Intervija

Latvijas tiesu vara uzņēmusi kursu uz ciešāku komunikāciju ar sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tiesneši solās būt atvērtāki un plašāk skaidrot savus nolēmumus.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs un Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis.

Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība): par šantāžu koalīcijā, par finansējumu, kura dēļ partijas dabūs pērienu, par degošo acu nodzišanu un reformām, kas nav reformas, par Eiropas atkarības adatu – gāzesvadu Nord Stream 2.

Var pavisam droši apgalvot, ka valsts finansētā medicīnas sistēma vispār pastāv tikai tāpēc, ka ir māsas, māsu palīgi un citi mediķi, kas desmit gadus ir strādājuši tādā darba režīmā, ko par normālu un cilvēka tiesībām atbilstošu neuzskatītu nevienas citas nozares darbinieks. Pagarinātais normālais darba laiks ļāva izmantot mediķus darbam vairākās slodzēs un veidoja situāciju, kas ļāva neuztraukties par to, kas strādās šo mediķu vietā, ja kādu dienu viņu nebūs. Par to, kāpēc protesta akcijās piedalās māsas, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa Ilze Ortveina.

Par valsts budžetu, par Ukrainas komercbankai konfiscēto naudu un «Pūces reformu», par partiju finansēšanu un citiem aktuāliem politikas jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu Armandu Krauzi.

Intervija ar Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu: par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), par to, kāpēc šī reforma nesīs lielākoties neērtības un netaisnību, par to, vai ir iespējams vēl kaut ko mainīt, un par to, kāpēc politiķi melo.

Mēs ar neirologu, habilitēto medicīnas doktoru, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāju Valdi KERI sākām runāt nevis par medicīnu, bet par Aleksandra Grīna Dvēseļu puteni un iecerēto filmu. Un tikai pēc tam pievērsāmies arī situācijai nozarē.

Saruna ar topošās grāmatas Kolaborants autoru, žurnālistu, rakstnieku, publicistu Lato Lapsu.

Anda bērnībā dzīvoja pilī. Viņas adrese bija: Jaunpils pils. Tās augšējais – trešais – stāvs bija atvēlēts dzīvoklim, apakšā bija kultūras nams. Andas mamma bija kultūras nama direktore, bet Andai vajadzēja piedalīties itin visos pulciņos un būt pirmajai visās sacensībās. Tēvs savukārt vadīja pūtēju orķestri un estrādes ansambli. Anda atceras, kā kopā ar māsu Kristīni, vēl maziņas būdamas, mēdza uzvilkt slidzābakus jau dzīvoklī un tad, dzirksteles šķiļot, skrēja lejā pa akmens kāpnēm uz aizsalušo pils dīķi. Tēvs neko neteica, jo, patiesībā būdams fizkultūras skolotājs, atbalstīja māsu sportiskās aktivitātes.

Saruna ar Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par to, kur aizies astoņkārtīgi palielinātais valsts finansējums partijām; par KPV LV «zelta balsi», kura tika pārdota pret miglainiem solījumiem, un zemē nomesto varu; par deputātiem, kuriem jāprasa frakcijas vadītājas atļauja kāpt tribīnē un runāt, un par to, kuras frakcijas vadītājas kabinetā Kaimiņš ir biežāks viesis nekā paša partijā, kur viņam nekādas ietekmes vairs nav.

Par finanšu noziedzniekiem konfiscētas naudas izmaksāšanu vai neizmaksāšanu skolotājiem algās, par pašvaldību rindu pie «Valsts kases lodziņa», par sarukušo fiskālo telpu un citām finanšu nozares aktualitātēm un paradoksiem Neatkarīgās intervija ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju, valdības finanšu konsultantu Jāni Plato.

Saruna ar Rail Baltica projekta ieviesēju Latvijā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāju Kasparu Vingri par to, kad sāksies reālie būvdarbi, kad sāks kursēt pirmie vilcieni, kādas būs biļešu cenas un kā mainīsies Rīga pēc šī projekta realizācijas.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc saceltas jezgas un bažām par nespēju abonentiem atļauties preses piegādi Saeima rudenī steidzami lēma par grozījumiem Pasta likumā, lai nākamgad preses izdevumu piegāde notiktu par līdzšinējām izmaksām.

Ziņa, ka atlūgumu iesniedzis Dailes teātra direktors Andris Vītols, nāca kā nepatīkams turpinājums teātra aktieru cīņām pret nu jau tā bijušo māksliniecisko vadītāju režisoru Dž. Dž. Džilindžeru, kurš savukārt atteicies kaut ko skaidrot presei, motivējot to ar uzticību principiem un to, ka plašāks skaidrojums «varētu nodarīt kaitējumu bijušo kolēģu (īpaši aktīvāko revolucionāru) reputācijai». Līdzi ziņai par atlūguma iesniegšanu publiku sasniedza informācija, ka direktors amatā palikšot, līdz teātrim konkursā tikšot atrasts jauns vadītājs. Šajā situācijā sāka zvanīt Neatkarīgās lasītāji, Dailes teātra cienītāji, un uzdot jautājumu – kas notiek? Dailes teātra direktors Andris Vītols piekrita sarunai un situāciju skaidro pats.

Par finansējumu mediķu algām un slimnīcām, par iespējamu sadarbību ar privātiem investoriem, par «bēgošajām medmāsām» un citām aktuālām veselības aprūpes problēmām Neatkarīgās intervija ar Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti.

Otrdien, 29. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē tiks atskaņota komponista, pētnieka un etnomuzikologa Valda Muktupāvela folkoratorija Mūsu esmes upes (Rivers of Our Being). Tajā piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sõla un kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Folkoratorijas pirmatskaņojums pasaulē notika pērn Edinburgā, šis būs pirmatskaņojums Latvijā. Folkoratorijas atskaņojums būs LKA starptautiskās zinātniskās konferences Kultūras krustpunkti XIII atklāšanas notikums.

Par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) centieniem panākt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanu, «mantinieku gatavošanu», nepieciešamību kaut ko mainīt pastāvošajā kārtībā, prokuratūras darbā un rezultativitātē Neatkarīgās intervija ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Futbola federācija palika bez savas galvas – ārkārtas kongresā no amata tika izbalsots tās prezidents Kaspars Gorkšs. Atstādināts no amata un izanalizējis situāciju, Gorkšs intervijā atklāj likumsakarības, kāpēc notika šāds pavērsiens.

«Kauns nav dūmi, acīs nekož,» ironiski teic politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, atbildēdams uz manu retorisko jautājumu («Vai Bordānam nav kauna tā rīkoties?») un vērtēdams JKP līdera Bordāna rosinājumu astoņas reizes paaugstināt politisko partiju finansējumu no valsts, tas ir, no mūsu kabatām. Tomēr ne tikai par to vien mūsu saruna: arī par idejām, kuru sāk pietrūkt partijām, par jauno nacionālismu un par miljonu, kas netiks saņemts.