Augusts Brigmanis: Nākamo Saeimas vēlēšanu galvenā intriga būs – vai uz tām aizies vairāk nekā 25%

© Rūta Kalmuka/F64

Šo sarunu ar ilggadējo ZZS frakcijas līderi Saeimā un bijušo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Augustu Brigmani iniciēja raksts “14. Saeimas rezultāti”. Brigmanis kā joprojām aktīvs LZS biedrs vēlējās precizēt dažus, viņaprāt, diskutablus jautājumus saistībā ar nākamruden paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām.

Savā rakstā izteicu domu, ka jau šobrīd visai skaidri iezīmējas nākamo Saeimas vēlēšanu rezultāti. Pareizāk sakot, šiem rezultātiem kopumā nav lielas nozīmes, jo esošā koalīcija saglabās savu dominējošo stāvokli un Kariņš kopā ar Pavļutu un Dzintaru veidos arī nākamo valdību. Kas jums šajā prognozē šķita nepareizs?

Neteiksim, ka nepareizs, bet man šķiet, ka tajā prognozē cauri spīdēja doma, ka zaļie zemnieki (ZZS) kaut kādos apstākļos, ja viņi labi uzvestos, varētu tikt ietverti nākamajā koalīcijā. Pēc maniem aprēķiniem sanāk tāda prognoze, ka esošā koalīcija nav ieinteresēta ZZS klātbūtnē nākamajā valdībā, un vienīgais arguments, kāpēc viņus paņemt valdībā, būtu pietiekami liels ZZS mandātu skaits [pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām]. Pretējā gadījumā viņi ir ļoti apmierināti ar esošo situāciju.

Tam var tikai piekrist. Mana prognoze balstījās idejā, ka “Vienotībai”, “Attīstībai/Par!” un NA varētu nepietikt balsu un JKP saņemtu ļoti maz vietu vai pat nepārvarētu 5% barjeru.

Mana prognoze ir tāda, ka nākamajā Saeimā būs atsevišķi pārstāvēti “Progresīvie”. Plus, ja vēl tiek iekšā reģionāļi (Latvijas Reģionu apvienība - LRA), tad viņi būs piespēlētāji šim triju partiju kodolam. Tāpēc ar lielu varbūtību var prognozēt, ka ZZS nākamajā valdība var arī nebūt.

Tādā gadījumā ko darīt ZZS?

Manā izpratnē ZZS nav cita varianta, kā rūpīgi strādāt, lai iegūtu lielāku mandātu skaitu Rīgā. Tas ir tas, ko es visu laiku ar saviem kolēģiem esmu runājis - lielāks uzsvars jāliek nevis uz reģioniem un laukiem, kas pats par sevi ir skaidrs, bet tieši uz Rīgu. Rīgas vēlētājiem jāraida nopietni signāli.

To, ka Rīga ir ļoti nozīmīgs elektorālais faktors, visi saprot, bet jautājums - kā situāciju mainīt? Kādus nopietnus signālus ZZS var rīdziniekiem raidīt?

Tēmu, par kurām spriest un uz kurām ZZS vajadzētu akcentēt uzmanību, netrūkst. Visas tās nejēdzības, kuras Rīgā ir. Sākot ar stabiņu sāgu, neatrisinātajām transporta plūsmām un beidzot ar pieaugošajiem tarifiem. Tāpat arī visas zaļās tēmas, kuras grib sev paņemt un pacelt kā karogu “Progresīvie”. Tās ir tēmas, kuras nav jāizgudro. Tās ir acu priekšā. Atsevišķs un ļoti būtisks jautājums ir spēcīgu, adekvātu līderu izvirzīšana. Tādu līderu, kuriem cilvēki notic, ka viņi Saeimā spēs šis problēmas atrisināt.

Pērn uz Rīgas domes vēlēšanām ZZS par saraksta līderi izvirzīja vienu no aktīvākajiem un darbaspējīgākajiem ZZS politiķiem - Viktoru Valaini, bet rezultātu grūti vērtēt kā sekmīgu. Ko ZZS domā izvirzīt tagad?

Domāju, ka no ZZS uz Saeimas vēlēšanām Rīgas apgabalā jāvirza savs premjera kandidāts.

Un kurš tas būtu?

