Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš
5. jūlijā Jūs ievēlēja par Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju. Vai Ventspils domē sadarbība starp partiju “Latvijai un Ventspilij" un Nacionālo apvienību ir iecerēta ilgtermiņā?
Jā, patiešām 5. jūlijā notika pirmās jaunievēlētās Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes sēdes turpinājums, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums. Paldies Nacionālajai apvienībai, kura ļoti pragmatiski novērtēja šo situāciju. Mēs veicām pārrunas un konsultācijas, un tika panākts šāds atbalsta balsojums. Tagad vairs nav iespējams mēģināt bloķēt vai aizkavēt domes darbu. Pat tad, ja kādā domes sēdē nevarēs piedalīties visi deputāti no “Latvijai un Ventspilij” vai arī Nacionālās apvienības deputāts Kārlis Vočtavs, varbūt opozīcija var kādu lēmumu aizkavēt, bet tad ir jābūt konkrētiem argumentiem, pamatojumam. Varbūt atceraties, ka priekšvēlēšanu debatēs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka iepriekšējā domes sasaukumā viņi, arī būdami opozīcijā, ir atbalstījuši 90% no visiem “Latvijai un Ventspilij” izteiktajiem priekšlikumiem. Es gribētu precizēt, ka opozīcija lielāko daļu lēmumu atbalstīja tāpēc, ka būtu ļoti grūti ventspilniekiem paskaidrot, kādēļ neatbalstīja, kādēļ balsoja pret vai atturējās.
Tāpēc es ļoti ceru, ka domes darbs ievirzīsies ļoti konkrētā un praktiskā gultnē. Atbildot uz jautājumu, vai sadarbība starp partiju “Latvijai un Ventspilij" un Nacionālo apvienību ir iecerēta ilgtermiņā, vēlos uzsvērt, ka mūsu saruna ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem bija tieši par šo tēmu. Mēs vienojāmies nevis par vienu balsojumu, ievēlot domes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku, bet par sadarbību vismaz četru gadu garumā. Kopā mums būs jārisina ļoti daudz jautājumu. Var teikt, ka darba nekad nav trūcis.
Pašreiz ir ļoti interesants laiks, lielu iespēju laiks, īpaši vērtējot ārējā finansējuma piesaistes potenciālu. Latvijai tuvāko 5-7 gadu laikā būs pieejams tik liels ārējais finansējums, kāds nekad nav bijis neatkarīgās valsts vēsturē. Mums jābūt tam gataviem, mums ir jāgatavo attīstības projekti, mums ir jāapzina savas prioritātes utt. Saruna ar Nacionālo apvienību bija tieši par to, vai kādai no politiskajām partijām nav “sarkanās līnijas”, ja tā var izteikties, arī jautājumā par pilsētas attīstības prioritātēm. Manuprāt, bija abpusēja izpratne par visiem jautājumiem. Priekšvēlēšanu debašu laikā vairākkārt izskanēja opozīcijas apgalvojumi, ka Ventspilī visi attīstības projekti ir kā dārgas rotaļlietas, kuras nav domātas iedzīvotājiem. Patiesībā ir pilnīgi pretēji. Mēs varam pierādīt, ka visi attīstības projekti ir realizēti ventspilnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ventspilnieki ir ieguvēji arī no tiem projektiem, kas vairāk ir paredzēti tūristiem, stimulējot apmeklētāju plūsmas pieaugumu uz Ventspils pilsētu. Ventspils mazajiem un vidējiem uzņēmējiem servisa jomā ir ļoti svarīgi, lai pilsētu apmeklētu tūristi ne tikai vasarā, bet arī ziemas laikā un nesezonā.
Esmu pārliecināts, ka dome ir rīcībspējīga. Mēs jau izveidojām domes komitejas. Līdz 5. augustam mēs plānojam vienoties, kādas pastāvīgās komisijas strādās jaunajā domes sasaukumā. Domes darbs nevienu brīdi nav apstājies, un mēs turpināsim pilnvērtīgi strādāt.
Vai var teikt, ka šobrīd Ventspils domē ir izveidojusies koalīcija starp “Latvijai un Ventspilij” un Nacionālo apvienību?
