Kurskas iedzīvotāji evakuē tualetes podus un citas sadzīves vērtības

© SCANPIX/AFP

Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Ukraiņi rīkojas, kā uzskata par vajadzīgu

“Šim uzbrukumam, manuprāt, ir divas nozīmes un mērķi,” teic Raimonds Graube, “pirmais - tas tiek veikts armijas un tautas gara pacelšanai. Kopš pērnā rudens Ukrainai nav spožu panākumu stāstu, jo Ukraina atrodas nepārtrauktās aizsardzības pozīcijās. Kaut arī krievi neko īpašu nav sasnieguši, tomēr ukraiņiem tās ir aizsardzības pozīcijas, un ir pietiekami lieli cilvēku upuri abās pusēs. Tagad ukraiņi var pateikt: arī mēs varam kaut ko militāri sasniegt un izdarīt.”

Otrs aspekts, pēc Graubes domām, ir militārais: “Uzbrukums prasa spēku koncentrāciju no abām pusēm. Taču krieviem ir raksturīgi tas, ka viņi nerēķinās ar dzīvā spēka zaudējumiem, un viņi koncentrējas savos īpašajos sektoros, piemēram, Doneckā. Šī ukraiņu operācija parāda Krievijas vājumu, to, ka Krievijai nav pietiekami lielas rezerves, lai pilnvērtīgi nostātos pret ukraiņiem. Iespējams, krieviem nāksies atvilkt spēkus no dažiem jau esošās frontes sektoriem, jo Putina uzstādījums šobrīd ir: izdzīt ukraiņus no ieņemtajām teritorijām.”

Taču sūtīt pret pieredzējušajiem ukraiņiem neapmācītus karotājus, kuri varbūt mazliet padzīvojušies pa treniņnometnēm, - tas nav gudri. Vienlaikus Graube domā: “Vai šis ukraiņu uzbrukums dos militārus rezultātus? To mēs vēl nezinām. Morālo pacēlumu tas ir devis. Par militāro: mēs vēl īsti nezinām galamērķus, kādus izvirza Ukrainas militārā vadība.”

Ukraiņu karaspēks ir sasniedzis Krievijas-Eiropas gāzesvada apakšstaciju Kurskas apgabalā, Sudžos. “Pagaidām nav zināms, kāds ir Ukrainas nodoms attiecībā uz šo staciju. Tālejošie mērķi būs redzami vēlāk. Kaut arī Rietumi ik pa laikam ir aizlieguši lietot ieročus Krievijas teritorijā, tagad tie tomēr atbalsta šo iebrukumu. Ukraiņi parāda: mēs rīkosimies tā, kā uzskatām par vajadzīgu,” tā Graube.

Ģenerālis Graube domā, ka ukraiņi diez vai ar kādu konsultējās pirms šī iebrukuma. “Tas nozīmē, ka viņi parādīja savu garu: mēs cīnīsimies līdz galam,” uzskata Graube. “Bet, runājot par Kurskas AES, esmu diezgan drošs, ka šī kārts netiks izspēlēta, jo tas ir pārāk bīstami ne tikai Ukrainai vai Krievijai, bet arī pārējai pasaulei. Zaporižjas AES tika atņemta Ukrainai kā enerģētiska vienība, taču krievi tur nerada kodolbriesmas,” uzskata Graube, “savukārt, runājot par zemēm, ko ieņēmuši ukraiņi: nedomāju, ka šīs teritorijas būs kā apmaiņas vienība un kalpos par pamatu sarunu uzsākšanai. Šīm zemēm ir nozīme tikai īstermiņā un vidējā termiņā. Apšaubu, ka Ukraina kaut ko praktiski iegūtu no kādas desmit vai nedaudz vairāk kilometru teritorijas strēmeles.”

Izved vērtības - tualetes podus

Daži citi militārie analītiķi tomēr uzskata, ka ukraiņu mērķis ir Kurskas AES, kas atrodas 90 kilometrus no robežas. Iespējams, ka vēl viens mērķis ir izveidot placdarmu Krievijas teritorijā, ko iespējamās sarunās varētu izspēlēt kā lietu, ko piedāvāt apmaiņai.