To es šodien vēl nepateikšu, kurš tas būs. Jautājums ir atvērts, un ir vairāki kandidāti. Tas ir tuvāko mēnešu jautājums, kad šis cilvēks tiks nosaukts. Ir iezīmējušies līderi, kuri varētu šo vietu ieņemt un piesaistīt ne tikai esošo ZZS elektorātu, bet kuri būtu pietiekami pievilcīgi arī citu spēku elektorātam un neizlēmušajiem.

Kad un kādā procedūrā šis ZZS premjera kandidāts tiks izvirzīts?

Politiskie spēki, kas veido ZZS - LZS, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija un “Latvijai un Ventspilij” -, katrs virzīs savu kandidatūru, ko viņi redz kā spēcīgāko. Tie būs četri cilvēki, un no viņiem tad izvēlēsimies spēcīgāko. Ja jāatbild - kad, tad vēlme ir to izdarīt divu mēnešu laikā, lai šis cilvēks jau laikus varētu savu vēstījumu dot vēlētājiem.

Precizēsim. Vai sabiedrībai tiks nosaukti visi šie četri pretendenti uz premjera kandidāta vietu, vai arī šī izvirzīšana notiks slēgtā lokā un sabiedrībai jau tiks likts priekšā šajā lokā izvēlētais cilvēks?

Publiski nekāda “skaistuma konkursa” nebūs. Manuprāt, sabiedrībai jānosauc viens cilvēks, kurš būs premjera amata kandidāts. To izdarīs ZZS valde, kas ir vēlēta organizācija. Šobrīd nav zināms, no cik cilvēkiem būs jāizdara izvēle. Vai to būs četri, divi vai viens, nav zināms.

Vai pastāv iespēja, ka tiks nosaukts Aivara Lemberga vārds?

Mēs esam reālisti un esošajā situācijā saprotam, ka... Arī iepriekšējās vēlēšanās Aivars Lembergs nebija ZZS premjera kandidāts un arī šajās, es domāju, nebūs.

Vai tomēr var nosaukt kādus uzvārdus?

Pagaidām mēs nevienu uzvārdu nesauksim.

Runājot par nākamās Saeimas vēlēšanām, liela nozīmē būs tam, cik konsolidēti vai, tieši otrādi, sadrumstaloti startēs atsevišķi spēki. Publiski izskanējušas runas par to, ka “Vienotība” varētu veidot kopīgu sarakstu ar “Attīstībai/Par!”, savukārt ZZS ar LRA.

Būtībā jau “Vienotība”, “Attīstībai/Par!”, arī “Progresīvie” ir vienas ievirzes partijas, kuras var droši likt vienā maisā. Kā tās startēs vēlēšanās - vienā sarakstā vai katra atsevišķi, neņemos spriest. Kas attiecas uz ZZS kopēju sarakstu ar LRA, tad tas ir atklāts, diskutējams stāsts. Pašreiz šajā jautājumā ir iestājies tāds nenoteikts līdzsvars. Ko ar to gribu teikt? Katra puse domā par šo iespējamo kopīgo startu. Tur ir gan savi plusi, gan mīnusi, kas prasītos pēc garākas analīzes. Pagaidām šis jautājums ir, kā mēdz teikt, atvērts.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās labus rezultātus sasniedza jaunās partijas. Tagad atkal ir izveidotas vairākas jaunas partijas. Kā vērtējat to izredzes?

Kaimiņa partijas niša ir tukša, un, kā saka, daba tukšumu nemīl. Tā tiks aizpildīta, un ar lielu garantiju varu teikt, ka Gobzems būs nākamajā Saeimā ar savu partiju. Ar cik vietām, ir grūti pateikt, bet būs. Cilvēki alkst pēc tādas atraktīvas, pietiekami neordināras politikas. Gobzems ir sekmīgi aizpildījis Kaimiņa nišu, jo pašu Kaimiņu ne redz, ne dzird. Gobzems ir pavēris vāku tai Pandoras lādei, kad var runāt, darīt un stāstīt pilnīgi jebko, un cilvēki notic.

Ziemā un pavasarī Kariņa valdība tika pakļauta ļoti asai kritikai un šķita, ka tā karājas mata galā. Atsevišķi opozīcijas deputāti jau draudēja koalīcijas deputātiem, ka nākamajā Saeimā viņi vairs nebūšot, taču tagad mēs runājam par to, ka pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām nekas nemainīsies un tie, kas tagad pie varas, turpinās tur būt arī nākamos četrus gadus. Kas pa šo pusgadu ir mainījies? Kādas kļūdas ir pieļāvusi opozīcija?

