Nākamajos mēnešos Latvijā gada inflācija nepārsniegs 3%, prognozēja Finanšu ministrijā, komentējot šodien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
Ministrijā norādīja, ka vidējais cenu līmenis šogad februārī bija par 3,3% augstāks nekā 2016.gada februārī, kas ir lielākā novērotā gada inflācija kopš 2012.gada. Tik augstu inflāciju pārsvarā noteica cenu pieaugums pārtikas precēm un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kuru devums inflācijā bija attiecīgi 1,45 un 0,87 procentpunkti. "Paredzams, ka nākamajos mēnešos gada inflācija tomēr nepārsniegs 3% robežu," uzsvēra ministrijā.
Finanšu ministrijā atzīmēja, ka cenu pieaugums februārī fiksēts visās pārtikas preču kategorijās, cenām pieaugot par 6,1%. "Jāsaka, ka pārtikas cenu kāpums ir vērojams arī pasaules tirgos. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenu indekss šogad februārī turpināja kāpt, uzrādot 17,2% gada pieaugumu. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un to ierobežotie krājumi. Tomēr cenu līmenis neapstrādātai pārtikai pasaules tirgos vēl joprojām zemāks nekā 2014.gadā, kad sākās straujš cenu samazinājums. Tādējādi arī Latvijā neapstrādātās pārtikas cenas varētu pieaugt un tas būtu labvēlīgi Latvijas zemniekiem, kaut gan kopumā pārtikas cenu līmenis Latvijā jau ir sasniedzis vēsturiski augtāko līmeni, un to tālākais kāpums būs visai ierobežots pirktspējas dēļ," pauda ministrijā pārstāvji.
Tāpat ministrijā norādīja, ka pērn energoresursu cenu kritums pasaules tirgos nodrošināja zemu vidējās inflācijas līmeni Latvijā. Kā arī bija gaidāms, naftas cenu kāpums šogad jūtami ietekmē degvielas cenu pieaugumu Latvijā. Šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu degvielas cena pieauga par 18,8%. "Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī (55 ASV dolāri par barelu), tad varētu sagaidīt, ka aptuveni gada vidū degvielas cenu pieaugums varētu apstāties," piebilda ministrijā.
Pārējo preču un pakalpojumu cenu ietekme uz gada inflāciju bija mazāka, tostarp lielāko ietekmi deva ar mājokli saistītās un telekomunikācijas pakalpojumu cenu izmaiņas. Ar mājokli saistīto cenu gada pieaugums februārī bija 1,7%, ko palielinošā virzienā ietekmēja ūdensapgādes tarifu pieaugums 2016.gada jūlijā, bet samazinošā virzienā - gāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājums, ko savukārt joprojām noteica zemā iepriekšējo deviņu mēnešu vidējā gāzes cena. "Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos," piebilda ministrijā.
Vienlaikus Finanšu ministrijā arī atzīmēja, ka savukārt sakaru cenas gada laikā pieauga par 6,2%, palielinoties tālruņu iekārtu un telekomunikāciju pakalpojumu cenām. "Iespējams, ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas ietekmē gaidāmās izmaiņas Eiropas Savienības regulējumā, kas paredz no 2017.gada jūnija vienādot viesabonēšanas tarifus ar tiem, kurus telekomunikāciju operatori nodrošina savās mītnes zemēs," atzīmēja ministrijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2016.gada februāri - inflācija sasniedza 3,3%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī audzis par 0,7%.