Lai arī kādi būtu Ukrainas pagaidām noklusētie mērķi, Kurskas apgabalā, visvairāk - pašā Kurskā, iedzīvotāju vidū valda histērija, kaut arī pret viņiem Ukrainas bruņotie spēki nav vērsušies un nevērsīsies: ukraiņi - atšķirībā no krieviem - neizšauj un neizvaro civiliedzīvotājus, kā arī neveic citus kara noziegumus.

Tostarp Kurskas apgabala iedzīvotāji klaigā: “Puķin, pamagīīī!” Nav tikai skaidrs, kāda vēl palīdzība vajadzīga, ja fašistiskais diktators jau apsolījis 10 000 rubļu (mazliet vairāk nekā 100 ASV dolāru) katram Kurskas iedzīvotājam, kurš Ukrainas “provokācijas” dēļ pamet apgabala pilsētu.

Kāds Rietumu medijs informē savus lasītājus, ka krievi patlaban evakuē dažādas vērtības no Kurskas: ja tie ir Ukrainā salaupītie tualetes podi, tad to ir gana daudz, vajadzēs izmantot rindām kravas automobiļu…

Trīs lietas, kas Zeibota skapītī stāv

“Es redzu trīs galvenās lietas, vērtējot Ukrainas uzbrukumu Krievijai,” iesāk Gaidis Andrejs Zeibots, “un pirmā ir: Ukrainas ģenerālštābs ir labi novērtējis situāciju, skatoties, kā šajā smagajā laikā izdzīvot. Kā viens krievs teica: nu, kāda Ukraina, viņiem ir 40 miljoni iedzīvotāju, mums - 140 miljoni. Bet ne jau skaits vien spēlē lomu. Militārā ziņā tā arī ir spēle - monopols, šahs vai kas cits. Kurš būs viltīgāks un izdomas bagātāks, tas uzvarēs.”

Zeibots uzskata, ka situācija frontē ir smaga, jo krievi darbojas kā vienmēr - dzen cilvēkus ugunī, nerēķinoties ar bojāgājušo skaitu. “Esmu runājis ar ukraiņiem. Viņi saka: tas ir ļoti smagi - sešas stundas atrasties ierakumos, kamēr kāds tevi nomaina. Sešas stundas tu nepārtraukti šauj uz cilvēkiem. Dažkārt tu pat dzirdi, kā viņi runā. Psiholoģiski tas ir ļoti smagi. Tas nav tā - nospied pogu, un lādiņš aizlido desmitiem vai simtiem kilometru tālumā,” stāsta Zeibots.

Viņš uzskata, ka viens no variantiem, kāpēc šāds Ukrainas reids ir uzsākts, varētu būt - radīt situāciju, ka Krievijai nav citas izejas kā vien atvilkt spēkus no galvenās frontes līnijas.

Otrā lieta, pēc Zeibota domām, ir: “Jāpaklausās, ko runā Krievijas nozombētie cilvēki. Ja dēla bērēs, kuram bija divdesmit gadi, māte pie zārka kliedz - fašisti ukraiņi, visus viņus nošaut! - tad ko tur vairs analizēt? Putins, tikko attapies no ukraiņu uzbrukuma, nosauc to par “provokāciju”. Politiskais mērķis ir: parādīt ukraiņu tautai, ka, sak, jūs esat vainīgi - ne krievi.”

Zeibots aicina vērtēt, kāda ir Ukrainas cilvēku daba. “Nule dzirdēju kāda gudra cilvēka domas. Pirmais pasaules karš bija tāds, ka militāristi civiliedzīvotājus faktiski neaiztika. Šausmas sākās Otrā pasaules kara laikā, kad uzsāka civiliedzīvotāju iznīcināšanu. Un paskatieties, kas notiek tagad: Bučā krievi apšāva visus civiliedzīvotājus, izvaroja, spīdzināja viņus… Ukraiņi, ienākuši Krievijā, neaiztiek civiliedzīvotājus.”

Trešā lieta, par ko domā Zeibots, ir mērķis - aiziet līdz Kurskas AES. “Iekšā viņi, domāju, neies, taču, iespējams, pieprasīs atbrīvot Zaporižjas AES. Vēl šajā enerģētikas blokā ir tas, ka ukraiņi ieņēma gāzes apakšstaciju, kam var aizgriezt krānu, jo gāze iet uz Eiropu. Ja šis krāns tiek aiztaisīts, Krievijas “Gazprom” var bankrotēt. Es gan tam īsti neticu, tomēr… Tā zināmā mērā ir spekulācija,” pieļauj Zeibots.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais