta rītā izvērstais plaša mēroga iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā bija milzu pārsteigums burtiski visiem. To bez izņēmuma atzīst visi militāri apskatnieki, kuri diendienā profesionāli analizē neskaitāmus ar telefonu uzņemtus video, studē dažādus ierakstus “telegram-kanālos” un sociālajos tīklos. Par oficiālajiem aizsardzības ministriju un citu struktūru paziņojumiem nemaz nerunājot. Visi ir vienisprātis: šādu pavērsienu karadarbībā neviens nebija gaidījis.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 10. augustā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Krievijas militārie “Telegram” kanāli apgalvo, ka Krievijas fronte ir sabrukusi un Ukrainas bruņotie spēki ir pārgājuši uz liela manevra īstenošanu, lai sasniegtu Kurčatovas pilsētu, kur atrodas Kurskas atomelektrostacija. Sociālajos tīklos izplatās kadri, kuros redzama Kurskas apgabalā notiekošā krievu kareivju masveida padošanās, vēsta "dialog.ua".
Šīs nedēļas sākumā Ukrainas bruņotie spēki šķērsoja robežu ar Krievijas Federāciju vāji aizsargātā Kurskas apgabala teritorijā - Ukrainas karavīri devās kaujā artilērijas un bruņutehnikas aizsegā. Dienu iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka viņi it kā jau ir apturējuši Ukrainas bruņoto spēku virzību un tagad strādā, lai tos padzītu no Kurskas apgabala, vēsta “The Wall Street Journal”.
Samērā plašais Ukrainas bruņoto spēku grupējuma iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, ir ne tikai negaidīts, bet arī visnotaļ efektīvs. Galvenokārt tieši tajā ziņā, ka lauž jau iecementējušos šablonus par Krievijas – Ukrainas kara gaitu.
Ukrainas bruņoto spēku ofensīva Kurskas apgabalā, kur tikai trīs dienu laikā tika ieņemta milzīga teritorija, bija īsts šoks Kremļa elitei, tostarp Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, raksta dialog.ua.
Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka Ukrainas militārā operācija Krievijas Kurskas apgabalā ir leģitīma aizsardzības kara daļa, ceturtdien Briselē apliecināja ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela pārstāvis sakariem ar presi.
Daži analītiķi izteikušies, ka Kijevas mērķis varētu būt pilnībā pārtraukt Krievijas gāzes piegādes Eiropai, tādējādi parādot savu ietekmi, raksts UNIAN.
Viens no Ukrainas mērķiem Kurskas apgabalā varētu būt Krievijas pamatteritorijā izveidot placdarmu, ko varbūtējās sarunās varētu izspēlēt kā kārti, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.
Ukrainas karaspēka ieiešanas Kurskas apgabalā mērķis varētu būt Krievijas bruņoto spēku spiediena Donbasa frontē mazināšana, tādu vērtējumu aģentūrai LETA sniedza Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Ukrainas karaspēks iegājis līdz pat desmit kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.