No imigrācijas uz klimatu – problēmu maiņa Eiropā

 
ZAGREBAS KONGRESĀ ETP līdzšenējo vadītāju, 72 gadu veco Žozefu Daulu (no kreisās) nomainīja bijušais Eiropa Padomes prezidents, 62 gauds vecais Donalds Tusks ©Publicitātes foto/ Francois de Ribaucourt

Pagājušajā nedēļā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notika Eiropas Tautas partijas (ETP) kongress. Lielākais centriski labējais politiskais spēks Eiropā, kurš, pēc pēdējo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, ir ar vislielāko pārstāvniecību EP, pulcējās Horvātijā, lai pārvēlētu partijas vadību.

Zagreba šim politiskajam notikumam netika izvēlēta nejauši - drīzumā Horvātija, kas ir jaunākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kļūs par ES prezidējošo valsti. Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs arī ir labi ieredzēts ETP grupas vadības vidū - ne velti viņš kopā ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu bija viens no ETP grupas sarunvedējiem par nākamo Eiropas Komisijas sastāvu.

Zagrebas kongress bija zīmīgs ne vien ar to, ka tajā ETP līdzšinējo, 12 gadus prezidējošo vadītāju, omulīgo Elzasas zemnieku, 72 gadus veco Žozefu Daulu nomainīja no Polijas nākušais kašūbs (tautība Polijā), bijušais Eiropas Padomes prezidents, 62 gadus vecais Donalds Tusks.

Tas bija arī pēdējais ETP kongress, kurā uzstājās Vācijas kanclere un faktiski grupas neformālā līdere Angela Merkele, būdama kancleres statusā. Turklāt, ja iepriekš viņa savas politiskās grupas biedriem teica programmatiskas un iedvesmojošas runas, kas iezīmēja turpmāko labējo centrisko un kristīgo demokrātu politiku Eiropā, tad pēdējā uzstāšanās bija vairāk pateicība ilggadējiem grupas līderiem, Manfrēdam Vēberam un Žozefam Daulam. Vienīgais stratēģiskais izpaudums bija atbalsts vienotai ES aizsardzības politikai NATO ietvaros, bet tā bija vairāk atbilde Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš ne tik sen bija atļāvies sadarbību ar NATO kritizēt.

Jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena bija ieradusies prezentēt savu komandu Eiropas Komisijā - kā pirmo viņa slavēja EK izpildviceprezidentu Valdi Dombrovski, kurš atbildēs viņas vadītajā komisijā par «ekonomiku cilvēku labā» un arī lielā mērā kūrēs klimatdraudzīgas ekonomikas politiku. Zīmīgi, bet tieši klimata politikas jautājumi kļuva par centrālo diskusiju objektu kongresā. Vai rūpes par klimatu un vides piesārņojuma mazināšana ir iespējama, ejot rokrokā ar rūpniecības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu? Pagaidām uz šo dilemmu nav skaidras politiskas atbildes. Taču šis jautājums ETP darba kārtībā nomainījis tik aso imigrācijas tēmu, par kuru tika lauzti šķēpi ne vienā vien lielākās politiskās «ģimenes», Eiropas Tautas partijas kongresā un kuras risinājums šķēla ETP, līdz pat tam, ka tika apturēta Ungārijas premjera Viktora Orbana partijas Fidesz darbība politiskajā grupā. Jādomā, ka klimata politikas jautājumi neizraisīs tik lielas kaislības, lai gan - zināt to nevar: klimata plāni, lai ko arī nestāstītu, uz papīra pagaidām izskatās kā tādi, kas sitīs iedzīvotājiem pa maciņiem. Kādus risinājumus šajā jomā saskata Latvijas pārstāvji ETP kongresā Krišjānis Kariņš un Inese Vaidere, var lasīt intervijās.