Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preces ir kļuvušas aptuveni par 1,7 procentiem dārgākas. Banku analītiķi prognozē, ka cenas lēnām turpinās kāpt arī nākotnē. Tomēr ekonomisti pieļauj, ka septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritērijus.
Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš norāda, ka augustā būtiska palielinoša ietekme uz patēriņa cenām bija degvielai. «Kopš jūnija beigām naftas cenas pasaulē palielinās. Vēl jūlijā Latvijā degvielas cenu pieaugumu nosedza nodokļu likmju samazināšana, bet augustā naftas cenu kāpums pasaulē jau atspoguļojās mazumtirdzniecībā. Mēneša laikā degvielai cenas pieauga par 5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem,» secina J. Salmiņš.
Viņš paredz, ka arī turpmākajos mēnešos cenu izmaiņas kopumā būs tuvas sezonālo svārstību līmenim. Vienlaikus pastāv liela nenoteiktība par turpmākajām naftas cenu tendencēm un iespējamo pārtikas cenu kāpumu pasaulē. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna savukārt domā, ka augusts, visticamāk, šogad būs pēdējais mēnesis, kad mēneša griezumā reģistrēta deflācija, un turpmāk patēriņa cenas lēnām kāps. Tomēr, viņasprāt, šā brīža inflācijas tendences liecinot, ka Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju 2013. gada martā Latvija, visticamāk, izpildīšot. Arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds ir pārliecināts, ka Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus un, iespējams, jau septembrī.
«Pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija, kurai atbilstoši tiek vērtēta valsts atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas kritērijam, augustā kritās līdz 3,1%, taču vēl joprojām tā bija mazliet augstāka par kritērija vērtību 3,0%. Acīmredzot gada griezumā inflācija arī septembrī būs nedaudz zem 2%, lai gan mēneša griezumā septembrī cenu tālāks kritums nav gaidāms. Tomēr septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritēriju,» uzsver A. Strazds.