Klimats

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā tiek norādīts: Latvijā pieaug un pieaugs kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte, pieaugs stipru nokrišņu gadījumu skaits (līdz pat 20%) - īpaši ziemas sezonā (līdz 37%) un pavasara sezonā (līdz 25%), bet vasara un rudens sezonas sagaidāmas arvien sausākas (nokrišņu samazinājums līdz 12%).

Lai arī ir panākta vienošanās par līdzšinējā Eiropas Savienības (ES) klimata pārmaiņu politikas kursa turpināšanu, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, dalībvalstīm diskusijas jāturpina, lai vienotos par daudz ambiciozākiem mērķiem klimatneitralitātes jomā, noslēdzoties Eiropadomes sanāksmei Briselē, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pasaulē veidojas "jauns klimata režīms", kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā "Earth’s Future" publicētajā pētījumā.

Vairāki desmiti vides aktīvistu Vācijā otrdien pieķēdējušies pie Angelas Merkeles kancelejas žoga, pieprasot kanclerei izsludināt "ārkārtas stāvokli klimata jomā".

Klimata izmaiņas uz Zemes nav nekas jauns, taču tagad klimats mainās nevis dabas, bet cilvēka ietekmes dēļ. Tā radio Baltkom pastāstīja LVĢMC Klimata un metodiskās nodaļas vadītāja Svetlana Aņiskeviča.

Atbalstot leiboristu līdera Džeremija Korbina ierosinājumu, Lielbritānijas parlaments izsludinājis simbolisku ārkārtas stāvokli vides un klimta jomā.

3,7 milimetri, par kuriem pērn cēlies pasaules vidējais jūras līmenis, ir tik mazs daudzums, ka sajust tikpat kā neiespējami. Jo īpaši noslēgtās Baltijas jūras krastā. Tomēr krasi vētrainos laika apstākļos arī viens nieka milimetrs var kļūt par pēdējo pilienu un izraisīt lēcienveidīgas izmaiņas dabā. Par laimi, Latvija uz vispārējā klimatisko prognožu fona atrodas saudzējošākajā un cilvēkiem labvēlīgākajā daļā.

Desmitiem tūkstošu skolēnu visā pasaulē piektdien neapmeklēja skolu, lai protestos pieprasītu likumdevējiem aktīvāku rīcību cīņā ar klimata izmaiņām. Protestu organizētāju mērķis bija sarīkot 1000 demonstrācijas vairāk nekā 100 valstīs, informē ziņu aģentūra LETA. Skolēni izgāja ielās Eiropā un Āzijā ar plakātiem, kas vēstīja "Planētas B nav", "Jūs iznīcināt mūsu nākotni", "Ja jūs nerīkosieties jā pieaugušie, to darīsim mēs".

Desmitiem tūkstoši protestētāju svētdien izgāja Briseles ielās, pieprasot Beļģijas valdībai pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām. Demonstranti nesa plakātus ar aicinājumiem vairāk izmantot atjaunīgo enerģiju un uzlabot gaisa kvalitāti. Pēc policijas vērtējuma, demonstrācijā piedalījās apmēram 70 000 cilvēku. Šī bija jau ceturtā klimata pārmaiņām veltītā protesta akcija Beļģijas galvaspilsētā divu mēnešu laikā, kurā piedalījās ne mazāk kā 10 000 cilvēku. Pirms maijā gaidāmajām Beļģijas parlamenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vides aizstāvji aizvien aktīvāk mudina pievērsties klimata jautājumiem.

Temzas upes krastā Londonā novietoti milzīgi ledus blāķi no Grenlandes, ar kuru palīdzību cilvēkiem tiek atgādināts, cik strauji notiek klimata izmaiņas pasaulē un kā tās ietekmē mūs visus.

