Inflācija

Cenu pieaugums janvārī par 0,8% attiecībā pret decembri ir tipiska norāde uz jaunu gadu ar jaunām – augstākām – nodokļu likmēm.

Latvijā pērn decembrī bija piektā augstākā gada inflācija Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kas apkopoti par 25 bloka valstīm.

Pērn lielākais cenu pieaugums bijis cukuram, kritums - kāpostiem un sīpoliem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Jaunākie inflācijas rādītāji Latvijā lielā mērā atbilst prognozētajam, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Vienlaikus premjers atzina, ka šogad inflācija būs zemāka nekā pērn.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) secinājusi, ka kopš gada sākuma elektrības cena ir pieaugusi par 26,7%, degviela sadārdzinājusies par aptuveni 12%, piena, siera un olu cenu kāpums bijis aptuveni 10% robežās.

Šā gada septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pieaudzis par 4,6%. Precēm cenas pieauga par 6,1%, bet pakalpojumiem – par 0,8%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija augustā bija otrā augstākā Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Cenu kāpuma augstāko punktu šogad jau esam pārdzīvojuši, kas, visticamāk, fiksēts šī gada maijā, taču ziņu portāla BNN.LV aptaujāto ekonomistu viedokļi atšķiras jautājumā par to, cik lielā mērā šo pieaugumu ietekmē iedzīvotāju inflācijas gaidas.

Šogad otrajā ceturksnī Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,7% salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē.

Šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto (pēc nodokļu samaksas) darba algu līdz 200 latiem mēnesī saņēma 39% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 3,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem patēriņa cenas šā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājušās par 0,3 procentiem.

Inflācija Latvijā jau kādu laiku ir visai augsta un ir skaidrs, ka pasaules resursu cenu kāpums ietekmē cenu līmeni ne tikai Latvijā, bet arī visur pasaulē.

Latvijas radiostacijās no vakardienas skan politiskā reklāma, kurā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver trīs galvenos Valda Dombrovska valdības panākumus ekonomikā:

Latvijā gada inflācija jūnijā bija ceturtā augstākā Eiropas Savienībā (ES), būtiski pārsniedzot vidējo inflācijas līmeni blokā, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Inflācija gada griezumā varētu saglabāties tuvu 5% arī turpmākajos mēnešos. Tomēr jebkurš cenu kāpums nav pašsaprotams un no pircēju puses būtu jāuztver ar piesardzību – mājsaimniecību cenu gaidas pēdējā laikā ir būtiski augušas, kas atvieglo cenu palielināšanu uzņēmējiem, padarot šādas gaidas pašpiepildošas, norāda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2011.gada jūnijā, salīdzinot ar 2011.gada maiju, palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. 2010.gada jūnijā, salīdzinot ar 2010.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

„Virzoties uz eiro ieviešanu Latvijā 2014. gadā, patēriņa cenu indeksa izmaiņas, sākot ar šā gada maiju, sāk ietekmēt inflācijas Māstrihtas kritēriju, kuru ir paredzēts novērtēt 2013. gada martā,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2010. gada maiju, patēriņa cena Latvijā augušas par 4,8%-4,9%, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" veiktā ekonomistu aptauja.

Salīdzinot ar 2000. gadu, patēriņa cenas pieaugušas par 76,6 procentiem. Pārtika, degviela, elektrība, izglītība un veselības aprūpes pakalpojumi šo vienpadsmit gadu laikā kļuvuši divtik dārgi.