Lai gan konkrētas nākamā gada valsts budžeta aprises taps zināmas tikai nākamnedēļ, tomēr jau šobrīd no valdības gaiteņiem ir izskanējušas norādes, ka 2015. gadā varam rēķināties ar trīskārt lielāku cenu kāpumu nekā šogad.
Pašreizējais budžeta «uzmetums» paredz, ka nākamajā gadā IKP pieaugums būs 2,8%, savukārt inflācija plānota 2,4% apmērā, kas ir aptuveni trīskārt vairāk nekā šogad, kad oktobrī, salīdzinot ar pērno oktobri, cenas bija palielinājušās tika par 0,7%.
Apkure un degviela būs lētākas
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka tik krass cenu lēciens tiek gaidīts elektrības cenu kāpuma dēļ, jo, sākot ar 1. janvāri, Latvijas mājsaimniecības nonāks brīvā tirgus apstākļos. Taču analītiķis mierina, ka šo sadārdzināšanos varētu mīkstināt naftas cenu kritums, kas īpaši novērojams tieši pēdējās nedēļās un saglabāsies ilgu laiku.
«Vidējās naftas cenas 2015. gadā būs apmēram par piektdaļu zemākas nekā šogad. Bet tas savukārt nozīmē gan lētāku degvielu, gan vēlāk – arī lētāku gāzi un apkuri,» pauž eksperts. «Domāju, ka inflācija nākamajā gadā būs aptuveni 1%. Iespējams, nedaudz virs. No vienas puses – zemāka inflācija ir slikta ziņa valsts budžetam, jo nodokļos tiks iekasēts mazāk. Taču, no otras puses, zemākai inflācijai būs pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Lētāka degviela, apkure, transporta izdevumi nozīmēs to, ka iedzīvotājiem atliks vairāk brīvo līdzekļu patēriņam, savukārt uzņēmējiem – investīcijām un attīstībai. Ekonomikas augs, augs arī IKP,» prognozē P. Strautiņš. Eksperts arī uzskata, ka inflāciju nākamgad nobremzēs pārtikas cenu samazināšanās. «To nosaka gan Krievijas embargo ietekme, gan šī gada bagātā graudu raža pasaulē. Nedaudz cenu līmeni ietekmēs arī tērauda un dažādu industriālo metālu zemākās cenas,» sarunā ar Neatkarīgo stāsta P. Strautiņš.
Valdība nogaida
Tikmēr Latvijas valdība nesteidzas tik operatīvi reaģēt uz pasaulē notiekošajiem procesiem, atbilstoši tiem koriģējot arī 2015. gada budžeta plānus. Finanšu ministrija norāda – izstrādājot prognozes, Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā Eiropas Savienības noteiktās sankcijas Krievijai, kā arī Krievijas augusta sākumā noteiktos pārtikas preču importa ierobežojumus. Tomēr ārējā vidē ir vērojama ārkārtīgi liela nenoteiktība un turpmāko notikumu attīstību šobrīd nav iespējams prognozēt, tāpēc aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes veidotas, pieņemot, ka nenotiek nedz turpmāka ģeopolitiskās situācijas eskalācija, nedz arī strauja stabilizēšanās.
Nodokļus sola necelt
Jāpiebilst, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā. Premjerministre Laimdota Straujuma ir uzsvērusi, ka nākamā gada galvenie akcenti tiks likti uz nacionālo un sociālo drošību, tāpēc galvenie izdevumu posteņi paredzēti Aizsardzības, Veselības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, kā arī Zemkopības ministrijai. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs šobrīd sola, ka nākamā gada budžetā neviena nodokļu likme nemainīsies, izņemot tās, kas jau tika minētas.
Tiek plānots, ka budžeta projekts izskatīšanai Saeimā nonāks 10. decembrī, bet jau 11. decembrī parlaments to varētu pieņemt pirmajā lasījumā.