Klimats

Lai arī biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir būtiski uzlabojies, Eiropas Komisija šo pozitīvo vēsti ir ignorējusi un turpina pret Latvijas valsti pārkāpuma lietu par nepietiekamu dabas aizsardzību.

Apzīmējums "ārkārtas" stāvoklis klimata jomā kurina histēriju, aģentūrai LETA pauda Latviju pārstāvošā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV), kura atturējās Parlamenta balsojumā par šāda stāvokļa izsludināšanu, līdzīgā viedoklī daloties arī eiroparlamentārietim Robertam Zīlem (VL-TB/LNNK).

Pagājušajā nedēļā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notika Eiropas Tautas partijas (ETP) kongress. Lielākais centriski labējais politiskais spēks Eiropā, kurš, pēc pēdējo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, ir ar vislielāko pārstāvniecību EP, pulcējās Horvātijā, lai pārvēlētu partijas vadību.

Saruna ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība)

Valdība stūrgalvīgi virza uz priekšu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, pavisam nopietni piedēvējot tam «izšķiroši pozitīvu globālu klimatisku ietekmi». Tikmēr par piezemētākām interesēm šai kontekstā cīnās OIK biznesmeņi, proti, subsīdiju mehānisma saglabāšanu.

«Daži veči bīda cauri lielu biznesu savtīgās interesēs, nerēķinoties ar Latvijas realitāti,» – tā topošajā enerģētikas un klimata plānā iestrādāto transporta politiku vērtē Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs Arnis Blodons. Šoreiz runājam nevis par motocikliem, bet gan meliem klimata vārdā un valdības ieceri atņemt iedzīvotājiem tiesības uz videi un makam draudzīgu mobilitāti, ko lieliski nodrošina desmit gadus vecs iekšdedzes dzinējs.

Vēl viena tautsaimniecības nozare piesakās par potenciālo cietušo Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešanas gadījumā. Ja kūdras ieguvei jāatgriežas krīzes laika izmešu līmenī, nozari gaida stagnācija vai pat likumsakarīgas beigas.

Vēl nepabeigtajam klimata plānam ir veikts formāli neatkarīgs ietekmes novērtējums uz vidi un izdarīts absurds secinājums – dokumentā ietvertajiem pasākumiem būs «izšķiroši labvēlīga ietekme uz klimatu». Tajā pašā laikā plāna ietekme uz tautsaimniecību, iekšzemes kopproduktu un ikviena iedzīvotāja labklājību joprojām nav aprēķināta un pastāv iespēja, ka Eiropas Komisijai steigā sacerētais savārstījums tiks nodots vispār bez skaitļiem. Valdība apstiprinās dokumentu, neapzinoties tā izraisītās sekas.

Holivudas leģenda un aktīviste Džeina Fonda piektdien Vašingtonā atkal aizturēta, protestējot pret politiķu nepietiekamo reakciju uz klimata izmaiņām. "Šoreiz mani varētu apcietināt uz nakti, un uz vienu nakti tas nav nekas traks. Baigā lieta," žurnālistiem jokojoties sacīja aktrise, atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad viņa tiek aizturēta. Fonda kopā ar vairākiem desmitiem aktīvistu, arī aktrisēm Rozannu Ārketi un Ketrinu Kīneri, piedalījās akcijā Senātā, kur demonstrācijas nav atļautas. Fonda, kas ir bijusi pacifiste un feminisma kustības aktīviste kopš 70.gadiem, sacīja, ka viņa klimata kustībā iesaistījusies, pateicoties zviedru aktīvistei Grētai Tūnbergai. "Ir daudz ceļu, kā cīnīties, bet mani iedvesmoja Grēta Tūnberga un jaunie studenti streikotāji visā pasaulē," skaidroja aktrise. "Es esmu slavenība. Šis ir veids, kā izmantot manu slavu, lai panāktu, ka izskan vēstījums - mums draud krīze, kas var noteikt to, vai mūsu bērniem un mazbērniem būs nākotne, kurā vispār var dzīvot." Jārīkojas ir steidzami, sacīja Fonda, kas 1972.gadā devās uz Vjetnamu, lai protestētu pret karu, ar to iemantojot Hanojas Džeinas iesauku.

Nospraužot Latvijai neizpildāmus klimata mērķus un ierobežojot lēta autotransporta pieejamību sabiedrībai, valdība ne tikai pildīs Krievijas gāzes lobija, autodīleru un kreditoru pasūtījumu par autoparka piespiedu atjaunošanu, bet formāli – arī pašas doto solījumu atbrīvoties no OIK maksājuma elektrības rēķinos. Tā segšanai no iedzīvotājiem jāsavāc aptuveni 150 miljoni gadā, tostarp apliekot ar netaisnīgiem nodokļiem auto.

Sabiedriskajai apspriešanai piedāvātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam dažās dienās ir sabiedriski tik ļoti apspriests, ka partijas, kas dokumentu virzījušas, tagad pašas pārbijušās no radikālajām idejām, ko tas satur, un sekām, ko var izraisīt. Jaunā Vienotība pat uz brīdi sagājusi ragos ar partiju KPV LV.

