„Šajā gadījumā vajadzēja rīkoties pilnīgi citādi. Un to es teicu kolēģiem jau pirms nedēļās: cilvēki, kuri laužas pāri mūsu robežai, nav bēgļi klasiskajā izpratnē. Viņi ir instrumenti hibrīdkara apstākļos. Turklāt – patlaban notiek Krievijas militārās mācības „Zapad”. Krievija noteikti ir izpētījusi Eiropas klasisko pieeju draudzīgai attieksmei pret bēgļiem un to arī izmanto,” uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).
Redzot, ka valdība Latvijas robežu jautājumā līdz šim nav darījusi gandrīz neko, daudzi cilvēki sāk domāt par to, ka jāveido pašaizsardzības vienības. Cik tālu, jūsuprāt, var eskalēties šī situācija?
Pārspīlēt nevajag, un pašaizsardzības vienības arī nav jāveido. Lielākā problēma ir tā, ka mēs lielākoties mācamies no savām, ne no lietuviešu kļūdām. Mūsu lielākā kļūda bija tā, ka, sekojot lietuviešu piemēram un klasiskai Eiropas pieejai, ikviens, kurš pienāk pie mūsu robežas, ir akceptējams.
Šajā gadījumā vajadzēja rīkoties pilnīgi citādi. Un to es teicu kolēģiem jau pirms nedēļās: cilvēki, kuri laužas pāri mūsu robežai, nav bēgļi klasiskajā izpratnē. Viņi ir instrumenti hibrīdkara apstākļos. Turklāt - patlaban notiek Krievijas militārās mācības „Zapad”. Krievija noteikti ir izpētījusi Eiropas klasisko pieeju draudzīgai attieksmei pret bēgļiem un to arī izmanto.
Tātad pirmkārt - šis migrācijas vilnis jāskata kontekstā ar mācībām „Zapad”, jo Krievija vēro, kā mēs izvietojam savus spēkus, bet mums jāturpina griezt atpakaļ šos migrantus, jo viņi nav nekādi bēgļi. Otrkārt, sagaidu, ka Ministru kabinets dos pilnvaras robežsardzei rīkoties aktīvāk.
Man Aizsardzības ministrijā rokas ir sasietas, bet jāsaprot, ka visi resursi ir uz vietas un esmu gatavs izpildīt visus uzdevumus, ko dos valdība. Visi robežsargi ir jāatsauc no atvaļinājumiem. No citiem reģioniem ir jāatsūta policijas vienības uz pierobežas reģionu, izsludināt ārkārtas situāciju, kas mums dod tiesības nevienu „bēgli” nepieņemt.
Tālāk - parādīt viņiem virzienu, vienkāršā valodā runājot - atpakaļ uz Minskas lidostu.
Vai jūs to visu esat teicis arī agrāk?
Protams, jā!
Vai pārējiem valdības locekļiem kaut kādas problēmas ar dzirdi?
To prasiet pārējiem. Esmu aizsardzības ministrs, un man nav tādu privilēģiju vai pilnvaru, kādas ir premjeram - norādīt citām ministrijām, ko darīt. Marija Golubeva pirmo reizi ir kļuvusi par ministri, viņai arī pirmoreiz saskaršanās ar šādu krīzi. Bet nevienam, kurš mani ir dzirdējis, tas nav nekas jauns - to visu es teicu jau vairāk nekā pirms nedēļas.
Tēlaini runājot: mūsu zirgi ir apsegloti, mūsu ierīces un mūsu cilvēki ir uz vietas, mēs varam rīkoties. Mēs esam gatavi palīdzēt. Ja „bēgļi” tiek ielaisti, tas nozīmē - viņi jāizmitina, bet aizsardzība nav galvenā nozare, kam būtu jāatbild par jau uzņemto migrantu izmitināšanu un ēdināšanu. Armijas teltis nav piemērotas ilglaicīgai migrantu uzturēšanai, tur vajag tualetes un ūdeni. Ja kāds grib viņus uzturēt - lūdzu, atrodiet pamestas skolas, kopmītnes, un Latvijā tādu ir daudz. Lai Iekšlietu ministrija uzņemas atbildību par viņu apsardzi.
Lietuvieši paātrinātā kārtā izskata migrantu pieteikumus, un pēc trim vai četrām nedēļām migranti tiek aizsūtīti tur, kur vajag. Tā varētu arī mēs. Ja paši negribam savu naudu tērēt, tad jāpiesaka palīdzības lūgums „Frontex”.
Izskan aicinājumi atlaist ministri Golubevu no amata. Kā vērtējat šādu rosinājumu?
Es, protams, tādus vārdus mutē neņemšu. Domāju, ka ikviens cilvēks mācās krīzes situācijā. Iekšlietu ministrijas pieredzējušākajiem kolēģiem vajadzētu viņai palīdzēt saprast situāciju. Un atlaišana nepalīdzēs: krīzes situācijā atlaidīsim ministri, meklēsim jaunu un mēģināsim to piemērot? Vienkārši jāmāca rīkoties adekvāti.
Kas gan viņu piespiedīs to darīt? Viņai svarīgāk bija piedalīties praida pasākumos, nevis domāt par kaut kādām tur robežām.
Politiķim vienmēr jāizvērtē, kādas politiskās darbības konkrētā laika posmā ir visaktuālākās...
Precizēsim: vai cilvēkiem nav jāuztraucas par to, kas tagad notiek robežu sakarā? Ir tomēr daudz uztraukuma.
Šim uztraukumam nevajadzētu būt ar mērķi veidot pašaizsardzības vienības. Cilvēki no politiķiem un valdības kopumā vēlas sagaidīt skaidras atbildes, un tās ir jāsniedz. Mūsu valstī pietiek aizsardzības resursu, un tie ir jāizmanto. Bet ja kāds politiķis šajos jautājumos ir neizlēmīgs, viņam vajag palīdzēt.
Pirmais, kas ienāk prātā kā neizlēmības paraugs, ir premjers Kariņš.
... Ja pirms nedēļas mēs būtu izdarījuši to, par ko tagad stāstu, viss būtu bijis citādi.
