Intervija

«Kauns nav dūmi, acīs nekož,» ironiski teic politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, atbildēdams uz manu retorisko jautājumu («Vai Bordānam nav kauna tā rīkoties?») un vērtēdams JKP līdera Bordāna rosinājumu astoņas reizes paaugstināt politisko partiju finansējumu no valsts, tas ir, no mūsu kabatām. Tomēr ne tikai par to vien mūsu saruna: arī par idejām, kuru sāk pietrūkt partijām, par jauno nacionālismu un par miljonu, kas netiks saņemts.

Ar Dr. Puriņa privātklīniku varētu arī neiepazīstināt, jo neiroķirurgu Puriņu dinastija ir plaši pazīstama un augstu vērtēta gan starp pacientiem, gan kolēģiem. Tomēr ir vērts pavēstīt, ka pēc daudzu gadu darba ārzemēs Latvijā ir atgriezies Ilmāra Puriņa mazdēls, Jura Puriņa dēls Kārlis Puriņš, lai veidotu savu dzīvi šeit un palīdzētu atlabt Latvijas iedzīvotājiem. Intervija ar neiroķirurgu, medicīnas zinātņu doktoru, Dr. Puriņa privātklīnikas vadītāju Kārli Puriņu.

Vai tiešām darbaspēka deficīts Latvijā ir tik liels, ka jāklausa labklājības ministres Ramonas Petravičas ieteikumam un jāieved trūkstošie darbinieki no trešajām valstīm? Par šo un citiem ar aktuālo ekonomisko situāciju saistītiem jautājumiem saruna ar bankas Luminor ekonomikas analītiķi Pēteri Strautiņu.

Izglītības iestādēs arvien jūtamākas kļūst ne tikai ierindas pedagogu, bet arī direktoru vakances. Viens no iemesliem – pensijas vecuma sasniegšana. To, ka tā būs arī turpmāko gadu problēma, rāda vidējais izglītības iestāžu vadītāju vecums. Piemēram, Rīgā tie ir 57 gadi. Gan par šo, gan pedagogu algām un citām skolu vadītāju problēmām saruna ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Pagājušajā nedēļā ar koncertu Siguldā iesākās grupas Astro’n’out jaunāko albumu popularizējošā Multitūre – visas biļetes uz to bija izpārdotas jau pusotru nedēļu iepriekš. Nav šaubu, ka arī rīt, 19. oktobrī, Alūksnē paredzētajā koncertā nebūs vietas kur ābolam, nedz adatai nokrist. Pēc astronautiem ir pieprasījums.

Jānis Streičs ir grūti pierunājams uz intervijām. Ir tēmas, par kurām viņš nevēlas runāt. Pat negrib tās pieminēt. Tāpat arī cilvēkus, kuri minami, skarot šīs tēmas. Par dažiem «dienas varoņiem» viņš tikai brīnās: «Kā var būt tik apmāti cilvēki, lai nedomātu, kā būs pēc tam, kad viņi zaudēs savu posteni, veselību un varu pār pakļautajiem? Nekas taču nav mūžīgs.»

Franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu Latvijas klausītāji iepazina 2015. gadā koncertējam kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga. Toreiz par viņa spēlēto Haidna Do mažora čellkoncertu līdzās norvēģa Rolfa Vallina Ground karstās diskusijās iesaistījās gan muzikologi, gan mūziķi, spriežot par tradīcijas un novatorisma attiecībām klasikas interpretācijās un jūsmojot par čellista meistarību laikmetīgajā mūzikā.

Ivaram Ijabam līdz šim vairāk tika taujāta neatkarīga ekspertīze par Latvijas politiskajām norisēm, šoreiz viņš ir Eiropas politikas līdzveidotāja lomā. Par ko viņš cīnās un ko varētu ietekmēt Eiropas politikā, tostarp nākamā daudzgadu budžeta sadalē, kādi ir zemūdens akmeņi Eiropas Komisijas (EK) komisāru kandidātu vētīšanā, Neatkarīgās intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu I. Ijabu (Attīstībai/Par!).

Par situāciju Latvijas Futbola federācijā (LFF), par futbola prestiža kritumu, par LFF prezidenta Kaspara Gorkša apšaubāmajām spējām vadīt federāciju, kā arī par to, kādam jābūt jaunajam LFF līderim.

