2019. gada beidzamais mēnesis aizrit globālo klimata pārmaiņu zīmē. Daudzās ziemeļu puslodes valstīs šis gads jau atzīts par siltāko visā novērojumu vēsturē, un, lai gan tuvojas decembra vidus, īsta ziema daudzviet vēl nesteidz iestāties. Klimata pārmaiņu problēmas ir šajās dienās Madridē notikušo ANO sarunu epicentrā, to ierobežošana ir viens no galvenajiem jaunās Eiropas Komisijas mērķiem, bet zviedru pusaudzi Grētu Tūnberju, kura aktualizējusi šo problēmu, prestižais žurnāls Time ir atzinis par Gada cilvēku pasaulē.
Klimatiskie apstākļi mainās visā pasaulē - vētras, lietusgāzes vai sausuma periodi kļūst aizvien spēcīgāki un ilgstošāki, un nav lielu šaubu, ka tas saistīts ar cilvēces aktivitātēm. Vai pašreizējo tendenci ir iespējams mainīt? Zinātnieki uzskata, ka ir, taču, lai kādus pūliņus ļaudis pašlaik pieliktu, rezultāts nebūs gaidāms «rīt uz brokastlaiku», un nāksies gaidīt gadu desmitus, līdz tagad pieņemtie vides aizsardzības lēmumi kļūs acīm redzami - un arī tas labākajā gadījumā.
Kārtējā Eiropas Savienības samitā, kas vakar sākās Briselē, klimata pārmaiņu jautājums bija viens no svarīgākajiem - līdz ar bloka jaunā ilgstošā budžeta apspriešanu. Jaunā Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena vēlas panākt, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu par pirmo kontinentu pasaulē, kur oglekļa un citu videi kaitīgu izmešu daudzums nepārsniedz šo vielu izmantošanas daudzumu. Citiem vārdiem sakot, ir runa par neitrālu iedarbību uz apkārtējo vidi.
Vai tas ir iespējams? Teorētiski, jā, taču šim mērķim nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Lai visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis (Apvienotā Karaliste pēc vakardienas vēlēšanām, visticamāk, beidzot realizēs savu Brexit plānu) pārietu uz zaļu dzīvesveidu, tām būs nepieciešams ieguldīt šajos projektos simtiem un simtiem miljardus eiro. Lielākais finansējums būs nepieciešams tām Centrāleiropas valstīm, kas joprojām enerģijas ieguvei lielākoties izmanto ogles - Polijai, Čehijai, Ungārijai un Rumānijai. Visas šīs valstis paziņojušas, ka ir gatavas pārorientēties uz zaļo enerģiju, taču ar nosacījumu, ka to zaudējumi tiks kompensēti. Gluži tāpat kā gadījumā ar Latvijas budžetu, ES šo naudu nāksies meklēt no iekšējām rezervēm, un diez vai citas dalībvalstis būs apmierinātas ar to, ka Polijas, Čehijas, Ungārijas un Rumānijas zaļināšanas vārdā tiek atņemts finansējums to lauksaimniekiem vai autoceļu uzturētājiem.
Lai gan jaunajā Eiropas Komisijā nav neviena Zaļo partijas pārstāvja, tā vides aizsardzību pasludinājusi par savu galveno prioritāti, solot klimatam draudzīgas reformas lauksaimniecībā, rūpniecībā, transporta un enerģētikas sektoros. Vienošanās, kas faktiski būs obligāta visām dalībvalstīm, paredz kontrolēt produktus, kuri saistās ar lielu oglekļa emisiju, iekļaut jūras transportu ES piesārņojuma licencēšanas sistēmā, veikt koku stādīšanu un elektrisko transporta līdzekļu infrastruktūras attīstīšanu.
Viens no EK līderes vietniekiem Franss Timmermanss uzsvēris, ka klimata un vides jomā ir sasniegta ārkārtas situācija. Viņaprāt, Eiropas zaļais kurss ir iespēja uzlabot iedzīvotāju veselību un labklājību, pārveidojot ekonomikas modeli. «Mūsu plānā ir izklāstīts, kā samazināt emisijas, atveseļot dabisko vidi, aizsargāt dzīvo dabu, radīt jaunas ekonomiskās iespējas un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Turklāt mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šī pārkārtošanās ir taisnīga un ka, īstenojot Eiropas zaļo kursu, neviens netiek atstāts novārtā,» uzsvēra F. Timmermanss.
Nākamo trīs mēnešu laikā Briselē tiks sagatavots jauns likumprojekts, kas attiecas uz klimata izmaiņu ierobežošanu. Kritiķi jau norādījuši, ka tas būs kas līdzīgs OIK likumam un spiedīs ļaudis visā kontinentā piemaksāt par tā dēvēto zaļo enerģiju, kas nemaz tik zaļa nav. Tikmēr vides aizsardzības aktīvisti norāda, ka Eiropas mērķi ir nepietiekami ambiciozi. Viņi uzskata, ka jau līdz 2030. gadam oglekļa emisiju jācenšas samazināt pat 65% un nevis 55%, kā pašlaik apņēmusies Brisele. Tikai šādā gadījumā būšot iespējams ievērot Parīzes vienošanos, kas paredz globālās sasilšanas ierobežošanu.
Pirms kāda laika par lielāko cīnītāju pret globālajām klimata pārmaiņām tika uzskatīts kādreizējais ASV viceprezidents Alberts Gors, taču tagad viņam ir cienīga sekotāja - zviedru pusaudze Grēta Tūnberja, kura uzskata sevi par pietiekami gudru esam, lai neapmeklētu skolu, bet tā vietā klīstu pa pasauli un uzstātos ar vides aizsardzības aktīvistus iedvesmojošām runām. Nav īsti skaidrs, kurš šo knēveli sponsorē, taču superzaļā G. Tūnberja jau ne reizi vien paspējusi iebraukt auzās - piemēram, tad, kad ekoloģiski tīrais katamarāns, kas viņu veda pāri Atlantijas okeānam, netālu no Spānijas krastiem ieslēdza dīzeļdzinēju.
Tomēr liberāli progresīvajā pasaulē tas viss tiek uzskatīts vien par nelielu pārpratumu. Patoloģiskā mācību stundu bastotāja un meitene, kura uzskata, ka viņai ir tiesības publiski izlamāt šīs pasaules līderus, nu kļuvusi par
Time Gada cilvēku - labi, ka vēl ne Nobela Miera prēmijas laureāti, lai arī šādas idejas dažiem labiem alternatīvi apdāvinātiem komitejas locekļiem esot bijušas...
G. Tūnberjas nokļūšana slavas zenītā ir lielisks apliecinājums tam, ka varasiestāžu tā dēvētā cīņa pret klimata pārmaiņām patiesībā ir vien cīkstēšanas par lielāku finansējumu, kas, visticamāk, tiks izmantots pavisam citiem mērķiem. Teorētiski zaļā ideja ir laba lieta, taču no tās ir maz jēgas, ja mazuts kā degviela tiek aizstāts ar elektrību, kas iegūta, dedzinot dabasgāzi. Gluži tāpat nav nekāda iemesla cerēt, ka būtisks pavērsiens pasaulē notiks, pateicoties Latvijai vai kaut visai Eiropai - iedzīvotāju skaits šajās valstīs ir par mazu, lai atstātu būtisku iespaidu uz klimata pārmaiņām. Tādēļ jau arī tās sauc par globālajām...
