Politiskās klimata pārmaiņas trāpīs pat malkas krāsnīm

 
PŪCES GADS. Ministrs Juris Pūce atskaitās par viņa ministrēšanas pirmā gada sasniegumiem un turpmākajiem plāniem. Svarīgākie jautājumi – reģionālā reforma un klimata politiskā apsaimniekošana ©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Ne tikai autoparka nomaiņa piespiedu kārtā, bet arī individuālās apkures aizliegšana pilsētās būs veids, kā Latvija virzīsies uz valdības pasludināto klimata neitralitāti 2050. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atskaitījies par gada laikā paveikto un turpmākajiem plāniem savā pārraudzības jomā.

Visa pagājušā gada garumā turpinājās darbs pie administratīvi teritoriālās reformas un turpināsies arī šogad, jo jaunā karte jāuzzīmē līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Taču ministrs Pūce tehniski šo var pieskaitīt pie saviem pabeigtajiem darbiem, jo reformas pusfabrikāts no ministrijas ir aizceļojis uz Saeimu, un tagad jau tur notiek politiskās batālijas ar pašsaglabāties gribošiem novadiem.

Repertuārā solījumi pašvaldībām

Pagaidām kartes projektā joprojām ir iezīmētas 39 pašvaldības, taču priekšlikumu iesniegts ļoti daudz, un ministrs prognozē, ka vēl pāris pašvaldības tām varētu piepulcēties. Un arī kādos piecos sešos gadījumos varētu notikt robežu izmaiņas. Kurām pašvaldībām izdevies ielobēt savas vēlmes, ministrs neatklāja - tas vairs neesot viņa kompetencē. Jebkurā gadījumā pašvaldību kļūs krietni mazāk. Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldību, un valdības ieskatā jo mazāk Latvijā būs pašvaldību un lielākas tās būs, jo iedzīvotāji kļūs bagātāki un laimīgāki. Primārais laimes avots būs labi apmaksātas darba vietas reģionos ar ražošanu ārzemēm, ko radīt palīdzēs valdības apstiprinātās Reģionālās politikas pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem. Šis dokuments sola piesaistīt divus miljardus eiro lielas investīcijas. Nauda apsolīta arī ceļu remontiem, lai jaunie novadi varētu fiziski funkcionēt un iedzīvotāji tiktu līdz savam centram. Te ministrs valdības vārdā sola 300 miljonu lielu ieguldījumu. Šī summa gan ir pagrābta no zila gaisa, jo konkrēta saraksta ar remontējamajiem ceļu posmiem nav, un sākotnēji šis plāns pat nebija ar Satiksmes ministriju saskaņots. Taču politiķi uz solīšanu ir naski, un arī ministra Pūces repertuārā ir solījumi, kas to piepildīšanās gadījumā būtu patiesi pozitīvi vērtējami. Piemēram, topošajā Pašvaldību likumā iecerēta tāda lieta kā līdzdalības budžets, proti, īpašs mehānisms naudas sadalē, kas ļautu arī iedzīvotājiem lemt, kā pašvaldības nauda tērējama.

Gudrona nauda izsmelta

Attiecībā uz pašvaldībām pirmo premjera Krišjāņa Kariņa valdības gadu iezīmēja arī cīņas ar vietvaru pārkāpumiem - nepareiziem teritoriju plānojumiem, nepareizu uzņēmējdarbību. Pārkāpumus pieļāvušas desmitiem pašvaldību. Mārupe, Ogre, Tukums, Jelgava, Garkalne, bet, protams, lielākā ņemšanās bija un joprojām ir ar galvaspilsētu. Rīgas satiksmes skandālu un atkritumu sāgu, kas, visticamākais, rezultēsies ārkārtas vēlēšanās.

Taču VARAM ir ne tikai pašvaldību pāraudzināšanas ministrija, bet arī par vidi un klimatu atbildīga. Un te pie gandrīz paveiktajiem darbiem minama Inčukalna gudrona dīķu smelšana. Šajā gadījumā hop drīkstot teikt, jo aste, kas vēl jāpārkāpj, ir patiešām maza. Dienvidu dīķī izsmelti 80% gudrona, bet Ziemeļu dīķī, kur bija sagāztas smiltis, rakšanas darbi pilnībā pabeigti. Pret rudeni te plānots kociņus uzstādīt, un tad šis trīsdesmit gadu ilgušais naudas sūknēšanas superprojekts beidzot būs pabeigts.