Viennozīmīgi gribētu teikt, ka šobrīd mums ir koalīcija. Arī tad, ja kādā jautājumā mums nebūs simtprocentīga sapratne, mēs apmainīsimies viedokļiem un atradīsim abiem politiskajiem spēkiem pieņemamu risinājumu, īpaši pirms lemt par resursietilpīgiem jautājumiem. Mēs neapšaubāmi esam atvērti paplašināt sadarbību. Protams, tas nav atkarīgs tikai no mums, bet no pārējām politiskajām partijām, no citiem ievēlētajiem deputātiem. No “Latvijas attīstībai” jaunievēlētais deputāts Edgars Čeporjus aicināja satikties visiem 13 deputātiem, lai pārrunātu sadarbību. Šāda tikšanās notika, bet lielāko daļu no tās laika visiem bija jāuzklausa Kristovska kunga un arī Landmaņa kunga (kurš tikšanās laikā piedalījās, bet kurš šajā sasaukumā nav domes deputāts) izteikumi par to, cik slikti, viņuprāt, Ventspils dome strādāja iepriekšējā sasaukuma laikā. Tas lielā mērā atgādināja priekšvēlēšanu laika debates. Manuprāt, nav nepieciešams tērēt laiku, lai tagad uzklausītu priekšvēlēšanu laika runas. Turklāt, ja sanāk kopā visi 13 deputāti, tad tā ir vēl viena domes sēde, tikai neoficiāla. Parasti politiskās konsultācijas notur divas, retāk trīs politiskās partijas. Jebkurā gadījumā mēs esam atvērti priekšlikumiem un sarunām. Ceru, ka sadarbības partneru skaits palielināsies.
Latvija ir starp valstīm, kurām Eiropas Komisija apstiprināja ekonomikas atveseļošanās programmu, un tas, kā jau Jūs minējāt, paver ļoti lielas iespējas. Kā vērtējat bažas par netaisnīgu ārējā finansējuma sadali (arī dažs labs koalīcijas ministrs tā ir izteicies), jo “Latvijai un Ventspilij” ir opozīcijā valdošajai koalīcijai?
Šādi riski pastāv, un labklājības ministrs Eglīša kungs to ļoti atklāti un skaidri iezīmēja. Es esmu pārliecināts, ka šādu politiku īstenot nebūs tik vienkārši. Manuprāt, ir ļoti grūti noraidīt projektu, balstoties tikai uz kaut kādām politiskām antipātijām. Savējie - savējiem. Es zinu, ka valsts institūcijās strādā arī ļoti pieredzējuši profesionāli ierēdņi un viņi objektīvi vērtē projektus pēc būtības. Šādu lēmumu mainīt nebūt nav tik vienkārši, pat ja kādam būtu šāda vēlme.
Otra lieta. Līdzekļu apjoms, kas būs pieejams, tik tiešām ir ļoti, ļoti apjomīgs - 1,82 miljardi eiro. Dod Dievs Latvijas valstij attiecīgajos termiņos un labā kvalitātē visus šos līdzekļus izlietot. Turklāt izlietot nevis vienkārši par katru cenu, bet jēgpilni. Jā! Riski ir, bet neuzskatu, ka Ventspils vai arī citas pilsētas, kur šobrīd pašvaldību vēlēšanās ir uzvarējusi ZZS, “Saskaņa”, vai kāda cita opozīcijas partija nacionālā līmeni, varētu palikt bez finansējuma. Tas būtu ļoti grūti izdarāms.
Vēl pirms diviem gadiem Ventspils attīstība notika, balstoties uz plānošanas dokumentiem, ilgtermiņa stratēģijām, attīstības plāniem. Savukārt 2020. un 2021. gadā gan pandēmijas ietekmē, gan valdības lēmumu dēļ par ostas statusa maiņu bija jāveic lielas korekcijas. Kādas pašlaik ir svarīgākās Ventspils prioritātes, un kam, Jūsuprāt, ir jāpievērš lielāka uzmanība 2021. gada otrajā pusē?
