“Kaut kas satraucošs notiek ar gāzes cenām. Kopš decembra nekas tāds nav bijis,” raksta Polijas ekonomikas portāls wpn.pl. Eiropas dabasgāzes cenās jau otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts divciparu kāpums. Tirgus ir nobažījies par iespējamiem traucējumiem Krievijas degvielas piegādē caur Ukrainu. Notiekošais Latviju pagaidām neietekmējot, apgalvo “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti.
Pēdējos trijos gados enerģētikā ar cenām griezies neprāta juceklis - te tās kāpušas, te kritušas neiedomājamos apmēros. 2022. gada augusts vadošajā Eiropas gāzes biržā TTF sākās ar gāzes cenu 145 EUR/MWh, pēc divām nedēļām jau pārkāpa 200 eiro par MWh robežu, bet 26. augustā sasniedza psiholoģiski izaicinošo 300 EUR/MWh atzīmi. Pēc 300 EUR/MWh “griestu” sasniegšanas Eiropas gāzes cenas sāka kristies un 2023. gada beigās jau sasniedza relatīvi zemo 35 EUR/MWh līmeni. Tātad cenu sarukums bija gandrīz desmitkārtīgs.
Šiem skaitļiem ir saskatāma tieša korelācija ar sabiedriski politiskām norisēm pasaulē - pandēmija, bruņoti konflikti dažādos reģionos, vēlēšanas daudzās valstīs, Krievijas iebrukums Ukrainā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgos sākās histērija, ka nu vairs Eiropā no Krievijas nebūs gāzes un degvielas. Cenas Eiropā uzlēca debesīs. Taču jau drīz vien izrādījās, ka pastāv alternatīvi avoti - sašķidrinātā gāze no ASV un gāze no Norvēģijas, un cenas sāka nostabilizēties.
Tagad stabilitāte atkal ir izjaukta, gāzes cenas svārstās uz nebēdu. Skaidrojums - Ukrainas armijas parādīšanās Kurskas apgabalā Krievijā. Sagadījies, ka Ukrainas spēku darbības areālā atrodas gāzes mērīšanas stacija Sudžas pilsētā, caur kuru Krievijas gāze tiek nosūtīta uz Slovākiju, Ungāriju un Austriju.
Šis apstāklis ir kalpojis par iemeslu, lai gāzes cena sāktu kāpt, un analītiķi prognozē, ka gāzes cenu kāpuma tendence turpināsies.
Šī panika ir absurda. Lai arī starp Krieviju un Ukrainu notiek nežēlīgs karš, gāzes vads no Krievijas uz Eiropu caur Ukrainu ir turpinājis pastāvēt un gāze tajā plūst arī pašlaik. Bija brīdis, kad gāzes vads tika bojāts, taču to ātri salaboja.
Ja runājam par morāli, tad no visām trim pusēm morāle ir nelāga: Eiropas valstīm nav glīti pirkt asiņainu gāzi no Krievijas, Ukrainai nav glīti ļaut šai gāzei plūst cauri savai zemei, Krievijai nav glīti gāzi sūtīt uz naidīgo Eiropu caur “banderoviešu” Ukrainu. Taču gāze turpina plūst. Katrai no pusēm tas ir izdevīgi, un nav nekādu iemeslu, kādēļ gāzei pašlaik vajadzētu pārtraukt plūst. Pienāks brīdis, kad Ukraina un Eiropas valstis šo tranzītu un gāzes pirkšanu no Krievijas pārtrauks, taču to nekādā gadījumā nav paredzēts darīt tūlīt un tagad.
Tomēr gāzes tirgos parādās bažas, ka kādā brīdī kaujas varētu traucēt piegādes, kas varētu nopietni kaitēt Eiropas ekonomikai. Pagājušajā nedēļā Moldova gāzes sektorā jau izsludināja "agrīno trauksmi" .
Gāzes cenas ievērojami pieaug. Kopš decembra nekas tāds nav bijis Saskaņā ar “Bloomberg” datiem, nākotnes līgumu (fjūčeru) cenas pieauga par 10% nedēļas laikā, piektdien sasniedzot augstāko līmeni kopš decembra (virs 40 eiro par megavatstundu). Kopš “uzglabāšanas sezonas” sākuma gāzes cenas ir pieaugušas par 48 procentiem. Jaunais pavērsiens Ukrainas un Krievijas karā ir kārtējais trieciens Eiropas gāzes tirgum. Paradoksālā kārtā šīs vasaras karstums (ne aukstums) ir palielinājis globālo konkurenci sašķidrinātās dabasgāzes jomā. Turklāt vairāki ražotāji ir cietuši neveiksmes. "Bažas par piegādes trūkumu šonedēļ turpināja veidot gāzes cenas," raksta “Rystad Energy” analītiķis Kristofs Halsers, kuru citē “Bloomberg”. "Ukrainas uzbrukums var apdraudēt Azerbaidžānas, Ukrainas un Eiropas Savienības sarunas par gāzes plūsmu turpināšanu caur Ukrainu pēc pašreizējā tranzīta līguma termiņa beigām," viņš piebilda. Patiesie labuma guvēji no panikas
Krievijas gāzes megauzņēmums “Gazprom” piektdien paziņoja, ka pēdējos gāzes cenu kāpumus izraisījuši "notikumi Sudžas reģionā" un plānotie apkopes darbi Norvēģijā. “Analītiķi prognozē, ka gāzes cenu pieauguma tendence turpināsies,” sacīja “Gazprom” pārstāvis Sergejs Kuprijanovs. Tas saprotami, jo augstākas gāzes cenas ir izdevīgas Krievijai, ja vien būs kas gāzi pirks.