Tālāk naudu sūknēs klimats

Toties ar valdības apņemšanos tapt par klimata neitrālu valsti tiks iedarbināts pavisam jauns naudas sūknis, un tas sūknēs ne tikai pa taisno no Eiropas Savienības un valsts budžeta, bet arī no visu iedzīvotāju kabatām. Eiropas un pašmāju politiķi liek akcentu nevis uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (lai gan formāli arī tāds dokuments ir valdības dienaskārtībā), bet gan neiespējamu klimata glābšanu, palielinot patēriņu. Neatkarīgā jau vēstīja par valdības nodomiem panākt Latvijas autoparka nomaiņu, un piektdien šādus plānus vēlreiz apliecināja arī ministrs Pūce. Jauno auto dīleri būs sajūsmā par šā pasūtījuma virzību. Ministra skatījumā īstermiņā jāpanāk, lai iedzīvotāji vismaz par diviem trim gadiem jaunākas mašīnas pirktu, bet ap 2024. gadu, kad tirgū parādīsies daudzi jauni elektromobiļi, pārietu uz tiem. Ap 2050. gadu iekšdedzes dzinēji Latvijā paliks ļoti ierobežotā apjomā, jo vienīgā nozare, kurai būs atļauts ražot ogļskābo gāzi, būs lauksaimniecība. Arī nākotnes cilvēkiem jāēd. Pārējās nozares un jomas tādēļ tiks ierobežotas, lai uzturētu klimata neitralitāti un kompensētu lauksaimniecības izmešus.

Individuālo apkuri slēgs ciet

Ir vēl viena joma, kurā valdības vides un klimata rūpes sāpinās iedzīvotājus. Rīgā, Rēzeknē un Liepājā tiks uzlikti ierobežojumi individuālajai apkurei. Daļā Rīgas tādi jau ir. No jauna būvētās ēkās nedrīkstēs sildīties ne ar malkas, ne šķeldas krāsnim un pat gāzes katliem - ne, kaut arī tie ir izcili ekonomiski un videi draudzīgi. Un pavisam jauna ziņa ir tā, ka pēc kaut kāda laika valdības plānā ir pieķerties jau esošajām apkures iekārtām. Un tas gan būs dārgi, ja krāsnis nāksies demontēt un slēgties klāt centrālajai apkurei. Jautājums arī, kas notiks ar pagastu un pilsētu šķeldas katlumāju simtiem - tās arī ražo CO2 un cietās daļiņas, kas ir kaitīgas ieelpojot.

Katrā ziņā šajā desmitgadē komplektā ar klimata pārmaiņām mūs sagaida grandiozas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas. Šo pārmaiņu priekšvēstneši ir dokumenti - stratēģijas, ziņojumi un dažādi normatīvie akti, kas top gan Briselē, gan tepat Latvijā - Vides un Ekonomikas ministrijās.

Un vēl pāris skandāli

Publiskajā gada atskaitē ministrs Pūce atbildēja arī uz Neatkarīgās jautājumu par gada skandāliem, kas ar viņu saistīti. Stāsts par kundzes Zaigas Pūces iecelšanu Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta vadībā un iespējamo interešu konfliktu esot noslēdzies. Ministra sieva strādā, bet premjers Kariņš ar to samierinājies.

Savukārt Jura Pūces pašreklāmu, proti, reģionālās reformas publicitātes kampaņu pašlaik izvērtē Iepirkumu uzraudzības birojs. Politiskie konkurenti gan bija nikni ne tik daudz par iepirkuma procedūru, kā ministra personīgu gozēšanos ēterā par publisko naudu. Taču ministrs to neuzskata par ko nosodāmu. Administratīvi teritoriālā reforma esot politiska reforma. Un viņš personīgi esot politiski atbildīgs par tās ieviešanu. Tāpēc pats personīgi braucis pie pašvaldībām, personīgi ticies ar iedzīvotājiem un pats personīgi gājis ēterā. Un tieši šādu pieeju Jurim Pūcem ieteikuši kampaņas konsultanti.