Atmaskotie klimata autonodokļi sarīda koalīciju

© Depositphotos.com

Sabiedriskajai apspriešanai piedāvātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam dažās dienās ir sabiedriski tik ļoti apspriests, ka partijas, kas dokumentu virzījušas, tagad pašas pārbijušās no radikālajām idejām, ko tas satur, un sekām, ko var izraisīt. Jaunā Vienotība pat uz brīdi sagājusi ragos ar partiju KPV LV.

Pat ja Eiropas Komisijas pieprasītais klimata aprūpes plāns tiks virzīts tālāk, ļoti ticams, ka autori būs spiesti to mīkstināt. Tieši tā jau noticis ar otru dokumentu, kas klimata vārdā pieteicās sabojāt dzīvi ikvienam automašīnas īpašniekam un ikvienai tautsaimniecības nozarei, kurā nepieciešami loģistikas pakalpojumi. Runa ir par valdības rīkojuma projektu Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr.202 «Par alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam». Tajā sarakstītas daudzas apšaubāmas idejas, bet radikālākā no tām - aizliegt ievest Latvijā vecākas mašīnas par trim gadiem un aizliegt to otrreizēju pārreģistrāciju. Tātad, sludinājumos ņemot par piemēru tautas vāģi golfu, pie mašīnas - cenā zem 10 tūkstošiem eiro - faktiski vairs nebūtu iespējams tikt. Lielākajai daļai sabiedrības tā ir ļoti liela naudas summa, kuras sakrāšanai nepieciešami gadi vai ilgstoša kredītatkarība. Sākoties skandālam, Satiksmes ministrija sagatavoto dokumentu pati atzina par pārstrādājamu - trīs gadu limita aktualizētajā versijā nebūs, un šobrīd ministrija ietur apzinātu publicitātes klusuma režīmu jau tā nokaitētajā klimata autonodokļu skandālā.

Tikmēr Ekonomikas ministrijas kontrolētāja KPV LV izvēlējusies iet konfrontācijas ceļu, par pašas virzīto dokumentu atbildību cenšoties nogrūst uz premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēto Jauno Vienotību. Vakar skaidrošanās - kurš vainīgs, un ko tagad ar plānu darīt - tika pieprasīta koalīcijas sanāksmē. Pirms sēdes šāda ziņa tika izplatīta caur aģentūru LETA, lai visi pamana. Pēc tam, savukārt, tika paziņots, ka uz šo brīdi konflikts izsmelts. Kā pastāstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, partijas vienojušās, ka turpmāk nepieciešams virzīties ar kopīgu pozīciju klimata mērķu sasniegšanai. Tātad šīs pozīcijas būs jāsaskaņo. Un nodokļi nebūt neesot vienīgais veids, kā Latviju tuvināt nospraustajiem mērķiem.

Te jāatgādina skandāla hronoloģija. Skandāls sākās, kad Neatkarīgā publiskoja klimata plānā ierakstīto ieceri palielināt akcīzes nodokli degvielai, ikgadējo transportlīdzekļu nodokli, kā arī ieviest vēl jaunu vienreizēju nodokli piesaistītu CO2 izmešiem. Tas ir pretrunā valdības solījumam nodokļus neaiztikt. Ministrijas ierēdņi skaidro, ka ģenerālais plāna mērķis esot autoparka nomaiņa. Savukārt Neatkarīgā skaidro, ka to lobē jauno automašīnu tirgotāji un turpat arī iestrādātas Krievijas gāzes tirgotāju intereses, jo pie labās enerģijas pieskaitīta saspiestā dabasgāze. Neatkarīgās rakstam ir arī tādi pārpublicētāji, kas šo dokumentu analīzē balstīto trauksmi dēvē par nevietā celtu ažiotāžu. Piemēram, žurnālistikas centrs Re:Baltica. Pēc viņu domām, ja tekstā nav minētas konkrētas nodokļu likmes, nedrīkst rakstīt, ka «Mašīnām plānots paralizējošs nodokļu kāpums». Taču loģiski spriežot, ar mazu nodokļu likmes pieaugumu nav iespējams mainīt sabiedrības paradumu pārvietoties ar lētām un ekonomiskām mašīnām. Lai cilvēki pārsēstos uz ekskluzīviem elektromobiļiem vai pirktu jaunas un dārgas mašīnas, kas nerada CO2 izmešus, nodokļu kāpumam ir jābūt vecos paradumus paralizējošam. Un atļauties to var tikai bagātnieki vai parādnieki.

Ar līdzīgu liriku šobrīd arī partijas nodarbojas. Jaunā Vienotība paziņojusi, ka «Ekonomikas ministrijas piedāvātās idejas par nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām kā jaunām, tā lietotām automašīnām nav pārdomātas un izdiskutētas». Ka tās ir pat «absurdas».

Tikmēr KPV LV vakar pirms koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka Nacionālais klimata plāns tikai «iezīmē pasākumu kopumu», «ir izstrādes stadijā» un ka Jaunā Vienotība «veicina apzinātu sabiedrības maldināšanu». Ka «turpinās konsultācijas ar sabiedrību». Nav tikai saprotams, kādēļ partija tik sāpīgi uztver faktu, ka uz šīm konsultācijām kāds arī atnācis.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais