Lai arī biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir būtiski uzlabojies, Eiropas Komisija šo pozitīvo vēsti ir ignorējusi un turpina pret Latvijas valsti pārkāpuma lietu par nepietiekamu dabas aizsardzību.
Pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņēma Eiropas Komisijas prasību sniegt paskaidrojumus. Attiecībā uz pārmetumu saturu pagaidām nekādus komentārus ministrija nesniedz - vēstule esot tikko saņemta, un speciālisti iepazīstas ar komisijas viedokli. Atbilde tikšot sniegta komisijas norādītajā termiņā.
Pārmetumu būtību Eiropas Komisija ir publiskojusi novembra apskatā. Pavadrakstā lasāms: «Ar lēmumu paketi pārkāpuma lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā.» Teju katra ES valsts kaut ko nav ieviesusi vai kaut ko izdarījusi aplam. Dānija neatļauti lieto siera nosaukumu Feta, Grieķija neatļauti atbalstījusi kādu kalnrūpniecības uzņēmumu, Beļģija un Spānija nav sacerējušas vajadzīgos papīrus labākai kodolatkritumu apsaimniekošanai. Čehija nav pabeigusi aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, un arī Latvijai pārmetumi izvirzīti saistībā ar Eiropas nozīmes aizsardzības teritorijām Natura 2000. Slikti apsaimniekojam savus zaļumus. Eiropas Komisijas paziņojumā Latvijas lieta ietilpst bioloģiskās daudzveidības sadaļā ar nosaukumu «Komisija mudina Latviju nodrošināt dabas aizsardzību».
Pārmetumu būtība ir pārāk maz aizsargājamu teritoriju: «Komisija ir nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai par to, ka, nosakot dabas aizsardzības teritorijas, tā nespēj nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu pienācīgu aizsardzību. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK) dalībvalstis ir vienojušās izveidot saskaņotu Eiropas tīklu Natura 2000, un šajā nolūkā tās Komisijai iesniedz priekšlikumus par atbilstošām Kopienas nozīmes teritorijām. Latvija nav priekšlikumos norādījusi visas teritorijas, kuras bijis jānorāda, un ierosinātajās teritorijās nav pienācīgi aptverti dažādie dzīvotņu tipi un sugas, kam vajadzīga aizsardzība. Latvijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.»
Te jāiebilst, ka Latvija pēdējo desmitgažu laikā ļoti būtiski audzējusi aizsargājamo teritoriju platības, attiecīgi samazinot tautsaimniecībai atvēlēto teritoriju. Turklāt ne tikai sauszemē, bet arī jūrā noteiktas aizsardzības zonas - tur tiek ierobežota kuģošana, zveja, naftas izstrāde un vēja enerģijas ražošana. Sauszemē attiecīgi - mežizstrāde un lauksaimniecība.
Eiropas Komisijas pārkāpumu lietas var rezultēties ar lieliem naudas sodiem, bet parasti dalībvalstis cenšas sagrozīt papīrus tā, lai EK prasības tiktu formāli izpildītas un pārkāpumi aizmirsti. Turklāt dabas aizsardzības jomā Latvija uzvedas priekšzīmīgi. Šogad Eiropas Komisija nosūtītajā ziņojumā par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā 2013.-2018. gada periodā vēstīts par būtiskiem panākumiem dabas aizsardzības jomā. Neatkarīgā par to jau rakstīja (Latvijas dabā saskaitīti būtiski uzlabojumi 25.09.). Ierēdņu komentāros biotopu ziņojumam gan ir pausts pesimisms un dziļa paškritika, teikts, ka Latvijas zaļums esot tikai mīts. Tomēr skaitļi skaidri apliecina, ka Latvijas dabā kopš 2013. gada ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi. Labāk jūtas gan biotopi, gan dzīvnieku un augu sugas. Ja salīdzina ar iepriekšējo ziņojumu, sugu stāvoklī konstatējams nozīmīgs uzlabojums. Labvēlīgā stāvoklī esošo skaits pieaudzis no 28% uz 41%. Biotopu sadaļā savukārt 12% dzīvotņu no sliktā stāvoklī esošām pakāpušās pie nepietiekamā aizsardzības stāvoklī esošām. Būtisks uzlabojums mežiem un purviem. Tikai pļavas joprojām novērtētas kā īpaši apdraudētas. Lielā mērā šis progress saistīts ar lielo Dabas skaitīšanas projektu. Iepriekšējais ziņojums lielā mērā bija balstīts radikālu vides organizāciju emocionālos secinājumos. Tagad vides ekspertiem ir pieejami konkrēti dati, kas atklāj krietni pozitīvāku ainu. Pat tādas sugas, kas uzskatītas par teju izzudušām, atradušās, turklāt pie labas veselības. Tagad Latvijas uzdevums ir sakārtot papīrus un šīs pozitīvās izmaiņas uzskatāmāk Eiropas Komisijai parādīt. Lai pārkāpumu lietu var izbeigt.
