Ārzemju un pašmāju jauniešu veicināto paniku par klimata apokalipsi savā labā grib izmantot arī tās industrijas, kas klimatam nodara ievērojamu kaitējumu. Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, tāpēc iesaistītās nozares cenšas ielobēt tajā savas intereses.
Atsevišķi pašmāju auto un degvielas tirgotāji kopā ar gāzes industriju vēlas panākt ievērojamas pārmaiņas iedzīvotāju automašīnu izmantošanas paradumos. Viņi lobēs autoparka nomaiņu caur lietoto mašīnu importa ierobežojumiem un akcīzes nodokļa samazinājumu autogāzei. Nule pieci šo industriju pārstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu Vide rītdienai: uzņēmumi Latvijas gāze, Gaso, Virši, Scania, Škoda.
Dalībnieku parakstīto memorandu atbalsta arī biedrība Auto asociācija, kurā apvienojušies vairākums jauno automašīnu tirgotāju. Lai gan ikvienas jaunas automašīnas saražošana videi nodara ievērojamu kaitējumu (jaunas plastmasas, akumulatori, ražošanas izmeši utt.), viņi sludina, ka autoparks nepārtraukti jāatjauno. Ir jāpērk arvien jaunas mašīnas. Vairākums iedzīvotāju tādas nevar atļauties, tādēļ nepieciešama aktīvāka kreditēšanas politika, lai jaunās un dārgās mašīnas tiktu pirktas uz parāda.
«Ja nekas netiks darīts, tad mūsu valstij draud pārvēršanās par šrotu zemi, kur mašīnas turpina ģenerēt augstu piesārņojuma līmeni,» vēsta asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Pēdējo gadu laikā Latvijā reģistrēto vieglo auto vidējais vecums esot pārsniedzis 14 gadu atzīmi, un pie tā vainojami finanšu sektora skarbie kreditēšanas nosacījumi, kas attiecīgi liekot pircējiem iegādāties lētākas, videi nedraudzīgākas un nedrošākas mašīnas. Risinājumu šai it kā pastāvošajai problēmai asociācija un memoranda parakstītāji redz speciālā atbalsta programmā zemāku emisiju auto iegādei. Faktiski viņi pieprasa subsidēt no nodokļu maksātāju naudas jauno automašīnu tirdzniecību. Otra metode jauno auto tirdzniecības sekmēšanai būtu stingrāki nosacījumi «vecu, videi nedraudzīgu mašīnu importam». Acīmredzot runa būtu par lielākiem nodokļiem.
Iemesls, kādēļ dīleri izmisīgi cenšas diskreditēt lietotās mašīnas, ir meklējams faktā, ka jauno mašīnu cenas ir neadekvāti augstas. Tiklīdz auto izbrauc pa salona durvīm, tā vērtība gāžas lejā, un, piemēram, tāds populārs modelis kā Golf jauns maksā ap 20 000 eiro, bet nepilnus četrus gadus lietots uz pusi mazāk. Savukārt tehnoloģiskā ziņā šie četri gadi nekādu radikālu autobūves progresa lēcienu nenodrošina. To iepriekšējos gados pierādīja tā dēvētais dīzeļgeitas skandāls, kas atmaskoja autobūves industrijas ilgstošo krāpšanos ar izmešu un patēriņa datiem. Tādus videi draudzīgus auto, kā iedomājas politiķi un vienlaikus vēlas pircēji, saražot ar esošajām tehnoloģijām nav iespējams. Taču klimata glābšanas tendences industrija var pielāgot sev par labu, un to cenšas izdarīt arī gāzes tirgotāji.
Uzņēmums Latvijas gāze transporta piesārņojuma samazināšanai prasa, lai valsts veido īpašu alternatīvo degvielu attīstības programmu, kas atbalstītu tieši saspiesto dabasgāzi. Lai gan būtībā tas ir tāds pats fosilais resurss kā nafta. Praksē šī valsts programma izpaustos kā akcīzes nodokļa samazinājums un ar valsts atbalstu būvētas gāzes uzpildes stacijas ik pēc 150 kilometriem. Galvenie gāzes patērētāji būtu visu veidu pasažieru un kravu pārvadājumi - komerctransports un lielie vilcēji. Latvijas ceļu gazifikācijas vīziju iniciatīvā Vide rītdienai! personificē Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš ir pārliecināts, ka «kravu un pasažieru pārvadājumu jomā vēl ilgi nebūs piemērotāka risinājuma par saspiesto dabasgāzi CNG». Kopā ar limuzīnu tirgotāju Kulbergu abi biedē Ekonomikas ministriju: «Ja netiks veidota atbilstoša alternatīvās degvielas politika un piemērota infrastruktūra, tad Latvija drīzāk riskē jau pēc dažiem gadiem iedzīvoties desmitos miljonu eiro mērāmās soda naudās par pietiekamu CO2 izmešu līmeņa nesamazināšanu.»
Zviedru skolnieces Grētas Tūnberjas un viņas domubiedru izraisītās globālās raizes par klimatu ir pateicīgs fons, uz kura bīdīt videi kaitīgā biznesa intereses. Iniciatīvas virzītāju paziņojumā teikts, ka Satiksmes, Ekonomikas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu gāzei atzīst par reālu risinājumu «klimata mērķu sasniegšanai, kā arī tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanai.»
Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam. Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju bilancē mašīnas saražo aptuveni trešo daļu izmešu. Tāpēc viena sadaļa klimata plānā veltīta transporta politikai, un gāzes tirgoņa Kalvīša intereses dokumenta melnrakstā jau ir iestrādātas: «Energoefektivitāti transportā var uzlabot, nodrošinot pāreju uz dažādām alternatīvajām degvielām, primāri elektroenerģiju, CNG/LNG, nākotnē arī ūdeņradi. Lai šādu pāreju veicinātu, ir nepieciešams īstenot kompleksus pasākumus - izveidot alternatīvo degvielu infrastruktūru, lai būtu iespējams Latvijā izmantot ar alternatīvajām degvielām darbināmus transportlīdzekļus, un vienlaicīgi veicināt attiecīgo transportlīdzekļu (īpaši CO2 emisiju mazietilpīgāko), bet jo īpaši «nulles» emisiju transportlīdzekļu iegādi gan privātpersonām un komersantiem, gan publiskajos iepirkumos.» Tātad runa ir par konkrētas biznesa nišas subsidēšanu, bet ne tikai. Apspriesti tiek arī piespiedu pasākumi: «Lai vēl papildus veicinātu alternatīvo degvielu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā, ir nepieciešams noteikt konkrētu pakalpojumu sniedzējiem veikt transportlīdzekļu nomaiņu vai pārbūvi uz alternatīvo degvielu izmantošanu.» Savā ziņā šī būtu līdzīga shēma obligātā iepirkuma komponentei - OIK elektroenerģijas biznesā. Teorijā tas ir zaļais maksājums, bet praksē lauvastiesu saņem termoelektrocentrāles, kas sadedzina to pašu ekspremjera Kalvīša pārstāvēto gāzi. Un tas nepavisam nav tas, par ko runā skolniece Grēta Tūnberja. Ne jau arvien jaunu mašīnu pirkšana vai gāzes tirdzniecības paplašināšana glābs klimatu.