Klimats

Septembra beigās miljoniem skolēnu Indijā, Spānijā, Itālijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Portugālē, Vācijā, Čīlē, Argentīnā un Kanādā piedalījās protestos, aicinot savu valstu valdības izsludināt ārkārtas stāvokli klimata jomā. Daudzās valstīs, sākot ar Lielbritāniju un noslēdzot ar Māršala salām, kas atrodas Klusā okeāna centrālās daļas plašumos, parlamenti un valdības nāca pretim skolēnu bažām un pieņēma rezolūcijas un lēmumus, izsludinot vietējās nacionālās klimata krīzes.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti ceturtdien sarīkojuši tā dēvēto sēdošo demonstrāciju Londonas Sitijas lidostā. Protestētāji draudēja nobloķēt lidostas darbu, taču pagaidām traucējumi bijuši minimāli. Līdz 100 aktīvistiem sapulcējušies lidostas atpūtas telpā, bet citi sasēdušies citur. Daži protestētāji uzrāpās uz zemā jumta pie darbinieku ieejas, kur izkarināja plakātu ar uzrakstu: "Mūsu planēta mirst." "Mēs to darām, lai izvairītos no lielākiem traucējumiem, kas gaidāmi, ja mēs steidzami nerīkosimies," tvītoja "Extinction Rebellion". "Lidosta plāno divkāršot lidojumus. Turpmāks valdības atbalsts gaisa satiksmes paplašināšanai nav savienojams ar ārkārtas situāciju" klimta jomā, norādīja aktīvisti. Policija aizturēja kādu vīrieti, kurš sāka protestēt lidmašīnā, kas gaidīja pacelšanos lidojumam uz Dublinu. Vīrietis atteicās atstāt lidmašīnu un tika aizturēts.

Ķīmisko elementu tabulā rodama pietiekami liela daudzveidība, lai klimata aktīvistes Grētas Tunbergas iestudētajā drāmā piešautu jaunu asumu. Nīderlandē grasās apturēt tūkstošiem ar būvniecību saistītu attīstības projektu, jo tie ir pretrunā Eiropas Savienības slāpekļa apsaimniekošanas politikai. Latvijas iestādes saglabā optimismu, ka mūs šī problēma neskars.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti pirmdien nobloķējuši ielas Berlīnē, Londonā un Amsterdamā, pieprasot jaunu un labāku politiku klimata jautājumos. Kustība paziņojusi, ka šis ir globālās protesta nedēļas sākums. Berlīnē aptuveni 1000 aktīvistu šorīt nobloķēja satiksmi rotācijas aplī Tīrgartena parkā un ierīkoja nometni pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja. Kustība ziņo, ka protesti plānoti 60 pilsētās visā pasaulē. Londonas centrā tūkstošiem aktīvistu nobloķēja vairākas ielas un vismaz vienu tiltu. Policija vēsta, ka protestu laikā Londonā aizturēti 135 cilvēki. Tikmēr "Extinction Rebellion" ziņo, ka 23 cilvēki aizturēti, kad policija centusies aizvākt raķetes "Trident" modeli, ko aktīvisti bija uzstādījuši pie Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas. "Cilvēki dumpojas tik lielā skaitā, jo saprot, ka tas ir jārisina tagad, nevis 2050.gadā vai 2025.gadā," tviterī norādīja "Extinction Rebellion" Lielbritānijas atzars, ar to domājot vairāku valdību solījumus sasniegt neitralitāti oglekļa dioksīda emisijas jomā. Londonā uz Lambetas tilta protestēja arī reliģiskās grupas, veidojot simbolisku ticības tiltu.

Vācijas valdība plāno palielināt nodokli lidojumiem par līdz pat 17 eiro, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, liecina jauns likumprojekts.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 23.oktobrī, pieņems nostāju par Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžetu, prasot vairāk līdzekļu cīņai pret klimata pārmaiņām, jauniešu bezdarbu, kā arī "Erasmus+", migrācijai un ārpolitikai, liecina informācija EP mājaslapā.

Klimata pārmaiņu ietekmes skars ikvienu: okeānā temperatūra paaugstinās, ledāji turpina sarukt un nozvejas potenciāls samazinās. Strauja jūras līmeņa celšanās līdz 2050. gadam varētu skart vienu miljardu cilvēku. Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā - sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļas - ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām.

