Tuvojoties vasaras saulgriežu garajām brīvdienām, “Zaļā josta” vērš sabiedrības uzmanību uz vienreizlietojamo galda trauku un piederumu pārmērīgu lietošanu – piknikos, Jāņu svinībās, ģimenes izbraukumos pie dabas. Vienreizlietojamie plastmasas trauki ir nozīmīgs vides piesārņotājs, kas dabā sadalās mikroplastmasas daļiņās, veicinot jūras piesārņojumu un tās iemītnieku, putnu un dzīvnieku bojāeju. Taču mūsdienās ir pieejamas vairākas videi mazāk kaitīgas alternatīvas vienreizlietojamiem plastmasas traukiem.
Pandēmija daudziem negaidīti mainījusi ierasto ikdienas ritmu pilnībā vai daļēji apstādinot arī dažādu rūpnīcu darbību un pasažieru pārvadājumus, veicinot gaisa piesārņojuma samazināšanos. Arī uzņēmumi ar savu piemēru aicina cilvēkus ieviest jaunus un videi draudzīgus paradumus; Samsung dalās vienkāršos soļos, kā ikviens no mums var palīdzēt mazināt vides piesārņojumu.
Rīgā atklāta pirmā degvielas stacija, kurā iespējams uzpildīties ar saspiesto dabasgāzi CNG – to pašu, ko Latvija pērk no Krievijas. Pagaidām šis ir privāts projekts. Sadarbībā ar Latvijas gāzi to īsteno degvielas mazumtirdzniecības tīkls Virši. Taču valsts atbalsts šim fosilajam degvielas veidam tiek iestrādāts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā arī citos ar to saistītajos dokumentos, kas pēc būtības ir pretrunā stratēģiskajam mērķim – pārstāt izmantot fosilos resursus.
Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto stratēģiju Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kurā konkrēti veicamie darbi nav uzskaitīti, tomēr iezīmēta vīzija, kādai Latvijai vajadzētu būt pēc 30 gadiem.
Tuvākajās desmitgadēs Latvijai un pārējai pasaulei būs jāatsakās no daudzām emisijas radošām darbībām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra vides aizsardzības ministrs Juris Pūce (AP).
Ne tikai autoparka nomaiņa piespiedu kārtā, bet arī individuālās apkures aizliegšana pilsētās būs veids, kā Latvija virzīsies uz valdības pasludināto klimata neitralitāti 2050. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atskaitījies par gada laikā paveikto un turpmākajiem plāniem savā pārraudzības jomā.
Lai sasniegtu Nacionālā enerģētikas klimata plāna mērķus, iedzīvotājiem nāksies mainīt paradumus, bet tautsaimniecībai – pāriet uz zaļāku saimniekošanu. Visvairāk tas skars lauksaimniecības un transporta nozari.
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, izmantojot Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, ar kuru tiks tiks aktivizētas publiskās investīcijas, piesaistot investīcijas vismaz triljons eiro apmērā.
Klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas dusmīgais How dare you? ir pelnījis nonākt gada citātu krātuvē ne jau tāpēc, ka viena dusmīga zviedru pusaudze, stāvēdama Apvienoto Nāciju tribīnē, šādi kaunināja pasaules līderus. Simboliskajam kauna traipam, ko Eiropas Savienība ar milzu entuziasmu metusies mazgāt – klimata pārmaiņu un pielāgošanās biznesam – būs neatgriezeniskas sekas uz mūsu visu dzīvi.
2019. gada beidzamais mēnesis aizrit globālo klimata pārmaiņu zīmē. Daudzās ziemeļu puslodes valstīs šis gads jau atzīts par siltāko visā novērojumu vēsturē, un, lai gan tuvojas decembra vidus, īsta ziema daudzviet vēl nesteidz iestāties. Klimata pārmaiņu problēmas ir šajās dienās Madridē notikušo ANO sarunu epicentrā, to ierobežošana ir viens no galvenajiem jaunās Eiropas Komisijas mērķiem, bet zviedru pusaudzi Grētu Tūnberju, kura aktualizējusi šo problēmu, prestižais žurnāls Time ir atzinis par Gada cilvēku pasaulē.
Lai arī biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir būtiski uzlabojies, Eiropas Komisija šo pozitīvo vēsti ir ignorējusi un turpina pret Latvijas valsti pārkāpuma lietu par nepietiekamu dabas aizsardzību.
Apzīmējums "ārkārtas" stāvoklis klimata jomā kurina histēriju, aģentūrai LETA pauda Latviju pārstāvošā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV), kura atturējās Parlamenta balsojumā par šāda stāvokļa izsludināšanu, līdzīgā viedoklī daloties arī eiroparlamentārietim Robertam Zīlem (VL-TB/LNNK).
Pagājušajā nedēļā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notika Eiropas Tautas partijas (ETP) kongress. Lielākais centriski labējais politiskais spēks Eiropā, kurš, pēc pēdējo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, ir ar vislielāko pārstāvniecību EP, pulcējās Horvātijā, lai pārvēlētu partijas vadību.
Valdība stūrgalvīgi virza uz priekšu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, pavisam nopietni piedēvējot tam «izšķiroši pozitīvu globālu klimatisku ietekmi». Tikmēr par piezemētākām interesēm šai kontekstā cīnās OIK biznesmeņi, proti, subsīdiju mehānisma saglabāšanu.
«Daži veči bīda cauri lielu biznesu savtīgās interesēs, nerēķinoties ar Latvijas realitāti,» – tā topošajā enerģētikas un klimata plānā iestrādāto transporta politiku vērtē Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs Arnis Blodons. Šoreiz runājam nevis par motocikliem, bet gan meliem klimata vārdā un valdības ieceri atņemt iedzīvotājiem tiesības uz videi un makam draudzīgu mobilitāti, ko lieliski nodrošina desmit gadus vecs iekšdedzes dzinējs.