Bankas satraukušās par inflāciju
„Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada jūnijā, salīdzinot ar 2013.gada jūniju, palielinājies par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,2%,” informēja „Nordea Lavija” sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs: „Inflācijas dinamika šogad Jūnijā daudz neatšķiras no novērojumiem iepriekšējos mēnešos, precēm gada griezumā esot mazliet lētākām, savukārt pakalpojumu cenām pieaugot par teju trīs procentiem. Latvijā inflācija jūnijā bijusi tikai mazliet augstāka par eirozonas vidējo rādītāju 0,5%.Kopumā inflācijai šogad ir tendence mazliet kāpt, un jūlijā šo kāpumu vēl mazliet palielinās "Rīgas ūdens" tarifu pieaugums. Pakalpojumu cenu kāpums šogad ļauj izvairīties no deflācijas, kas būtu ļoti slikts signāls tautsaimniecības attīstībai. Ja paraugāmies gada griezumā, tad visbūtiskāko ietekmi uz inflāciju atstāj cenu pieaugums alkoholam un tabakai, viesnīcās un restorānos, kā arī transporta pakalpojumiem, savukārt lētāka pārtika ļauj kopējiem inflācijas rādītājiem saglabāties zemā līmenī.”
Dainis Gašpuitis, „SEB bankas” ekonomists: „Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis ir audzis par 0.3%. Lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām mēneša laikā veidoja cenu kāpums pārtikai (jaunās ražas ienākšana) un bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai. Visai strauju kāpumu uzrādīja arī transports, ko veidoja ne tikai benzīna cenas pieaugums, bet arī jūras transporta, transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu, kā arī automašīnu iegādes sadārdzināšanās. Sākoties atlaižu periodam, cenas kritās apģērbiem un apaviem. Rezultātā jūnijā gada inflācija ir pakāpusies līdz 0.7%. Cenu kāpumu turpina uzturēt salīdzinoši dzīvīgais iekšzemes patēriņš. Turpmākos mēnešos to virzīs arī atsevišķu komunālo pakalpojumu cenu pieaugums. Šī pieauguma ietekme tiešāk skars mājsaimniecību budžetus, jo alternatīvas tirgū ir ļoti ierobežotas vai to nav vispār. Tikmēr precēm cenas gada laikā samazinājās par 0.2%. Būtiskākie ārējie faktori, kas tuvākajā laikā var koriģēt inflāciju, būs pārtikas ražas apjomi, ģeopolitisko notikumu ietekme, t.sk. uz naftas cenām, bet nākamā gada sākumā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.”