Organizatoru sniegtā informācija liecina, ka klimata aktīvistu protesta akcijā "Piektdienas nākotnei" Milānā piedalījies rekordliels dalībnieku skaits - 200 000 cilvēku -, un arī citās vietās visā pasaulē skolēnu streikos piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku. Ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka par šādu dalībnieku skaitu to informējis aktīvistu grupas "Fridays for Future Milan" preses pārstāvis, kura vārds gan netiek publiskots. Iepriekšējais šādas akcijas dalībnieku skaita rekords Itālijā arī sasniegts Milānā, kad martā pasākumā piedalījās 100 000 cilvēku. Kopumā piektdien protesta akcijas ar prasību aktīvāk cīnīties pret klimata pārmaiņām Itālijā notika 180 pilsētās. Kustības "Piektdienas nākotnei" iniciatore ir zviedru skolniece, vides aktīviste Grēta Tūnberga. Meitene pagājušā gada augustā sāka vienatnē protestēt pie Zviedrijas parlamenta ēkas Stokholmā, atsakoties apmeklēt stundas līdz pat 9.septembra vēlēšanām un aicinot valdību pildīt Parīzes klimata vienošanās prasības. Pēc vēlēšanām viņa turpināja savu streiku tikai piektdienās. Pamazām vien Tūnbergai pievienojās skolasbiedri, skolotāji un citi līdzīgi domājošie, un pa šo laiku viņas paraugs pamudinājis uz klimata protestiem un solidaritātes gājieniem jauniešus arī daudzās citās valstīs. Pagājušajā piektdienā jauniešu vispasaules streikā piedalījās aptuveni četri miljoni cilvēku, pieprasot pasaules līderu rīcību cīņai ar klimata problēmām. Pirmdien klimata jautājumiem veltītajā ANO samitā Ņujorkā aptuveni 60 valstis solīja aktīvāk cīnīties pret klimata izmaiņām. Samitā runu teica arī Tūnberga, brīdinot pasaules līderus, ka jaunatne nepiedos, ja viņi izvēlēsies to pievilt.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) vakar Ņujorkā tikās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

 ASV prezidents Donalds Tramps izraisījis sašutumu sociālajos tīklos ar tvītu, kurā viņš pazobojies par 16 gadus vecās zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas dedzīgo uzstāšanos ANO klimta samitā Ņujorkā.

Ārzemju un pašmāju jauniešu veicināto paniku par klimata apokalipsi savā labā grib izmantot arī tās industrijas, kas klimatam nodara ievērojamu kaitējumu. Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, tāpēc iesaistītās nozares cenšas ielobēt tajā savas intereses.

Globālā sasilšana un cilvēku radītais ogļskābās gāzes piesārņojums posta Zemes okeānus un ledāju reģionus, kas var izraisīt globāla mēroga postažu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums, kas tiks publiskots nākamnedēļ un kura projekts nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.

Kustība "Fridays For Future Latvia" sadarbībā ar jaunatnes organizāciju "Protests" šodien Rīgā rīkos akciju "Gājiens nākotnei", kuras mērķis ir pievērst mediju un politiķu uzmanību klimata problēmām, informēja akcijas organizatori.

Asteroīdu uzspridzināšana, lai to putekļi nobloķētu saules gaismu, varētu palīdzēt atvēsināt klimatu, pieļauj zinātnieki.

Vēsturiskā vispasaules vienošanās par atmežošanas apturēšanu ir cietusi neveiksmi un pasaule zaudē cīņā pret mežu izciršanu, liecina ziņojums par Ņujorkas Mežu deklarācijas izpildes gaitu.

Vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" turpmāk savos pasākumos neizmantos balonus,  informēja organizācijā.

Vairāki simti protestētāju sestdien ieradušies Venēcijas kinofestivāla norises vietā, pieprasot varasiestādēm aizliegt kruīza kuģu iebraukšanu Venēcijā.

Šodien laists klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) “Īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu”. Tajā norādīts, ka cilvēka darbība šobrīd ietekmē 75% zemeslodes virsmas, tā izraisot plašu zemes degradāciju un veicinot klimata pārmaiņas. Galvenie cēloņi zemes degradācijai un oglekļa emisijām – lauksaimnieciskā darbība un mežistrāde.

Migrācija joprojām ir lielākā problēma, ar kuru jāsaskaras Eiropas Savienībai (ES), liecina pirmdien publicēti ES pilsoņu aptaujas rezultāti.

2019.gada jūlijs pasaulē bijis siltākais mēnesis, kāds jebkad reģistrēts meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pirmdien paziņojusi Eiropas Savienības (ES) Kopernika programma.