Eiropas Parlaments (EP) prasa nākamā gada Eiropas Savienības budžetā klimata aizsardzībai novirzīt papildu vismaz divus miljardus eiro, informē EP preses dienests.

Uz vispārējās klimata panikas viļņa arī Latvijas radikālie vegāni plāno dažādas protesta akcijas pret tradicionālo dzīvesveidu, kas ietver sevī gan gaļas ēšanu, gan dzīvnieku ādas izmantošanu. Jauni uzbrukumi drīzumā gaida kažokzvēru industriju un lopkautuves.

Septembra beigās miljoniem skolēnu Indijā, Spānijā, Itālijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Portugālē, Vācijā, Čīlē, Argentīnā un Kanādā piedalījās protestos, aicinot savu valstu valdības izsludināt ārkārtas stāvokli klimata jomā. Daudzās valstīs, sākot ar Lielbritāniju un noslēdzot ar Māršala salām, kas atrodas Klusā okeāna centrālās daļas plašumos, parlamenti un valdības nāca pretim skolēnu bažām un pieņēma rezolūcijas un lēmumus, izsludinot vietējās nacionālās klimata krīzes.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti ceturtdien sarīkojuši tā dēvēto sēdošo demonstrāciju Londonas Sitijas lidostā. Protestētāji draudēja nobloķēt lidostas darbu, taču pagaidām traucējumi bijuši minimāli. Līdz 100 aktīvistiem sapulcējušies lidostas atpūtas telpā, bet citi sasēdušies citur. Daži protestētāji uzrāpās uz zemā jumta pie darbinieku ieejas, kur izkarināja plakātu ar uzrakstu: "Mūsu planēta mirst." "Mēs to darām, lai izvairītos no lielākiem traucējumiem, kas gaidāmi, ja mēs steidzami nerīkosimies," tvītoja "Extinction Rebellion". "Lidosta plāno divkāršot lidojumus. Turpmāks valdības atbalsts gaisa satiksmes paplašināšanai nav savienojams ar ārkārtas situāciju" klimta jomā, norādīja aktīvisti. Policija aizturēja kādu vīrieti, kurš sāka protestēt lidmašīnā, kas gaidīja pacelšanos lidojumam uz Dublinu. Vīrietis atteicās atstāt lidmašīnu un tika aizturēts.

Ķīmisko elementu tabulā rodama pietiekami liela daudzveidība, lai klimata aktīvistes Grētas Tunbergas iestudētajā drāmā piešautu jaunu asumu. Nīderlandē grasās apturēt tūkstošiem ar būvniecību saistītu attīstības projektu, jo tie ir pretrunā Eiropas Savienības slāpekļa apsaimniekošanas politikai. Latvijas iestādes saglabā optimismu, ka mūs šī problēma neskars.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti pirmdien nobloķējuši ielas Berlīnē, Londonā un Amsterdamā, pieprasot jaunu un labāku politiku klimata jautājumos. Kustība paziņojusi, ka šis ir globālās protesta nedēļas sākums. Berlīnē aptuveni 1000 aktīvistu šorīt nobloķēja satiksmi rotācijas aplī Tīrgartena parkā un ierīkoja nometni pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja. Kustība ziņo, ka protesti plānoti 60 pilsētās visā pasaulē. Londonas centrā tūkstošiem aktīvistu nobloķēja vairākas ielas un vismaz vienu tiltu. Policija vēsta, ka protestu laikā Londonā aizturēti 135 cilvēki. Tikmēr "Extinction Rebellion" ziņo, ka 23 cilvēki aizturēti, kad policija centusies aizvākt raķetes "Trident" modeli, ko aktīvisti bija uzstādījuši pie Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas. "Cilvēki dumpojas tik lielā skaitā, jo saprot, ka tas ir jārisina tagad, nevis 2050.gadā vai 2025.gadā," tviterī norādīja "Extinction Rebellion" Lielbritānijas atzars, ar to domājot vairāku valdību solījumus sasniegt neitralitāti oglekļa dioksīda emisijas jomā. Londonā uz Lambetas tilta protestēja arī reliģiskās grupas, veidojot simbolisku ticības tiltu.

Vācijas valdība plāno palielināt nodokli lidojumiem par līdz pat 17 eiro, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, liecina jauns likumprojekts.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 23.oktobrī, pieņems nostāju par Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžetu, prasot vairāk līdzekļu cīņai pret klimata pārmaiņām, jauniešu bezdarbu, kā arī "Erasmus+", migrācijai un ārpolitikai, liecina informācija EP mājaslapā.

Klimata pārmaiņu ietekmes skars ikvienu: okeānā temperatūra paaugstinās, ledāji turpina sarukt un nozvejas potenciāls samazinās. Strauja jūras līmeņa celšanās līdz 2050. gadam varētu skart vienu miljardu cilvēku. Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā - sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļas - ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām.