GADA CITĀTS. Grēta Tūnberga: Nē, kā tu uzdrīksties?!

 
©Reuters / Scanpix /LETA

Klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas dusmīgais How dare you? ir pelnījis nonākt gada citātu krātuvē ne jau tāpēc, ka viena dusmīga zviedru pusaudze, stāvēdama Apvienoto Nāciju tribīnē, šādi kaunināja pasaules līderus. Simboliskajam kauna traipam, ko Eiropas Savienība ar milzu entuziasmu metusies mazgāt – klimata pārmaiņu un pielāgošanās biznesam – būs neatgriezeniskas sekas uz mūsu visu dzīvi.

Ar klimata pārmaiņu karogu rokās politiķi un industrijas šobrīd būvē grandiozu finanšu piramīdu, par kuru maksās ikviens Eiropas un ikviens Latvijas iedzīvotājs. Protams, būs arī tādi, kas nopelnīs, un tās būs kosmiskas summas, jo īsā termiņā pieprasīs ražot un pirkt milzīgu kvantumu «zaļo» tehnoloģiju un preču.

Būsim klimata neitrāli

Arī Latvija ir pieteikusies kļūt par klimata neitrālu valsti līdz 2050. gadam, un mūsu gadījumā tas nozīmēs dārgāku mājokli, nepieejamāku individuālo transportu, nodokļu kāpumu un kaitējumu sabiedrības vidusslāņa labklājībai. Pasākumi, kas izraisīs šādas sekas, pašlaik tiek iestrādāti Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030. gadam. Saskaņā ar kalendāru, dokumentu bija plānots apstiprināt gada pēdējā sēdē, lai līdz 31. decembrim to varētu iesniegt Eiropas Komisijā. Taču šādā tempā tik apjomīgu dokumentu Ekonomikas ministrija nevarēja sagatavot. No dažādām institūcijām saņemti 270 iebildumi, no sabiedrības - 15 viedokļi. Tie visi jāizanalizē un jāiekļauj vai jāizbrāķē. Tāpēc ar Eiropas Komisiju saskaņota nodošanas termiņa atlikšana. Pirms apstiprināšanas valdībā klimata plāns vēl tiks izskatīts jaunizveidotajā Nacionālajā enerģētikas un klimata padomē un tikai tad sūtīts uz Briseli. Cik būtiski gala versija atšķirsies no sākotnējās, pašlaik nevar pateikt. Pāris formālas sabiedriskās apspriešanas rudenī notika, taču dokuments nepārtraukti tika pārstrādāts, līdz ar to nav pat iespējams izsekot, kāda versija kurā brīdī ir apspriesta. Tomēr pamatlietas, kas plānā visticamāk paliks nemainīgas, ir zaļā gaisma jauno automašīnu dīleru lobētajai autoparka nomaiņai, ekspremjera Kalvīša lobētajam Krievijas gāzes biznesam un transporta nodokļu celšanai.

Nodokļus palielinās ar nepalielināšanu

Neatkarīgās publikācijas par šiem valdības plāniem rudenī izraisīja tik pamatīgu skandālu un kašķi koalīcijā, ka dažus formulējumus klimata plānā ierēdņiem nācās mīkstināt vai ietērpt muļķīgās puķainās frāzēs. Piemēram, šādā: «Ar nodokļu sloga nepalielināšanu motivēt pasākumu ieviešanu un veikšanu.» Bet tālāk aprakstīti tie paši sākotnējie plāni par lielākiem nodokļiem iekšdedzes automašīnām, kurās nezin kādēļ netiek ieskaitītas ar gāzi braucošās mašīnas. Tātad nodokļu palielināšanu.

