ASV prezidents Donalds Tramps izraisījis sašutumu sociālajos tīklos ar tvītu, kurā viņš pazobojies par 16 gadus vecās zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas dedzīgo uzstāšanos ANO klimta samitā Ņujorkā.
Ārzemju un pašmāju jauniešu veicināto paniku par klimata apokalipsi savā labā grib izmantot arī tās industrijas, kas klimatam nodara ievērojamu kaitējumu. Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, tāpēc iesaistītās nozares cenšas ielobēt tajā savas intereses.
Globālā sasilšana un cilvēku radītais ogļskābās gāzes piesārņojums posta Zemes okeānus un ledāju reģionus, kas var izraisīt globāla mēroga postažu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums, kas tiks publiskots nākamnedēļ un kura projekts nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.
Kustība "Fridays For Future Latvia" sadarbībā ar jaunatnes organizāciju "Protests" šodien Rīgā rīkos akciju "Gājiens nākotnei", kuras mērķis ir pievērst mediju un politiķu uzmanību klimata problēmām, informēja akcijas organizatori.
Vēsturiskā vispasaules vienošanās par atmežošanas apturēšanu ir cietusi neveiksmi un pasaule zaudē cīņā pret mežu izciršanu, liecina ziņojums par Ņujorkas Mežu deklarācijas izpildes gaitu.
Šodien laists klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) “Īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu”. Tajā norādīts, ka cilvēka darbība šobrīd ietekmē 75% zemeslodes virsmas, tā izraisot plašu zemes degradāciju un veicinot klimata pārmaiņas. Galvenie cēloņi zemes degradācijai un oglekļa emisijām – lauksaimnieciskā darbība un mežistrāde.
2019.gada jūlijs pasaulē bijis siltākais mēnesis, kāds jebkad reģistrēts meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pirmdien paziņojusi Eiropas Savienības (ES) Kopernika programma.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā tiek norādīts: Latvijā pieaug un pieaugs kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte, pieaugs stipru nokrišņu gadījumu skaits (līdz pat 20%) - īpaši ziemas sezonā (līdz 37%) un pavasara sezonā (līdz 25%), bet vasara un rudens sezonas sagaidāmas arvien sausākas (nokrišņu samazinājums līdz 12%).
Lai arī ir panākta vienošanās par līdzšinējā Eiropas Savienības (ES) klimata pārmaiņu politikas kursa turpināšanu, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, dalībvalstīm diskusijas jāturpina, lai vienotos par daudz ambiciozākiem mērķiem klimatneitralitātes jomā, noslēdzoties Eiropadomes sanāksmei Briselē, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pasaulē veidojas "jauns klimata režīms", kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā "Earth’s Future" publicētajā pētījumā.
Vairāki desmiti vides aktīvistu Vācijā otrdien pieķēdējušies pie Angelas Merkeles kancelejas žoga, pieprasot kanclerei izsludināt "ārkārtas stāvokli klimata jomā".
Klimata izmaiņas uz Zemes nav nekas jauns, taču tagad klimats mainās nevis dabas, bet cilvēka ietekmes dēļ. Tā radio Baltkom pastāstīja LVĢMC Klimata un metodiskās nodaļas vadītāja Svetlana Aņiskeviča.
3,7 milimetri, par kuriem pērn cēlies pasaules vidējais jūras līmenis, ir tik mazs daudzums, ka sajust tikpat kā neiespējami. Jo īpaši noslēgtās Baltijas jūras krastā. Tomēr krasi vētrainos laika apstākļos arī viens nieka milimetrs var kļūt par pēdējo pilienu un izraisīt lēcienveidīgas izmaiņas dabā. Par laimi, Latvija uz vispārējā klimatisko prognožu fona atrodas saudzējošākajā un cilvēkiem labvēlīgākajā daļā.
Desmitiem tūkstošu skolēnu visā pasaulē piektdien neapmeklēja skolu, lai protestos pieprasītu likumdevējiem aktīvāku rīcību cīņā ar klimata izmaiņām.
Protestu organizētāju mērķis bija sarīkot 1000 demonstrācijas vairāk nekā 100 valstīs, informē ziņu aģentūra LETA. Skolēni izgāja ielās Eiropā un Āzijā ar plakātiem, kas vēstīja "Planētas B nav", "Jūs iznīcināt mūsu nākotni", "Ja jūs nerīkosieties jā pieaugušie, to darīsim mēs".
Desmitiem tūkstoši protestētāju svētdien izgāja Briseles ielās, pieprasot Beļģijas valdībai pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām.
Demonstranti nesa plakātus ar aicinājumiem vairāk izmantot atjaunīgo enerģiju un uzlabot gaisa kvalitāti.
Pēc policijas vērtējuma, demonstrācijā piedalījās apmēram 70 000 cilvēku.
Šī bija jau ceturtā klimata pārmaiņām veltītā protesta akcija Beļģijas galvaspilsētā divu mēnešu laikā, kurā piedalījās ne mazāk kā 10 000 cilvēku.
Pirms maijā gaidāmajām Beļģijas parlamenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vides aizstāvji aizvien aktīvāk mudina pievērsties klimata jautājumiem.