Inflācija

Māstrihtas inflācijas kritērijā pēc nepilna gada var tikt iekļautas vismaz divas valstis, konkrēti Spānija un Grieķija, kurās tobrīd cenu pieaugums varētu būt tuvs nullei, līdz ar to ievērojami samazinot pieļaujamās inflācijas rādītāju, tāpēc Latvija var neizpildīt iestājai eirozonā noteiktās inflācijas prasības, tā intervijā šodien iznākušajā žurnāla Bilance jūnija numurā apgalvo Nordea bank Latvijas filiāles vecākais ekonomists ANDRIS STRAZDS.

Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka piepildīsies Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajā Konverģences ziņojumā izteiktā prognoze, ka Latvijai būs grūti vidējā termiņā saglabāt zemu inflācijas līmeni, tomēr drīzāk inflācijas līmenis Latvijā būs augstāks par to, ko vērosim eirozonas valstīs, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Paredzams, ka gada inflācija aprīlī Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 2,7%, prognozēja biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie ekonomisti.

Gada inflācija Latvijā šā gada martā veidoja 3,2%, kas ir devītais augstākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Sakarā ar norādēm uz Latvijas neatbilstību eiro ieviešanas kritērijiem Finanšu ministrija pagājušo piektdien nāca klajā ar solījumu sakārtot inflācijas rādītājus.

Šā gada martā bija novērojams diezgan straujš patēriņa cenu kāpums, kas pārsvarā bija sezonālo faktoru ietekmē, tomēr jau sāka iezīmēties arī augsto energoresursu cenu ietekme, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada martā, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar 2011.gada martu patēriņa cenas augušas par 3,3% liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji ar produktu iepakojumu, kvalitātes un cenu grozīšanu cenšas padarīt mazāk manāmu cenu pieaugumu kopumā.

Šā gada martā mēneša inflācija varētu būt sasniegusi 0,5%, prognozē "Swedbank" ekonomiste Lija Strašuna.

Šī gada pirmajos divos mēnešos visvairāk - līdz pat 100% - augusi cena paprikai, kā arī redīsiem un gurķiem, savukārt lielāko cenu kritumu - par 45% - piedzīvojuši griķi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Šā gada februārī nebija novērojamas nozīmīgas patēriņa cenu svārstības iekšējā tirgū.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš norāda: šī gada februāra laikā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Salīdzinot ar 2011.gada februāri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 3,4 procentiem.

Cenu pieaugums janvārī par 0,8% attiecībā pret decembri ir tipiska norāde uz jaunu gadu ar jaunām – augstākām – nodokļu likmēm.

Latvijā pērn decembrī bija piektā augstākā gada inflācija Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kas apkopoti par 25 bloka valstīm.

Pērn lielākais cenu pieaugums bijis cukuram, kritums - kāpostiem un sīpoliem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Jaunākie inflācijas rādītāji Latvijā lielā mērā atbilst prognozētajam, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Vienlaikus premjers atzina, ka šogad inflācija būs zemāka nekā pērn.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) secinājusi, ka kopš gada sākuma elektrības cena ir pieaugusi par 26,7%, degviela sadārdzinājusies par aptuveni 12%, piena, siera un olu cenu kāpums bijis aptuveni 10% robežās.

Šā gada septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pieaudzis par 4,6%. Precēm cenas pieauga par 6,1%, bet pakalpojumiem – par 0,8%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija augustā bija otrā augstākā Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.