Skandālam un sabiedrības neapmierinātībai pieņemoties spēkā, tāds dīvainas žurnālistikas kantoris kā Rebaltica mēģināja nākt talkā valdībai klimata panikas celšanā un «atmaskot» Neatkarīgo. Ka esam visu to sadomājuši, jo skaitļi taču nekur nav rakstīti. Tāpēc nedrīkstot rakstam likt virsrakstu Mašīnām plānots paralizējošs nodokļu kāpums. Kaut gan loģika te ir pašsaprotama. Lai izpildītu nacionālo klimata mērķi par pāreju uz bezizmešu auto, nodokļiem ir jābūt tik lieliem un pasākumiem tik nozīmīgiem, lai paralizētu iedzīvotāju vēlmi lietot tradicionālos iekšdedzes dzinējus. Ar pieciem centiem pie degvielas to nepaveikt.

Un vēl jau ir dokumenti. Katrs, kam ir pacietība, var pats tos izlasīt un pārliecināties, kam taisnība.

Izdevīgi bagātniekiem

Klimata plāns dos konceptuālu zaļo gaismu klimata biznesa aprūpes pasākumiem, bet detalizēti pasākumi jau būs noteikti citos normatīvos aktos. Piemēram, aizliegumu no 2021. gada ievest Latvijā vecākas automašīnas par trim gadiem Satiksmes ministrija iestrādājusi rīkojuma projektā Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 202 «Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu

2017.-2020. gadam». Arī īpašu 10% atbalstu no iegādes cenas dabasgāzes transportlīdzekļiem. Savukārt no 2025. gada tiek ieviesti «pakāpeniski ierobežojumi/aizliegums jaunu ar fosilām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecībai/reģistrācijai». Atbalsts būs arī bezizmešu, tas ir, elektrotransportam. Dokuments ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Publiski ir solīts, ka tik drakoniski pasākumi netiks īstenoti, taču konkrētais dokuments joprojām nemainītā veidā ir lasāms Ministru kabineta tiesību aktu projektu krātuvē ar atzīmi izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Gan jau kaut kad arī tiks pieņemts. Priecāties par to var kredītu devēji, auto tirgotāji, viņu lobists Andris Kulbergs un citi bagātnieki. Elektromašīnas ir vidēji divreiz dārgākas par iekšdedzes mašīnām. Tātad arī ar valsts piešprici tās varēs atļauties tikai bagātnieki. Bet piemaksās viņiem visi pārējie nodokļu maksātāji. Piemaksās par jebkuru ar loģistiku saistītu tautsaimniecības nozari. Un arī par mitekli, jo klimata plāns pieprasa bezizmešu mājas - nopakotas un klimata tehnoloģijām uztūnētas.

Kā vārdā tas viss?

Pamata versija - lai dotu jaunu impulsu rūpniecībai un biznesam. Lai piespiestu cilvēkus pirkt. Teorētiski - lai ietekmētu klimatu. Tā ir tāda teorija, ka, samazinot ogļskābās gāzes emisijas, ir iespējams palēnināt planētas sasilšanu. Pat Eiropas Vides aģentūra savā skaidrojumā lieto pieļāvuma formu: «Sasilšanas galvenais cēlonis, visdrīzāk, ir siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā, kas radusies cilvēku rīcības radīto emisiju rezultātā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, mums jāsamazina vai jānovērš šīs emisijas.»

Bet politiķi šo teoriju lieto kā neapstrīdamu patiesību, sajūtoties vareni kā dievi. Turklāt neatkarīgi no valsts radīto izmešu daudzuma un tās ekoloģiskās pēdas. Latvijas klimata plāna ietekmes uz vidi novērtējumā ir secināts, ka tas atstās «izšķiroši pozitīvu globālu klimatisku ietekmi». Un to rakstījusi ne jau kāda Grētas Tūnbergas draudzene Latvijā, bet valdības uzdevumā strādājoši pieauguši cilvēki, kas sevi sauc par zinātniekiem.

Uz šāda fona nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām, kam jau pašlaik esam liecinieki, paliek otrā plānā.

 

Abonē