Pērn no Krievijas aizplūdis kapitāls 151,5 miljardu dolāru apmērā

© scanpix

Kapitāla aizplūšanas apjomi no Krievijas 2014.gadā bijuši vislielākie kopš centrālā banka 1994.gadā sāka publicēt šādu statistiku - pēc provizoriskām aplēsēm, pērn no Krievijas aizplūda 151,5 miljardi dolāru, pārspējot visdrūmākās prognozes.

Tas ir pat vairāk nekā krīzes laikā 2008.-2009.gadā, kad no Krievijas aizplūda attiecīgi 133,6 miljardi dolāru (2008.gadā) un 57,5 miljardi dolāru (2009.gadā).

Gada rādītāji ievērojami pārsnieguši ekspertu un institūciju prognozes. Krievijas centrālā banka "Bank Rossii" prognozēja kapitāla aizplūšanu 128 miljardu dolāru apmērā, Ekonomikas attīstības ministrija -125 miljardu dolāru apmērā.

Centrālā banka tādus kapitāla aizplūšanas mērogus skaidroja ar trim iemesliem: ārvalstu aktīvu palielināšanu, kompāniju un banku ārējā parāda atmaksu sankciju apstākļos, kā arī jaunu instrumentu iedarbināšanu likviditātes nodrošināšanai bankām valūtā. Pēdējā faktora ietekmi banka vērtē uz 19,8 miljardiem dolāru, taču šī nauda atgriezīsies valstī, jo bankām būs jāatdod valūtu kredīti. Turklāt "Bank Rossii" 2015.gadā prognozē mazākas ārējā parāda izmaksas, kas ļaus nākotnē samazināt kapitāla aizplūšanu.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais