ANO brīdina par globāla mēroga postažu klimata pārmaiņu dēļ

 
©AFP/Scanpix/LETA

Globālā sasilšana un cilvēku radītais ogļskābās gāzes piesārņojums posta Zemes okeānus un ledāju reģionus, kas var izraisīt globāla mēroga postažu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums, kas tiks publiskots nākamnedēļ un kura projekts nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.

Diplomāti un zinātnieki no 195 pasaules valstīm piektdien pulcējas Monako, lai apstiprinātu ziņojuma kopsavilkumu, kas tiks iesniegts pasaules valstu līderiem. Ziņojumā apkopota informācija par novēroto un prognozēto ietekmi, ko rada ledāju izzušana un jūras karstuma viļņi, jūras līmeņa celšanās un nepieredzēta mēroga piespiedu migrācija.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sagatavotais 900 lappušu garais zinātniskais ziņojums ir ceturtais tāda veida ANO pētījums nepilna gada laikā. Iepriekšējos galvenā uzmanība pievērsta globālās sasilšanas iegrožošanai, lai tā nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās novēršanai un globālajai pārtikas sistēmai.

Visos četros ziņojumos secināts, ka cilvēcei ir jāmaina ražošanas, izplatīšanas un patēriņa paradumi gandrīz visās jomās, lai izvairītos no globālās sasilšanas un vides degradācijas ļaunākajām sekām.

Pirmdien Ņujorkā gaidāms ANO Klimata samits, kura mērķis ir izdarīt spiedienu uz valstīm, lai tās noteiktu ambiciozākus ogļskābās gāzes izmešu samazinājuma mērķus.

Ja tiktu izpildīti līdzšinējie izmešu samazināšanas solījumi, Zemes virsmas temperatūra salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu pieaugtu par vairāk nekā trim grādiem pēc Celsija. 2015.gadā noslēgtā Parīzes klimata vienošanās aicina valstis ierobežot globālo sasilšanu "krietni zem" divu grādu atzīmes un iespēju robežās panākt, lai sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus.

Globālā sasilšana par vienu grādu jau ir radījusi ekstremālus laikapstākļus, tostarp postošus karstuma viļņus un supervētras.

Vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" zinātniece Melisa Vanga atzinusi, ka daļa no klimata pārmaiņu ietekmes uz pasaules okeāniem ir neatgriezeniska, bet pašreizējais izmešu līmenis nozīmē, ka ik stundu pasaules okeānos nonāk viens miljons tonnu ogļskābās gāzes.

IPPC ziņojumā apkopoti tūkstošiem pētījumu ne tikai par to, kā cilvēce ir degradējusi pasaules jūras un ledājus, bet arī par sekām, kādas izjutīs cilvēki.

Kopš 19.gadsimta vidus okeāni ir uzsūkuši vairāk nekā 90% no liekā siltuma, kas veidojies no cilvēka radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem atmosfērā.

Bez okeāniem cilvēka radītie izmeši, visticamāk, līdz šodienai planētas virmas temperatūru būtu paaugstinājuši par vismaz desmit grādiem pēc Celsija, liecina Teksasas Tehnoloģiju universitātes Klimata centra direktores un atmosfēras pētnieces Ketrīnas Heiho aplēses.

Savukārt kalnu ledāji Āzijā un Dienvidamerikā sniedz dzeramo un lauksaimniecībai nepieciešamo ūdeni gandrīz diviem miljardiem cilvēku, bet ziemeļu puslodē iedzīvotāju ierastie stabilie ūdens krājumi ir atkarīgi no jūru ledājiem un okeānu straumēm, ko destabilizējusi globālā sasilšana.

Ziņojuma projektā lasāms, ka 21.gadsimta gaitā ledāju kušanas rezultātā miljardiem cilvēku, kuru dzeramā ūdens krājumi atkarīgi no ledājiem, ūdens būs par daudz, bet pēc tam tā trūks.

Tāpat zinātnieki secinājuši, ka, būtiski nesamazinot cilvēka radītos izmešus, līdz gadsimta beigām varētu izkust 30-99% ziemeļu puslodes virsmas mūžīgā sasaluma, kas nozīmētu, ka atmosfērā nonāktu miljardiem tonnu tā uzkrātā oglekļa dioksīda.

Līdz 2050.gadam daudzās zemu esošās lielpilsētās un nelielās salās katru gadu būs vērojami "ar ekstremālu jūras līmeni saistīti gadījumi". Šādas problēmas paredz pat visoptimistiskākie scenāriji.

Līdz 2100.gadam plūdu radītie postījumi palielināsies 100 līdz 1000 reižu, bet, neierobežojot globālo sasilšanu divu grādu līmenī, pasaules okeānu ūdens līmenis celsies tik lielā mērā, ka tiks applūdinātas teritorijas, kurās pašlaik dzīvo vairāk nekā 250 miljoni cilvēku, lasāms ziņojuma projektā.

Mazo salu valstu asociācijas galvenais pārstāvis klimata jautājumos Karloss Fullers uzsvēris, ka, ja jūras līmenis pacelsies par 1,2 metriem, migrācijas plūsmas būs milzīgas, salīdzot ar tām, kas pašlaik vērojamas Ziemeļāfrikā vai Centrālamerikā.

Galīgās rekomendācijas politikas veidotājiem tiks sniegtas 25.septembrī.