Par 26. oktobrī paredzēto sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresu, par to, vai Saskaņā ir saskaņa, un par to, kas jāraksta Latvijas «laimes grāmatas» pirmajā lappusē, Neatkarīgās intervija ar Saskaņas Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Nesen saņēmu ziņu, ka svinēsim 75. gadadienu kopš Latvijas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem okupantiem. Tomēr šajā publikācijā došu priekšroku citai gadadienai. Raugi, 31. augustā apritēja 25 gadi kopš Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas. Kara muzejā 30. augustā notika šim datumam veltīts Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) rīkots pasākums. Te būs vien fragmentārs ieskats tajā, kas tur tika runāts.

«Man ir lepnums par valsti un lepnums par Valdi,» pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska uzklausīšanas Eiropas Parlamentā teica Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniece. Par to, kādas bija Dombrovska apstiprināšanas aizkulises, kas ir aktuālākais EP un kas ir Sandras Kalnietes darba kārtībā saistībā ar ES sadarbību ar Ukrainu, saruna ar Sandru Kalnieti.

«Latviešu valodas politikas pamatnostādnes vajagot iepludināt saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnēs. Tātad latviešu valodas vienīgā funkcija ir – «pieliedēt» mums klāt nelatviešus? Nezinu, cik tālu ir aizgājusi šī svaigā «iniciatīva», tomēr tā patiešām matus saceļ stāvus,» atzīst Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, filoloģijas doktors Andrejs Veisbergs. Viņš arī tulks, tulkotājs, latviešu valodnieks un vienkārši asprātīgs domātājs – Neatkarīgās sarunbiedrs.

Saruna ar Valsts prezidenta padomnieku viedo tehnoloģiju ieviešanas jautājumos, ilggadēju diplomātisko darbinieku Rolandu Lappuķi par to, kā viņš iepazinies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, par mākslīgo intelektu, par to, kā tas varētu palīdzēt Latvijai, kā arī par latviešu mentalitātes īpatnībām.

Liepājas Valsts tehnikums kā profesionālās izglītības kompetences centrs ir viena no vadošajām profesionālās izglītības iestādēm reģionā. Tehnikums profesionālās vidējās izglītības jomā īsteno 18 izglītības programmu 26 kvalifikācijās. Šogad tehnikumā mācās 1266 izglītojamie 58 grupās.

Par panākumiem un iecerēm attīstīt Liepājas degradētās teritorijas un bijušās rūpnīcas Liepājas metalurgs nekustamo īpašumu, par problēmām pašvaldībām aizņemties un par nepareizībām VARAM ministra Jura Pūces (Attīstība/Par!) pašvaldību teritoriālajā reformā Neatkarīgās intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti (Latvijas Reģionu apvienība).

Katrai paaudzei piemīt savs skatījums uz lietām, tostarp uz dažādiem produktiem. Daļa lasītāju vēl atceras laikus, kad ēdnīcās ceturtdiena bija obligātā zivju diena. Ja kādam zivis negaršoja (un daudziem tās patiešām negaršoja padomju sabiedriskās ēdināšanas izpildījumā), tad nācās steigties pusdienot, kamēr vēl pieejams vienīgais dežūrēdiens bez zivīm.

Mūsu intervijas ar vienu no visu laiku lielākajām Latvijas lauksaimniecības autoritātēm, ekonomikas doktoru, Ogres Goda pilsoni Jūliju BEĻAVNIEKU pamatā ir viņa tā sauktajai reģionālajai reformai veltītā, pirms pāris mēnešiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem adresētā vēstule, uz kuru pienācīgu, profesionālu atbildi viņš līdz šim nav saņēmis.

«Nekad nav bijis tā, ka varētu teikt – man ir garlaicīgi. Vienmēr ir bijis kāds mājasdarbs galvā. Par kaut ko vienmēr bijis jādomā, kaut kas vienmēr bijis jāatrisina. Mani biedē tas mirklis, kad no rīta atvēršu actiņas un mans pienākums būs nomazgāt muti un paēst brokastis, izlasīt avīzes, un viss,» saka leģendārais teātra un kino režisors Varis Brasla.

Neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) retoriku un reformu vadītspēju nozares darbinieku vidū aug aritmētiskā progresijā, un ministres skaidrojumi tiks gaidīti arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēde 9. oktobrī. Par neapmierinātības iemesliem, reformu un jauno iniciatīvu praktiskās realizācijas problēmām un nākotnes protestu iespējām Neatkarīgās intervija ar LIZDA vadītāju Ingu Vanagu.