Valsts ieņēmuši šā gada pirmajā pusē pieauguši inflācijas un nodokļu sloga palielināšanas dēļ.
Valsts kase un Valsts kanceleja jau pirmajās jūlija dienās steidzās informēt par valsts ieņēmumu plāna pārpildīšanu un naudas uzkrājumu veidošanos šā gada pirmajā pusē. Valsts ieņēmumu dienests pagaidām dod pārskatu par nodokļu un tiem līdzīgu maksājumu iekasēšanu tikai gada pirmo piecu mēnešu periodā
Valsts kanceleja apliecina, ka nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos pārsnieguši plānu par 1%. Svarīgāks ir valsts ieņēmumu pieaugums eiro izteiksmē, jo valsts uzturētās iestādes un cilvēki prasa vairāk naudas, nekā viņiem pietika iepriekš. VID pārskats par ieņēmumiem piecos mēnešos rāda, ka iekasēts par 217,6 miljoniem vairāk nekā 2016. gada piecos mēnešos. Virsplāna nauda šajos 217,6 miljonos bijuši 11 miljoni eiro.
Valsts iestāžu paziņojumus par ieņēmumu plāna pārpildi vainago Ministru prezidenta Māra Kučinska vārdi, ka tas «liecina gan par ekonomikas izaugsmi, gan arī veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darba reorganizāciju». Īstenībā tas liecina tikai par inflāciju un nodokļu sloga pieaugumu Latvijā.
Reālo inflāciju gada pirmajā pusē rāda pārtikas grozs, kāds jau kopš 2004. gada tiek piepildīts ar maksimāli līdzīgām precēm vienā un tajā pašā veikalā Lieldienās. Jaunākā publikācija par šā groza saturu un cenu tika sniegta šā gada 18. aprīlī. Pirkumu čeki liecina par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājuma pieaugumu no 1,96 eiro pagājušajā gadā līdz 2,22 eiro šajā gadā - par 26 centiem jeb 13,3%. Ja šādos apstākļos VID atļaujas uzrādīt PVN ieņēmumu pieaugumu tikai par 54,3 miljoniem eiro jeb 6,9%, kas uz pusi atpaliek no cenu pieauguma tempa, tad tas ir uz robežas ar pierādījumu, ka PVN izkrāpšanas shēmu apjoms dubultojies.
Vēl skarbāks ir nākamais piemērs par cenu un PVN pieaugumu summēšanos komunālajos maksājumos. Atskaite par valsts ieņēmumu pieaugumu sagadīšanās pēc nonāca publiskajā telpā vienā brīdī ar pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks preses pārstāves Santas Vaļumas skaidrojumu par komunālo rēķinu pieaugumu kādas mājas iedzīvotājiem tāpēc, ka savu sadaļu kopējā rēķinā šīs ēkas apsaimniekotājs pacēlis no 40 centiem par kvadrātmetru 2016. gadā līdz 60 centiem šogad. Citos šīs pašas iestādes apsaimniekotajos namos apsaimniekošanas maksa cēlusies ne tik strauji, bet cēlusies tā ir visur. Neatkarīgā varētu nodrukāt arī sadaļas kaut vai no rēķiniem par tādu dzīvokli, kura pārvaldības maksa 2016. gada jūnija rēķinā bijusi 0,54480 eiro par kvadrātmetru jeb 46,53 eiro kopā, bet 2017. gada jūnijā jau bija jāmaksā 0,56430 eiro par kvadrātmetru un 48,19 eiro kopā. Galvenais šeit tas, ka 2016. gada jūlijs bija pirmais mēnesis, kad valsts sāka iekasēt PVN no apsaimniekošanas maksas 9,23 eiro apmērā, kas pacēla kopējo maksājumu līdz 53,17 eiro. Lūk, kāpēc PVN ieņēmumi un valsts kopējie ieņēmumi šā gada pirmajā pusē kaut cik pamanāmi pārsniedz pagājušā gada pirmās puses ieņēmumus. Turpmāk valsts ieņēmumi vēl augs tāpēc, ka Rīgas namu apsaimniekotājs līdz ar šā gada sākumu pacēla apsaimniekošanas maksu, kas pavilka uz augšu arī nodokli par apsaimniekošanas maksas maksāšanu (jā, nodokli par maksāšanu!) no 9,23 eiro līdz 10,12 eiro mēnesī. Valdībai ar šādu maksājumu pieaugumu nepietiek, tāpēc tā nosauca nākamo nodokļu paaugstināšanu par nodokļu reformu.
***
Salīdzināšanai
VIENS PĀRTIKAS GROZIŅŠ nereprezentē visu cenu un pat ne visu pārtikas preču cenu izmaiņas, taču nav iespējama vienlaicīga dažu pārtikas produktu sadārdzināšana vairāk nekā par 1/10 daļu un citu - palētināšana par 1/10 daļu, lai summā sanāktu cenu pieaugums par pāris procentiem, par ko stāsta Centrālā statistikas pārvalde. Reāli iespējams celt visu līdzīgas nozīmes preču cenas apmēram vienādā tempā, lai pircējiem nebūtu izvēles, ja viņi, piemēram, pārtikas sadaļā tomēr vēl nav gatavi pievērsties pārtikas produktu izstrādājumiem no zāģu skaidām un palmu eļļas.
