Inflācija

Šā gada novembrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, bija par 1,6% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Oktobrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar šā gada septembri, nemainījās, bet vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, bija par 1,6% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Igaunijā mājsaimniecības piedzīvojušas straujāku pirktspējas uzlabojumu nekā Latvijā un Lietuvā, liecina jaunākais šodien Tallinā prezentētais SEB Baltijas mājsaimniecību apskats.

Gada inflācija Latvijā septembrī veidoja 1,9%, kas ir trešais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Latvijas mājsaimniecību uzvedība un tēriņi ir neadekvāti pašreizējai ekonomiskajai situācijai, šodien "SEB bankas" jaunākā Austrumeiropas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar šā gada augustu, bija par 0,5% augstāks, bet pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 2,9%, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Šī gada nogalē un 2013.gadā turpināsies Latvijas ekonomikas izaugsme, tomēr tās temps būs mērenāks, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā makroekonomisko norišu pārskatā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preces ir kļuvušas aptuveni par 1,7 procentiem dārgākas. Banku analītiķi prognozē, ka cenas lēnām turpinās kāpt arī nākotnē. Tomēr ekonomisti pieļauj, ka septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritērijus.

Jau ceturto mēnesi pēc kārtas Latvijā ir novērojama patēriņa cenu mēneša deflācija, proti, cenas krīt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tas ļāva piebremzēties arī gada inflācijas tempiem. Augustā, līdzīgi kā jūlijā, cenas bija vien par 1.7% augstākās nekā pirms gada.

Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 1,7% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Gada inflācija Itālijā jūlijā samazinājās līdz 3,1%, salīdzinot ar 3,3% jūnijā, piektdien paziņoja Itālijas statistikas birojs "Istat".

Šā gada jūlijā vidējas patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija par 1,7% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 2%

Gada inflācija Latvijā jūnijā bija 2,1%, kas ir septītais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 1,9% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis jūnijā, salīdzinot ar šā gada maiju, samazinājās par 0,1%. Precēm cenas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,6%.

Maijā pēc astoņu mēnešu pārtraukuma aprēķināta deflācija – patēriņa cenu kritums par 0,2% attiecībā pret aprīli.

Naftas cenu dinamikai pasaules resursu tirgos saglabājoties lejupvērstai un jūlijā stājoties spēkā pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumam, arī vasaras mēnešos lielākoties turpināsies patēriņa cenu kritums un nedaudz vēlāk, nekā bijām gaidījuši, tomēr inflācija vasaras mēnešos, visticamāk, paslīdēs zem 2% atzīmes, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja bankas "Citadele" Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska.

Šī gada maijā patēriņa cenu līmenis saruka par 0,2%. Salīdzinot ar 2011.gada maiju, patēriņa cenas ir palielinājušās par 2,8 procentiem.

Šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 2,2% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Gada inflācija maijā būs 2,3% līdz 2,4%, prognozē biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie banku ekonomisti.

Māstrihtas inflācijas kritērijā pēc nepilna gada var tikt iekļautas vismaz divas valstis, konkrēti Spānija un Grieķija, kurās tobrīd cenu pieaugums varētu būt tuvs nullei, līdz ar to ievērojami samazinot pieļaujamās inflācijas rādītāju, tāpēc Latvija var neizpildīt iestājai eirozonā noteiktās inflācijas prasības, tā intervijā šodien iznākušajā žurnāla Bilance jūnija numurā apgalvo Nordea bank Latvijas filiāles vecākais ekonomists ANDRIS STRAZDS.