Es nekad neesmu bijis tas cilvēks, kurš kādreiz būtu teicis, ka Kariņa valdība šīs Saeimas laikā kritīs. Pat vēl vairāk. Mēs ar Kučinski savulaik saderējām uz laba viskija pudeli, ka Kariņa valdība noturēsies līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tā pudele jau ir nopirkta un stāv.

Kurš nopirka?

Kučinskis. Viņš nopirka, jo saprot, ka ir to pudeli paspēlējis. Es nezinu, kas tie bija par opozīcijas pārstāvjiem, kas visu laiku ņēmās, ka Kariņa valdība tūlīt, tūlīt kritīs. Es nekad neesmu šaubījies, ka Kariņa valdība nostrādās līdz pēdējam. Kāpēc tā nostrādās? Tāpēc, ka tā ir absolūti nepopulāra valdība; vājākā valdība, kāda jebkad ir bijusi, un tieši tāpēc paradoksālā kārtā nenogāžama. Šādas vājas un nepopulāras valdības vietā pašreiz nav ko likt. Viņi visi kā zāģa zobi saķērušies krampjaini turas pie varas. Katram no viņiem ir ko zaudēt. Gan Saeimā komisijas, gan sekretāres, gan mašīnas. Viņi var cits uz citu greizi skatīties, lamāt, bet, pat ja valdībā kāds ministrs izgāžas, tad Saeima pasaka - nē, nē, nē. Mēs valdību nemūžam negāzīsim, jo tas mīkstais krēsls, uz kura sēžu, man par visu svarīgāks. Tāpēc nevienu no amatiem ārā nemet, vienalga kas, jo galvenais ir saglabāt kopējo varu. Lielākā problēma ir tā, ka šādā situācijā sabiedrības attieksme pret politiku un politiķiem kļūst aizvien sliktāka. Var pat teikt, apātiskāka. Pēdējās pašvaldību vēlēšanas to pierādīja. 25% aizgāja Rēzeknes novadā balsot.

Kas kopumā ir Latvijas politikas vājā vieta, kas rada šo skumjo situāciju?

Domāju, ka cilvēkiem ir pazuduši orientieri, un kovids vēl uzlika tādu treknu punktu. Agrāk bija kaut kādi lieli mērķi - iestāties ES, iestāties NATO, uzbūvēt koncertzāli, Gaismas pili. Tagad šādu lielu, visiem saprotamu mērķu nav. Tagad notiek sišanās ap kovidu. Ar to galā netiek, jo laiku pa laikam tas uzrodas no jauna. Līdz ar to cilvēki notrulinās, un arī tie, kas pie varas, notrulinās. Diemžēl arī cilvēki, kuri tagad ieiet politikā, nekādus augstus mērķus nedeklarē. Vai mēs redzam kādas spilgtas personības, par kurām cilvēki teiktu - jā, mēs aiz viņiem ejam?

Kāda, jūsuprāt, būs nākamo vēlēšanu galvenā intriga?

Galvenā intriga būs tā, vai uz vēlēšanām aizies vairāk par 25%.

Saeimas vēlēšanām?

Jā (smejas). Nu, labi, drusku pārspīlēju, bet galvenā intriga tomēr būs - cik tad cilvēku uz tām vēlēšanām atnāks? Kas tur tiks savēlēts, tas jau būs cits jautājums. Es domāju, ka nākamā Saeima būs stipri sadrumstalota. Kas šo sadrumstalotību rada? Tā ir nauda. Tagad valsts maksā gan tām partijām, kuras iekļūst Saeimā, gan tām, kuras saņem vairāk par 2% balsu, bet Saeimā nemaz netiek. Tas ir tāds labs stimulators. Nauda būs, tad var dzīvot arī ar 2% [balsu]. Partijas pazūd, izjūk, bet tāpat naudu saņem. No vienas puses, tā nauda ir labi - nav jāmeklē atbalstītāji, sponsori, bet, no otras puses - dažādas sīkpartijas dzīvos par šo naudu un vilks savu dzīvību.

Intervijas

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.

Svarīgākais