Intervija

Bijušajam Jūrmalas mēram, par kukuļdošanu apsūdzētajam Raimondam Munkevicam tiesa piespriedusi četru gadu cietumsodu. Otram apsūdzētajam – kādreizējam PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes loceklim Normundam Pīrantam – tiesa piesprieda trīs gadus cietumā.

Saruna ar politiskās apvienības Zaļo un zemnieku savienība priekšsēdētāju Uldi Auguli un ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani par valdības krīzes cēloņiem, sekām, ieguvējiem un zaudētājiem. Par politisko laulību pārkāpējiem, turpmāko kopdzīvi līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un pēc tām.

Sarunā par bērniem, kas cietuši no vardarbības, piedalās Aija Švāne, nodibinājuma Zantes ģimenes krīzes centrs valdes locekle, Laura Puniņa, psiholoģe, strādā Zantes ģimenes krīzes centrā, kā arī Andris Bērziņš, Latvijas Bērnu fonda vadītājs.

Saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti par sieviešu lomu politikā un to, kā sieviešu iesaistīšanās politikā un biznesā maina šo sfēru spēles noteikumus. Rudzītis ar saviem strīdīgajiem izteikumiem ir iemantojis pretrunīgu slavu, taču cilvēki, kuriem patiešām nepieciešama palīdzība, pie viņa laužas – lai tiktu pie viņa uz konsultāciju, jāstāv garā rindā. Šī piebilde nav domāta viņa reklamēšanai, bet kā atbilde tiem, kuri, internetā komentējot viņa izteikumus, nekautrējas teikt, ka Rudzītis «nojūdzies» un «nes pilnīgu sviestu». Jāpiebilst, ka Rudzītis mēdz izteikties arhetipisku simbolu valodā, tāpēc daudzi viņa izteikumi nav jāsaprot burtiski, bet gan jēdzieniski.

Par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, notiekošajām un gaidāmajām pārmaiņām Valsts policijā (VP) un sabiedrības lielākas uzticēšanās izpausmēm Neatkarīgās intervija ar VP priekšnieku Intu Ķuzi.

Veidojas jauna valdība, taču Saskaņas centru (SC) tajā neaicina. Kā norises politikā un sabiedrībā izskatās no malas – no opozīcijas skata punkta – par to Neatkarīgās intervija ar Saeimas SC frakcijas deputātu Ivaru Zariņu.

Neatkarīgā intervē tiesībsargu Juri Jansonu.

Pēc Neatkarīgās pasūtījuma pagājušā gada nogalē tapušās politiķu un amatpersonu SKDS veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka bijusī valsts kontroliere, tagad uzņēmēja Inguna Sudraba atrodas reitingu virsotnē.

Neraugoties uz ļoti būtiskām izmaiņām jūras kravu pārvadājumos no Krievijas, kā rezultātā pagājušajā gadā kopējais kravu apgrozījuma kritums Baltijas valstu ostās ir 5%, Rīgas osta ir ne tikai cietusi vismazākos zaudējumus: –1,6% salīdzinājumā ar 2012. gada rādītājiem, bet arī ieguvusi lielāku tirgus daļu un nostiprina Baltijas valstu lielākās ostas statusu.

Par nenotikušo referendumu eiro lietā, par Satversmes «labajiem» un «sliktajiem» grozījumiem, par idejām mūsu pamatlikumam piekabināt jaunu preambulu un aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem šī Neatkarīgās intervija ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Pagājušajā nedēļā divas Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apsprieda Latvijas EP deputāta Krišjāņa Kariņa virzītos priekšlikumus direktīvas grozījumiem, kas paredz kopīga Eiropas reģistra (Reģistra) izveidi, atklājot patiesos labuma guvējus.

Fragments no šodien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publicētās intervijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieku Eiropas Savienības jautājumos Armandu Krauzi.

«Es sāku skatīties vienu amerikāņu seriālu – par kādu ķīmijas skolotāju, kas taisa narkotikas. Piecas sērijas iedevu Ojāram Rubenim – lai paskatās, varbūt iepatīkas... Rubenis pie manis atskrēja naktī, peldmētelī – pieprasīja, lai dodu nākamās sērijas,» Raimonds Pauls, izkritis no savas nopietnās komponista un pianista lomas, ar azartu stāsta par vienu tiešām gaumīgu seriālu, kas ieguvis ne mazums balvu – tas ir piecas sezonas garais stāsts Breaking Bad. Pēc tam gan neseko skaidrojumi, ko par to saka Lana, ka Raimonds pa naktīm skatās seriālus... Paula acīs nodzirkst smīns, un viņš atkal ir tas pats pašironiskais latvju ģēnijs, kam 12. janvārī aprit 78 gadi. «Neko nesvinēšu,» kā vienmēr noburkšķ Maestro, bet ir skaidrs, ka svinēs gan: varbūt kādas dienas vēlāk, varbūt kādas nedēļas pēc tam, bet viņš jau nu gan atradīs iemeslu, lai ar darbu atzīmētu kārtējo jubileju.

Pērn, 21. novembra pievakarē, visa Latvija ievaidējās sāpēs, jo vienā mirklī bojā gāja 54 cilvēki. Toreiz šķita, ka sabiedrībā kaut kas būtiski mainīsies, jo kopā ar lielveikala Maxima jumtu sagruvusi arī vienaldzīgā attieksme pret līdzcilvēkiem un valstī notiekošajām nejēdzībām. Bet vai patiesi tā ir...? Par to pārdomās dalās kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla un Latvijas Juristu biedrības prezidents, enciklopēdiskā portāla nekropole. info veidotājs Aivars Borovkovs.

Ir sācies jauns gads, kurā tiks veidota jauna valdība, notiks Eiroparlamenta un 12. Saeimas vēlēšanas. Par aktuālām sabiedriski politiskām problēmām – saruna ar sociologu Arni Kaktiņu un politologu Filipu Rajevski.

Eiro ieviešanas procesa laikā esam vairākkārt tikušies gan ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība), gan ekonomistu, uzņēmuma Primekss valdes priekšsēdētāju Jāni Ošleju un no dažādiem aspektiem analizējuši eiro ieviešanas lietderību Latvijā.

Finanšu krīze jau vairākus gadus katra jauna cēliena sākumā par vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza ekonomiskās attīstības prognozes. Vai valstij pietiks naudas, lai palielinātu algas, atbalstītu pensionārus, veicinātu veselības aprūpi? Kur tiks meklēti trūkstošie budžeta līdzekļi – jaunos nodokļos, augstākās nodokļu likmēs, stingrākā nemaksātāju apkarošanā? Tieši tādēļ īsu brīdi pirms gada nogales aicinājām finanšu ministru Andri Vilku izteikt savas prognozes.

Pēc intervijas ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču vēl brīdi parunājām par divām laika izpratnēm: hronos un kairos. Hronos nozīmē mehānisko – pulksteņa laiku.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis sarunājas ar Neatkarīgo par eksministru Edmundu Sprūdžu un LPS nostāju attieksmē pret būvniecības procesu, Partnerības līgumu, nodokļiem.

«Piecu pirkstu saturs nav ne dzejā, ne dramaturģijā izsmeļams. Dzejas trauciņi ir par mazu, un dramaturģijas sietiņam daudz kas birst cauri. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka proza ir žanru karaliene,» saka rakstniece Māra Zālīte pirms sava debijas darba prozas žanrā – romāna Pieci pirksti klajā nākšanas.