Lielās līnijās nekas nav mainījies. Vispirms tā ir uzņēmējdarbība. Kā jebkurai pašvaldībai, arī mums galvenais ir nodrošināt, lai rodas jaunas darba vietas. Ja būs jaunas darba vietas, tad būs ieņēmumi pilsētas budžetā un mēs varēsim īstenot otro galveno, svarīgāko mērķi, rūpes par mūsu senioriem, lai palīdzība nokļūst pie tiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga. Tās ir divas galvenās prioritātes. Tie nav viegli uzdevumi. Jūs pareizi atzīmējāt par pārmaiņām Ventspils brīvostā. No 2019. gada decembra valsts savā pilnīgā kontrolē ir pārņēmusi Ventspils un Rīgas brīvostas, bet rezultāti nav iepriecinoši. Straujš kravu apgrozījuma kritums būtiski samazina arī ieņēmumus pašvaldības budžetā.
Un pilsētas iespējas ietekmē arī atsevišķi valdības lēmumi. Piemēram, pilnīgi voluntāri šī gada valsts budžetā tika pieņemts lēmums pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļu proporciju par 5% par labu valstij, samazinot pašvaldību ieņēmumus. Šādi lēmumi neapšaubāmi ir potenciāls risks jebkurai pašvaldībai tās projektu un mērķu realizācijā.
Grozījumi likumā “Par ostām” pašlaik ir Saeimā. Tie paredz, ka Ventspils ostu pārvaldīs valsts akciju sabiedrība. Mums ir izveidotas divas darba grupas - viena ar brīvostas pārvaldi, bet otra ar Satiksmes ministriju. Šobrīd esam dialogā par to, kāds likums varētu izskatīties galīgajā versijā. Mums ir savi priekšlikumi, kurus mēs iesniegsim apspriešanai. Mana pārliecība ir, ka pašvaldībai ir pilnvērtīgi jāpiedalās ostu pārvaldē. Kā rāda darba rezultāti līdz 2019. gada decembrim, tolaik kopējā ostu pārvaldība neapšaubāmi bija labāka.
Kā nesen izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijai ir jāveic viedā reindustrializācija. Ventspilij reindustrializācija tika uzsākta pēc 2002. gada, kad Krievija slēdza naftas cauruļvadu un Ventspils osta zaudēja pusi no tā laika kravu apjoma - 15 milj. tonnu. Mums ir uzkrāta liela pieredze, attīstot rūpniecību mūsu brīvostā, kopīgi strādājot pašvaldībai un valstij. Rezultāti nepastrīdami ir iespaidīgi, radītas vairāk nekā 3000 jaunas darba vietas. Ja tāda politika netiktu realizēta, tad, iespējams, Ventspilī būtu par trešdaļu mazāk iedzīvotāju, nekā tas ir šobrīd.
Viens no pēdējiem iepriekšējās domes lēmumiem bija paaugstināt maznodrošināto ienākumu slieksni līdz 370 eiro mēnesī vienai personai, lai netiktu zaudēts maznodrošinātā statuss. No pirmā jūlija mainījās valsts likumdošana un aprēķinu metodika. Bija risks, ka ievērojams skaits maznodrošināto zaudēs statusu un nebūs tiesīgi saņemt dažāda veida atbalstu.
Kā viens no galvenajiem attīstības projektiem, neapšaubāmi projekts numur viens, ir jāmin Zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM. Tā būvniecība ir gala stadijā. Mēs ļoti ceram līdz nākamā gada pavasarim pabeigt ekspozīcijas iekārtošanu. Tas būs pirmais zinātnes centrs Latvijā, un ir ļoti liela pārliecība, ka tas piesaistīs lielu apmeklētāju skaitu, tomēr VIZIUM tiek veidots kā augsta līmeņa interešu izglītības centrs, kas palīdzēs bērniem labāk izprast eksaktās zinātnes, fizikas un dabas likumus. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centru “Vilvite” tiek izstrādātas septiņas izglītojošas programmas, kuras piedāvāsim bērniem un jauniešiem no visas Latvijas. Bet inovāciju centrā tiks izveidotas arī 120 jaunas darba vietas.
Mēs esam atvēruši jaunu bērnudārzu “Pienenīte”, Ventspilī vairs nav rindas uz bērnudārziem.
Galiņciemā tiek būvēts jauns sabiedriskais centrs ar bibliotēku, 21. gadsimta medicīna nav iedomājama bez kvalitatīvas rehabilitācijas, tādēļ Ventspils slimnīcā notiek jauna rehabilitācijas centra būvniecība.
