Jānis Urbanovičs: Krišjāņa Kariņa valdībai nav nekāda sakara ar Latvijas interesēm

© Ģirts Ozoliņš/F64

Saruna ar partijas “Saskaņa” līderi Jāni Urbanoviču

Cilvēki no Irākas cenšas šķērsot Baltkrievijas - Latvijas robežu. Kas notiek?

Ir dzirdēti visādi apokaliptiski stāsti par to, ka sabruks Krievija, uzsprāgs Baltkrievija, un no bijušās PSRS pāri Eiropai gāzīsies bēgļu straumes. Un, ka jāgatavojas un jābruņojas. Pēdējo 30 gadu laikā ir iztērēti daudzi simti miljonu, lai militarizētos. Drudžaina bruņošanās un liela tērēšana ir piekopta visu iepriekšējo Pabriku laikā un turpinās arī tagad.

Taču, kas izrādās? Izrādās, ka robežas ar Baltkrieviju nav! Ir tikai milzīgi caurumi, pa kuriem Irākas pilsoņi nāk brīvi iekšā.

Tagad atkal būs iespēja izšķiest desmitus miljonu eiro, jo ir izsludināts ārkārtas stāvoklis pierobežā. Bet ārkārtas stāvoklis lieti noder, lai varētu bez konkursiem, bez sarežģītām procedūrām ātri sabūvēt visādus žogus un sienas.

Man ir bažas, ka latvietis būs pārbijies no bēgļiem un atkal piedos naudas notrallināšanu.

Nauda ir tērēta un tērēta, bet izrādās, ka šādai krīzei Latvija absolūti nav gatava un būs jātērē vēl. Cik ilgi mums vēl būs bezvainīgas valdības?

Covid-19 vīrusa izplatība atkal palielinās, bet tauta ir kūtra uz vakcinēšanos...

Valdība turpina uzskatīt tautu par dumju un sevi par ļoti gudru. Arī, ja tā kļūdās, tā turpina uzskatīt sevi par ļoti gudru un tādu. Tiek izdomāti visādi biedējoši stāsti, kas nepiepildās. Valdība aizmirst atvainoties. Aizmirst pastāstīt, kāpēc ir kļūdījusies, kas bija par pamatu kļūdām. Tas notiek ar tādu ļoti pavļutīgu visgudrību - “jūs varat runāt, ko gribat, bet es tik un tā zinu labāk, kas jādara”.

Veselības ministrs izjauca veselības nozares solidāro darbu, ielika tur iekšā “implantus”, kurus veselības nozares organisms atgrūž.

Nu un tad, kad kaut kas nesanāk, tad beigās ārsti ir vainīgi - ģimenes ārsti. Visas vainas nav ārstos vai slimībās, bet tāpēc, ka slima ir valdība - galva ir slima.

Sabiedrībā ir milzu neuzticība valdībai, un sabiedrība netic arī tādai labai lietai kā vakcinācija. Un, jo vairāk valdība par to aģitē un draud, jo lielāka ir neticība. Tiklīdz valdība draud, tā cilvēkiem uzmetas zosāda, un viņiem nav vēlmes paklausīt.

Bet šī valdība jau nav pirmā tāda, kas visu zina labāk. Arī iepriekšējās zināja labāk un neuzskatīja par vajadzīgu padalīties savās šaubās ar sabiedrību. Tāpēc esam tur, kur esam. Cik jauki, ka nav tranzīta, ka nav latviešu komercbanku, ka pensiju fondu nauda nestrādā Latvijai, lai radītu veselu kaskādi dažādu labumu! Jo valsts vara neuzticas saviem uzņēmējiem, nacionālajai buržuāzijai, apriori uzskata ikvienu uzņēmēju par noziedznieku. Valdība ar savām Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju represijām uzskata, ka uzņēmējs jau ir noziedzies, bet, ja vēl nav, tad drīz noziegsies. Tāda ir pašreizējā politika, tās galvenais virziens, un tas liecina, ka esam okupēti no šīs Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības, kurai nav nekāda sakara ar Latvijas interesēm.

Bet kurš vainīgs? Paši vien esam vainīgi, ka ir ievēlēts tāds Saeimas sastāvs, kas izveidoja šādu valdību.

Konkurences padome sodījusi 10 uzņēmumus. Kā vērtējat “būvnieku karteļa” lietu? Kā tā tālāk attīstīsies?

Šī lieta nebūs pēdējā. Gan jau būs vēl arī citi sodi būvniekiem, ēdinātājiem, jebkurai nozarei. Latvijas valdība atšķirībā no poļu, igauņu vai lietuviešu valdības ir ļoti naska iznīcināt jebkādu rosību, jundu ekonomikā.

Valdības locekļi nav padomājuši, kāpēc šie uzņēmumi nonāca līdz kartelībai. Tāpēc, ka jau saknē valsts iepirkumu sistēmā turas pie zemākās cenas kā galvenā principa. Valdība jau iepriekš ir būtībā paziņojusi, ka uzņēmējiem neuzticas. Un tad tie karteļi arī rodas kā reakcija. Neticu, ka ir uzņēmēji, kuri jau pirms darbības uzsākšanas gudro, kā krāpsies. Viņi vienkārši nevar pavilkt. Kas to augsni karteļiem rada? Tā ir valdība.

Intervijas

Dzelzceļa muzejā glabājas kartes un dažāda veida tehnika, kura pieejama jebkuram interesentam. Vai iebrucējiem būtu interese, par tehniskajiem rasējumiem un plāniem, "Neatkarīgā" skaidro sarunā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājām Inesi Rezgoriņu, Anci Pudāni un zinātniski pētnieciskā darba vadītāju Tomu Altbergu.