Saruna ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni
Kā vērtējat Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas startu pašvaldību vēlēšanās?
Rezultāts ir ļoti labs - Latvijas Zemnieku savienība ieguva sešas vietas, Latvijas Zaļā partija - trīs vietas. Varam turpināt produktīvi strādāt. Neskaidrības rada tikai situācija ar Ozolniekiem.
Satversmes tiesa jūnija beigās sprieda, ka Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un pašvaldībai?
Šis spriedums ir nācis ļoti nevietā un nelaikā. Tas mulsina iedzīvotājus. Deputāti no Ozolniekiem un Ozolnieku iedzīvotāji tagad gaida 1. janvāri, kad spriedumam būs jābūt izpildītam. Pēc tam Ozolniekus atkal varbūt kaut kam pievienos. Varbūt būs apvienots novads - Jelgavas pilsēta un Jelgavas novads kopā ar Ozolniekiem. Tāda “mētāšanās” ar novadiem jau sāk izskatīties absurdi.
Savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plānoja apvienot Jelgavas novadu ar Jelgavas pilsētu. Kā tas būtu vērtējams?
Es neesmu par šādu apvienošanos, jo tas kaitētu attīstībai. Pilsētā ir citādas problēmas nekā laukos. Apvienotā novadā lauku iedzīvotāji stipri vien zaudētu savu pārstāvniecību, jo no pilsētas būtu vairāk deputātu vienkārši tāpēc, ka pilsētā ir daudz vairāk iedzīvotāju. Ir citi novadi valstī, kur pilsētā un laukos ap to ir apmēram vienāds iedzīvotāju skaits un kur tā varbūt nav problēma, taču Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada apvienošanai sekas diezin vai būtu pozitīvas.
Kā izdevās novērst apvienošanu?
Varbūt palīdzēja tie traktori, kas tika organizēti, lai dotos protestēt... Varbūt bija kādas vienošanās starp politiskajām partijām Saeimā. Tāpēc tāds rezultāts, kāds pagaidām ir. Bet tas ir pagaidām. Iespējams, pēc četriem gadiem šie jautājumi par pilsētu apvienošanu ar novadiem atkal aktualizēsies.
Bet neviens taču nav liedzis mums sadarboties ar Jelgavas pilsētu - sadarbība jau sen notiek kultūrā, komunālajā saimniecībā, civilajā aizsardzībā. Nekādu problēmu nav.
Sadarbība ir loģiska, jo gan jūs, gan Jelgavas mērs Andris Rāviņš esat no viena politiska spēka....
Es nedomāju, ka tad, ja pilsētas un novada varu veidotu dažādi spēki, nebūtu sadarbības - novada bērni mācās pilsētā un otrādi, pasažieru pārvadājumi mums ir kopīgi, mums ir kopīgs tūrisma informācijas centrs. Pilsētas un novada sadarbība ir pastāvējusi gadu gadiem un diezin vai kaut kas to var izjaukt.
Kādi Jelgavas novadā ir paši galvenie projekti nākamajiem četriem gadiem?
Plānu ir daudz, un laika gaitā būs vēl un jauni, taču pirmās lietas, kas būs jādara - būs jāņem vērā, ka tagad Jelgavas novadā ir iekļauts arī Ozolnieku novads. Tāpēc būs jāsaliek šie plāni kopā. Ar to jau esam sākuši nodarboties pirmajās domes sēdēs. To nevar darīt tā vienkārši mehāniski, jo saprotams, ka Ozolniekiem ir savi plāni, kurus vajag realizēt.
Ar plāniem ir tā, ka novadam tagad ir iespējas aizņemties, ir arī “kovidnaudas”, taču nav saprotams, kādā apjomā šīs “kovidnaudas” būs nākamajā gadā. Tāpēc pašlaik uzreiz vēl ir grūti prognozēt un kalt tādus plānus, lai tie būtu droši un reāli.
Ja tomēr jānosauc konkrētas lietas, pirmā, kas nāk prātā ir Kalnciema pagasta skola, kurai nav paveicies būt renovētai. Vidusskola tur nebūs, bet pamatskola vēl būs ilgi, tāpēc skola jāsakārto atbilstoši mūsdienu prasībām.
Tāpat novadā ir aktuāli ūdenssaimniecības projekti, kas jāpaveic.
Nebeidzama problēma ir lauku ceļi. Iepriekš izdevās piesaistīt četrus miljonus eiro, taču nav skaidrības, kādi būs finansējuma avoti turpmāk. Eiropas Savienība nav noskaņota atbalstīt valsts iekšējo ceļu būvi, uzskatot, ka tie jābūvē un jāuztur par valstu budžeta naudu.
Kāda Jelgavas novadā pašlaik ir “kovidsituācija” un “vakcinācijsituācija”?
Ir apmēram tāda pati kā citur valstī un kā vidēji valstī.
Nevar noliegt, ka ir problēmas ar pedagogu, īpaši ar pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku “vakcinācijas aptveri”. Jāteic, ka valdība rīkojas negodīgi, uzstājot uz obligātu vakcināciju, jo beigās jau es palikšu tas, kuram nāksies uzteikt darbu cilvēkiem, kuri nebūs vakcinēti. Kuram gan patīk otru no darba atlaist?
Ekonomikas ministrija ir atzinusi, ka industrializācijas plāns 2014. - 2020. gadam ir izgāzies un nav izdevies panākt cerēto ražošanas īpatsvaru ekonomikā. Varbūt tad jāiet ministrijai un valdībai palīgā un jāattīsta ražošana? Ko ražos Jelgavas novadā?
Jelgavas novadā pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību - ir arī ļoti lielas zemnieku saimniecības.
Bet ir viena lieta, kas tik tiešām nākotnē varētu dot ieguldījumu ražošanas attīstībā - tie ir termālie ūdeņi, ar ko uzņēmēji pagaidām nodarbojas kūtri, bet kuru izmantošana varētu dot impulsu uzņēmējdarbībā. Ar termālajiem ūdeņiem Jelgavas novadā ir bagāta Elejas apkaime.
Zinātnieki ir izstrādājuši termālo ūdeņu izmantošanas ekonomisko pamatojumu. To temperatūra ir +62 Celsija grādi, tos var pumpēt uz augšu un izmantot, kā grib - taisīt siltumnīcas, apsildīt baseinus, izmantot zivju audzēšanā, apsildīt mājas, ražot elektroenerģiju.
Ļoti ceru, ka nākamajā plānošanas periodā Eiropa ies pa “zaļo kursu”, un šāda termālo ūdeņu izmantošana ir visīstākais “zaļais kurss”. Par šo lietu ir runāts ar iepriekšējo ekonomikas ministru un arī ar pašreizējo - ka varētu ielēkt “ zaļajā vilcienā”. Eiropas attīstītajās valstīs šāda termālo ūdeņu izmantošana tiek valstiski atbalstīta, tikai Baltijas valstis ir palikušas iepakaļ un savus termālo ūdeņu resursus izmanto vāji. Šo situāciju vajadzētu labot.