Uzsākti būvdarbi jaunai Piejūras Brīvdabas muzeja ēkai, kurā tiks veidota moderna ekspozīcija.
Darba pietiek. Visu projektu mērķis ir uzlabot ventspilnieku dzīves kvalitāti.
Ventspils ir viens no galvenajiem tūrisma galamērķiem Latvijā. Vai šovasar var manīt Ventspils apmeklējumu skaita pieaugumu, kopš ir atcelta daļa no ierobežojumiem?
Jūras svētkos bija pietiekami daudz apmeklētāju, lai gan mums ir jāņem vērā daudzi ierobežojumi. Pakāpeniski tūrisma plūsma atjaunojas. Ventspils patiešām ir viens no galvenajiem tūrisma galamērķiem.
Pavisam nesen - šā gada 23. jūnijā - Latvijas Radio Pirmajā programmā raidījumā Zīmolstāsti.lv, kura vadītājs bija Eduards Liniņš, tika pieaicināti viesi - Liene Kupča un Zigurds Zaķis.
Pārraidē kā spilgtākie zīmolvedības piemēri Latvijā tika analizēti Liepājas un Ventspils zīmoli. Pārraidē izskanēja man nepieņemami vērtējumi par Ventspili, piemēram, ka pirmās asociācijas par Ventspili ir kā par industriālu pilsētu. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rāda pavisam ko citu: pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Ventspils, nepārprotami ir skaista, sakopta, tīra pilsēta. Tāpēc es nosūtīju vēstuli Latvijas Radio vadībai, aicinot uz viedokļu daudzpusību sabiedriskajā medijā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visām Latvijas pašvaldībām no jauna bija iespēja katrai pašai veidot savas pilsētas tēlu. Kāds bija Ventspils pilsētas zīmols tajā laikā? Tolaik drukātās preses izdevumu darba meklējumu sludinājumos dažkārt bija piebilde: “Ventspili nepiedāvāt!” Ventspilij, lielai bijušās PSRS eksporta ostai, kurā pārkrāva miljoniem tonnu potenciāli bīstamas kravas, bet nebija veiktas nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, tai laikā bija piesārņotas, ekoloģiski bīstamas pilsētas slava. Tāds bija izejas punkts. Mūsu pilsētas starta pozīcijas bija pat ne no nulles, bet ar milzīgu negatīvu zīmi.
Lai to mainītu, Ventspils 2000. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas izstrādāja pilsētas mārketinga stratēģiju, paredzot konkrētas aktivitātes trīs mērķa grupām: iedzīvotāji (pilsētnieki), apmeklētāji (tūrisms) un investori (bizness). Ventspils bija pirmā pilsēta Latvijā, kas sāka svinēt pilsētas svētkus, bez kuriem šodien vairs īsti nav iedomājama neviena pašvaldība. Jauni pasākumi piesaistīja Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju interesi mūsu pilsētai. Plašu popularitāti ieguva mūsdienīgās mākslas projekts “Govju parāde”, kas notika 2002. gadā un tika atkārtota 2012. gadā. Atpazīstamību gan Latvijā, gan ārzemēs deva divi Ginesa rekordi. 2010. gadā “Garākais ziedu paklājs pasaulē”, un 2017. gadā uzstādītais rekords “Visātrāk un visvairāk cilvēku vienlaikus iestāda sīpolpuķes”. Ventspilī tradicionāli notika arī ikgadējie valsts līmeņa pasākumi: “Šlāgeraptauja” , “Muzikālā banka” un Eirovīzijas nacionālās atlases fināli, jauniešu gada pasākums “Ghetto Games” un daudzi citi. Tika izveidotas jaunas, pievilcīgas atpūtas vietas - “Piedzīvojumu parks”, slēpošanas kalns “Lemberga hūte”, mazbānīša trase, divas bērnu pilsētiņas, “Ūdens piedzīvojumu parks”, Pludmales akvaparks, pirmā Zilā karoga pludmale Baltijā un daudzas citas. Uzsvēršu, ka daudzi Ventspils objekti un projekti ir novērtēti nacionālā un starptautiskā mērogā, par ko liecina būtiskāko apbalvojumu uzskaitījums, kas pieejams šeit.