Polijas ekonomikas izdevums wpn.pl lēš, ka Polijai Krievijas problēmas var būt ļoti labas ziņas. Ja piegādes tiks pārtrauktas, Austrija, Ungārija un Slovākija būs spiestas meklēt alternatīvu.
Ungārijas un Austrijas gadījumā visredzamākais importa virziens būs Eiropas dienvidi, Austrijas gadījumā - Eiropas rietumi. Slovākijā situācija ir atšķirīga. Šai valstij savu gāzes resursu praktiski nav, taču šī izejviela sedz aptuveni 1/4 no Slovākijas enerģijas vajadzībām. Tās patēriņš pērn sasniedza gandrīz 4,2 miljardus kubikmetru. Slovākijas mediji, komentējot situāciju Ukrainā, jau norādījuši uz Poliju kā iespējamo izejvielu piegādātāju. Slovākijas problēmu risināšanas atslēga ir gāzes savienojums starp abām valstīm, kas tika atvērts gandrīz tieši pirms diviem gadiem - 2022. gada augustā.
Cauruļvads savienoja gāzes mezglu Polijā ar kompresoru staciju Slovākijā. Pateicoties šīm būvēm un investīcijām, Polijā iespējams importēt 5,7 miljardus kubikmetru gāzes. gadā. Tagad gan izskatās, ka izejviela varētu plūst otrā virzienā. Šādā veidā uz Slovākiju katru gadu var nosūtīt līdz 4,7 miljardiem kubikmetru, raksta wnp.pl.
“Bloomberg” par šo tēmu raksta, ka Nīderlandes pirmā mēneša fjūčeru līgumi, kas ir Eiropas gāzes etalons, kļuva par 0,8% augstāki - 40,40 eiro par megavatstundu, kāpjot četras nedēļas pēc kārtas.
Etalona fjūčeru (nākotnes līgumu) cenas nedēļā palielinājās par 10% kopš decembra. Kopš krājumu uzkrāšanas sezonas sākuma cenas ir pieaugušas par 48%, jo daudzi traucējumi ir sakrituši ar tirgotāju centieniem iegūt degvielu ziemai.
Gāzes cenu kāpums tiek skaidrots ar to, ka ir pieauguši ģeopolitiskie riski Tuvajos Austrumos.
Tiesa kas tiesa, ģeopolitiskie riski ir tādi, ka maz nešķiet - kuru katru brīdi var izcelties plaša mēroga karš starp Izraēlu un Irānu, kurā var būt iesaistīta arī Libāna.
Dabasgāzes cenas Eiropā otro nedēļu pēc kārtas ir augušas arī saistībā ar bažām par iespējamiem Krievijas degvielas piegādes traucējumiem Ukrainā, analizē “Bloomberg”, norādot uz šo apstākli kā uz būtisku faktoru.
Latvijas dabasgāzes produktu tirgotāji pagaidām cits pār citu piedāvā pakalpojumus, kur nav manāma kādi īpaši grandiozi cenu lēcieni. Enerģētikas procesu vērotāji par peripetijām globālajos tirgos izsakās piesardzīgi un skopi. Ekonomists, augstskolu pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis spriež, ka, ja vietējie gāzes tirgotāji gāzi šai sezonai jau ir iepirkuši, tad tāds notikums kā Ukrainas uzbrukums Krievijas teritorijā būtisku ietekmi uz Latviju neatstās.
Tāpat arī ekonomists Mārtiņš Āboliņš (banka “Citadele”) uzskata, ka Ukrainas uzbrukums Krievijas teritorijā nav pats būtiskākais gāzes cenas ietekmējošais faktors, jo Eiropa no Krievijas caur Ukrainu saņem ļoti nelielu daļu no tiem gāzes apjomiem, kas nepieciešami. “Gāzes cenu pašlaik ietekmē daudzi faktori vienlaikus - piemēram, piegāžu traucējumi Sarkanajā jūrā, inflācijas spiediens u.c.,” norāda ekonomists. Gāzes cenas palēnām ir cēlušās jau vairākus mēnešus, arī pirms dramatiskajiem notikumiem pie Kurskas. Ļoti līdzīga situācija ar gāzes cenu bijusi arī pērn augustā.
