Konkurences padomes (KP) rīcībā nav informācijas, kas varētu apstiprināt "Jaunās vienotības" frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica izteicienus attiecībā uz karteļa pastāvēšanu mazumtirdzniecībā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji, komentējot Jurēvica izteikumus, ka Latvijas lielveikalos ir redzamas karteļa pazīmes.
Latvijas Konkurences padome (KP) savā mājaslapā publicējusi ziņu, kurā lepojas, ka jau desmito gadu pēc kārtas saglabājusi augsto trīs zvaigžņu novērtējumu starptautiskajā “Global Competition Review” reitingā, ierindojoties starp pasaules vadošajām konkurences iestādēm, turpretim politisko un ekonomisko procesu vērotāji interneta sociālajos tīklos apšauba KP sasniegumus.
Konkurences padome (KP) šogad 17.oktobrī tiešsaistes seminārā "Kas jāzina, sadarbojoties ar ražotāju un piegādātāju?" informēs par aizliegtiem pārtikas preču tirdzniecības prakses veidiem piegādātāja un pircēja sadarbībā, liecina informācija KP tīmekļvietnē.
Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.
Turpinot atspoguļot Konkurences padomes (KP) vadības sniegto informāciju par farmācijas holdingkompānijas “AB City” veiksmes stāstu, secināms, ka farmācijas milža “AB City” pārstāvošie uzņēmēji savu interešu virzīšanai un biznesa nosargāšanai no iespējamām valsts represijām gatavojušies ļoti rūpīgi. Publiski pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmējiem ne tikai ļoti brīnumainā kārtā izdevies panākt SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanas termiņa pagarinājumu, bet arī sakārtot uzņēmumu struktūru tā, lai, gadījumā, ja arī valsts saņemtu dūšu lemt iekasēt sodu no farmācijas milžiem par konkurences pārkāpumiem farmācijas jomā, čiks vien sanāktu.
“Neatkarīgā” noskaidrojusi būtisku informāciju jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuriem biznesā izveidojusies būtiska ietekme tirgū un Konkurences padome (KP) pielēmusi atsavināt kāda uzņēmuma kapitāla daļas, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas tirgū.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Lai nodrošinātu būtisku konkurences pārkāpumu un tirgus kropļojumu atklāšanu, 2024.gada pirmajā pusgadā ir pabeigtas divas augstas prioritātes pārkāpumu lietas, kurās Konkurences padome (KP) sodīja kopumā trīs uzņēmumus, tiem piemērojot naudas sodus vairāk nekā 142 000 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji.
Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.
Augsto cenu problēma aptiekās. Tā vietā, lai risinātu jautājumu, kā farmācijas tirgū nodrošināt veselīgu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu konkurenci, izskatās, ka pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ Konkurences padome (KP) pieļauj monopola veidošanos farmācijas nozarē. Kā uz notiekošo nozarē raugās Ekonomikas ministrija, kuras atbildības joma ir pilnveidot konkurētspējas attīstības politiku – par to sarunā ar “Neatkarīgo” ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Valdība ir apstiprinājusi jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram teorētiski vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas. Tas stāsies spēkā 1. janvārī. Priecāties pāragri. Tā kā konkurence farmācijas tirgū netiek veicināta, diezin vai aptiekās cenas medikamentiem samazināsies – iespējams, tās kļūs vēl lielākas.
Stāsts par Konkurences padomes neiejaukšanos tad, kad vajag samazināt medikamentu cenas, izraisa izbrīnu un sašutumu tiem, kuri nav pamanījuši Konkurences padomes iejaukšanos tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad jānovērš zemākas cenas preču un produktu nonākšana Latvijas tirgū.
Konkurences padome (KP) pagarinājusi zāļu ražotājam AS "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") piederošo SIA "Latvijas aptieka" kapitāldaļu atsavināšanas termiņu līdz 2025.gada 1.februārim, teikts KP paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Par dārgajām zālēm Latvijā nav jābrīnās, un tam ir racionāls skaidrojums – skarbi secinājumi par konkurences neesamību un ačgārnībām normatīvajos aktos saistībā ar farmācijas tirgus regulējumu Latvijā lasāmi Konkurences padomes atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Izrādās, ka represīvai valsts varu realizējošai iestādei Konkurences padomei (KP) pietiek ar to, ka farmācijas tirgū esošais faktiskais monopolists sola mazināt savu ietekmi un pieņem lēmumu, ka notiekošais farmācijas tirgū nav jāpēta. Rodas jautājums – kāda jēga no šādas valsts iestādes? Varbūt arī prokuratūrai vērts ņemt piemēru, uzticēties “pirmšķietami” noziegumus veikušajiem un izbeigt krimināllietas?
Vairākas ministrijas vienojušās līdz šā gada 1.novembrim īstenot vairākus pasākumus vietējā ražojuma preču īpatsvara palielināšanai mazumtirdzniecībā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien atbalstīja valdībā.
Augstākā tiesa (AT) atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu, ar kuru uzņēmējam Mārim Martinsonam atcelts Konkurences padomes (KP) lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī uzlikts pienākums ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus.
Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis pērn algā saņēmis 60 330 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Saskaņota transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas prēmiju sadārdzināšana nav pieļaujama, norāda Konkurences padome (KP), reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamu sauszemes transportlīdzekļu OCTA prēmiju sadārdzināšanos Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) piemērotā naudas soda dēļ.