Vairāki tūkstoši cilvēku sestdien pulcējušies Polijas dienvidos esošajā Katovicē uz "Klimata maršu", lai mudinātu tur notiekošās ANO klimata konferences dalībniekus vienoties par ambicioziem pasākumiem globālās sasilšanas novēršanai. Stiprā policijas apsardzībā aktīvisti no visas pasaules pulcējušies Katovices galvenajā laukumā. Daži no aktīvistiem pārģērbušies par polārlāčiem, daži - par orangutāniem, vēloties uzsvērt, ka abām sugām draud iznīkšana klimata izmaiņu dēļ. Demonstranti skandē: "Mostieties! Pienācis laiks glābt mūsu mājas!" Uz viņu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā "Aizsargājiet mūsu tiesības uz pārtiku, zemi, ūdeni!" Akcijas norisi uzrauga liels skaits kārtības sargu, tostarp jātnieku policijas vienība.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pirmdien ANO klimata samita svinīgajā atklāšanā Katovicē, Polijā, norādījis, ka pasaule "nonākusi dziļās nepatikšanās ar klimata izmaiņām," un "daudziem cilvēkiem, reģioniem un pat valstīm tas jau tagad ir dzīvības un nāves jautājums."

Desmitiem tūkstoši cilvēku svētdien izgājuši Briseles ielās, lai dienā, kad Polijā sākas ANO klimata samits, aicinātu politiķus valsts, Eiropas un pasaules līmenī spert iedarbīgākus soļus siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanai. Mierīgajā demonstrācijā, neraugoties uz lietaino un nemīlīgo laiku, piedalījās aptuveni 65 000 cilvēku, lēsusi Beļģijas policija. Dalībnieku vidū bija arī arī daudzas ģimenes ar bērniem. Rīkotāji norāda, ka tas ir šimbrīžam plašākais klimata aizstāvībai veltītais pasākums valstī. Akcijas dienā sabiedriskais transports Briselē pārvadā pasažierus par brīvu un Beļģijas dzelzceļa uzņēmums SNCB pazeminājis biļešu cenas. Vilcieni no citām Beļģijas pilsētām uz Briseli bija pārpildīti, un cilvēki sociālajos tīklos žēlojās, ka SNCB nav paredzējis tik lielu pasažieru pieplūdumu. Kā ziņots, Polijas dienvidos, Katovices pilsētā, svētdien sākas ANO klimata samits, kurā pasaules līderi mēģinās atdzīvināt pirms trim gadiem panākto Parīzes klimata vienošanos, no kuras atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV. Samits turpināsies līdz 14.decembrim.

Šodien Valsts prezidents Raimonds Vējonis dosies darba vizītē uz Poliju, kur Katovicē piedalīsies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferences samitā, informēja prezidenta kanceleja.

Jaunā pētījumā atklāts, ka globālās klimata pārmaiņas apdraud miežus, kas ir galvenā sastāvdaļa pasaulē populārākajam alkoholiskajam dzērienam.

Zviedrijā uzmanību piesaistījusi 15 gadus veca meitene, kura skolas sola vietā izvēlējusies protestēt pret klimata pārmaiņām, pavadot dienas sēžam pie Zviedrijas parlamenta ēkas, raksta "The Guardian".

Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, šodien preses konferencē pauda Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) augsta līmeņa pārstāvji.

Pagājušonedēļ zinātniskajos žurnālos publicēti divi pētījumi, kuros izteiktās prognozes uzbur pavisam nepatīkamu nākotnes ainu. Vienā no tiem pieļauta varbūtība, ka šī gadsimta nogalē karstuma viļņi Eiropā ik gadu varētu prasīt vairāk nekā 150 000 cilvēku dzīvību, bet otrā izteikta iespēja, ka ap to pašu laiku karstuma dēļ cilvēkiem neapdzīvojami kļūs plaši reģioni Indijā, Pakistānā un Bangladešā, kur pašlaik mīt aptuveni 1,5 miljardi cilvēku.

Mūsdienās regulāri tiek pārspēti rekordi vidējai un maksimālai gaisa temperatūrai, nokrišņiem un vētrām. Baltijas valstīs un Skandināvijā kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem ik desmitgadi nokrišņu daudzums pieaudzis par 17 mm. Arī Latvijā, īpaši ziemā, kad pieaugums bijis vidēji 22 mm. Palielinājusies vidējā gaisa temperatūra, turklāt temperatūras pieaugums ziemā bijis ievērojami straujāks nekā vasarā. Ievērojami palielinājies arī «vasaras dienu» skaits, kad temperatūra sasniedz vismaz +25 ᵒC.

Portāls "Business Insider" ir izveidojis video, kurā parādīts, kā izskatīsies pasaule, kad izkusīs ledāji.