Klimata pārmaiņu ietekmes skars ikvienu: okeānā temperatūra paaugstinās, ledāji turpina sarukt un nozvejas potenciāls samazinās. Strauja jūras līmeņa celšanās līdz 2050. gadam varētu skart vienu miljardu cilvēku. Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā - sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļas - ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām.
Montekarlo publicētais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums norāda, ka izmaiņas turpināsies un būs neatgriezeniskas pat tad, ja mums izdosies klimatu stabilizēt.
Ziņojums seko pēc 23. septembrī notikušā Klimata rīcības samita Ņujorkā, kur pasaules lielākie piesārņotāji neatbalstīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu ieviest ambiciozus un konkrētus plānus, lai vēl vairāk samazinātu emisijas atbilstoši zinātnieku rekomendācijām.
Ievērojami samazinot emisijas, tā ierobežojot ledāju zudumus un vienlaikus fokusējoties uz adaptācijas pasākumiem, ir iespējams aizsargāt miljoniem cilvēku iztikas avotu un nodrošināt pamatu ilgtspējīgai attīstībai, sākot no kalnu apvidiem līdz piekrastes un jūru reģioniem.
"Mēs nedrīkstam spēlēties ar cilvēku dzīvībām. Valstu vājie klimata solījumi nozīmē, ka mums, iespējams, ir labākas izredzes "izlaupīt banku" Montekarlo kazino, nekā ierobežot globālo sasilšanu zem 1.5°C," norāda Dr. Stefans Kornēlijs (Stephan Cornelius), Pasaules Dabas Fonda (WWF) galvenais padomnieks klimata pārmaiņu jautājumos.
Kopš 80. gadiem okeāni ir absorbējuši 20-30% no kopējām antropogēnām emisijām. Kopš 1993. gada okeānu sasilšanas ātrums ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Datu kopas, kas aptver 1970.-2010. gadu, liecina - augšējās (1000m) okeānu virsmas ir zaudējušas skābekļa līmeni par 0.5-3.3%, kas nākotnē skars vismaz 60% no visām okeānu teritorijām. Jo vairāk CO2 okeāni absorbē, jo vairāk paskābinās okeānu ūdeņi.
Okeānu paskābināšanās procesam un skābekļa līmeņa zudumam, mainot ekosistēmu struktūras un to spēju funkcionēt, ir tieša ietekme uz daudzām sugām, piemēram, koraļļiem, gliemenēm, zivīm. Okeāna sasilšana ir veicinājusi arī nozvejas samazināšanos. Savukārt, domājot par adaptācijas pasākumiem, būs jāpielāgojas ne tikai jūras līmeņa paaugstinājumam, bet arī augstākiem viļņiem. Viļņu augstums ievērojami pieaugs Dienvidu okeānā, Klusā okeāna austrumos un arī Baltijas jūrā.
Klimata ziņojums norāda par ietekmēm arī kalnu tūrismā. Pašreizējās sniega uzturēšanas tehnoloģijas būs mazāk efektīvas slēpošanas tūrisma risku mazināšanā lielākajā daļā Eiropas, Ziemeļamerikā un Japānā pie vismaz 2°C sasilšanas.
Izprotot augstās likmes, valstu līderiem jārīkojas ātri, mazinot riskus dabai un cilvēkiem nākotnē, investējot efektīvos siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas plānos, kā arī palielinot atbalstu adaptācijas pasākumiem. Prioritāšu noteikšanai jābūt virzītai uz sociālās neaizsargātības novēršanu un ilgtspējīgu attīstību, godprātīgu pasākumu īstenošanu pret klimata pārmaiņām.