Banku analītiķi: Latvijā šogad vidējā inflācija gaidāma 2,5-3% apmērā

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,5-3% apmērā, prognozēja banka analītiķi.

"Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA norādīja - ja martā gada inflācijas kāpuma temps pierima, tad aprīlī kāpums ir pieklusis pavisam, proti, gada inflācija aprīlī bija tāda pati kā martā.

"Kas noteicis to, ka aprīlī gada inflācija palikusi nemainīga? Tie galvenokārt ir ārējie faktori - naftas un pasaules pārtikas cenas, kuru spiediens uz preču inflāciju mazinājies un, visticamāk, mazināsies arī turpmāk," viņa sacīja.

Tostarp Vildava atzīmēja, ka degvielas cenas aprīlī auga lēnāk, nekā iepriekš. Ģeopolitiskais satricinājums Sīrijā marta beigās un aprīļa sākumā, kas raisīja satraukumu par naftas piedāvājuma trūkumu turpmāk, uzspieda naftas cenu līdz 55-56 dolāriem par barelu, bet tas nebija uz ilgu. Aprīļa vidū naftas cena sāka mazināties, un maijā pat noslīdēja zem 50 dolāru atzīmes, atkārtoti pieaugot bažām par augošajiem pasaules naftas krājumiem.

F64

Tāpat viņa minēja, ka pārtikas cenas Latvijā aug lēnāk, nekā redzējām gada pirmajos mēnešos. Tas saistāms ar pasaules pārtikas cenu samazināšanos, kas novērojama trīs mēnešus pēc kārtas, līdz ar gaidām par labu labības ražu un augošiem piena ražošanas apmēriem pasaulē.

Vildava arī atzīmēja, ka aprīlī paātrinājusies pakalpojumu cenu izaugsme. Ja pirmajā ceturksnī pakalpojumu cenas auga par vidēji 3%, tad aprīlī temps pakāpies par procentpunktu - līdz 4%. "Iespējams, tas sāk atspoguļot algu kāpumu, kas, kā rāda "Swedbank" dati, ir paātrinājies šā gada pirmajā ceturksnī. Ātrāka algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu arī turpmāk," viņa piebilda.

Pēc Vildavas teiktā, ārējo faktoru ietekmei mazinoties, gada inflācijas temps turpmāk varētu mazināties. Svārstība naftas cenās saglabāsies arī turpmāk, kas daļēji noteiks patēriņa cenu virzību Latvijā, jo tā ietekmē ne tikai degvielas cenas, bet arī dabasgāzes, siltumenerģijas un pastarpināti citu preču un pakalpojumu cenas.

""Swedbank" prognoze naftas cenai šim gadam ir 55 dolāri par barelu, un maz ticams, ka gada vidējā naftas cena pakāpsies virs tās. Darbojošos naftas platformu skaits ASV konsekventi palielinās jau vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas, bet OPEC ražošanas apjomu samazinājums līdz šim nav spējis būtiski paaugstināt naftas cenu," teica Vildava, prognozējot, ka 2017.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,5%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd Latvijā inflāciju uz augšu dzen pārtikas un degvielas cenu kāpums. Lielu ietekmi uz cenu līmeni veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši piedzīvotās cenu lejupslīdes, būtisks cenu kāpums vērojams telekomunikāciju pakalpojumiem.

"Par spīti gaidām, ka inflācija ir paspējusi izšaut visu pulveri, tā vēl savu kāpuma potenciālu nav izsmēlusi. Visticamāk, ka jaunas virsotnes būs sagaidāmas augustā, kad tā pietuvosies vai pat pārsniegs 4% robežu. Ekonomika pamazām iesilst, kas turpinās uzturēt aktīvu cenu kāpumu pakalpojumiem, jo pretēji eirozonai, Latvijā spiediens celt algas ir spēcīgāks," teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka gada izteiksmē inflācijā turpinās uzrādīties energoresursu sadārdzināšanās. Savukārt neparedzamie laika apstākļi varētu sekmēt tālāku cenu pieaugumu pārtikai, kas iedzīvotājos pastiprinās inflācijas uztveri.

"Patlaban šā gada inflācijas prognoze ir 3%. Nākamgad inflācijai ir jāpalēninās, tomēr būtiskas korekcijas viesīs nodokļu reformas ietekme, ko šobrīd pilnībā ir grūti novērtēt," teica Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomits Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja - kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Tāpat, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%.

Publicitātes foto

Viņš arī atzīmēja, ka vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums.

"Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas, jo telekomunikācijā lielu lomu spēlē viesabonēšanas atcelšana Eiropas Savienībā un nepieciešamība investēt datu pārraides tīklu attīstībā, savukārt apdrošināšanā pēdējos mēnešos jūtami kāpušas OCTA cenas un tas pamatā ir saistīts ar šīs segmenta vājajiem finanšu rezultātiem jau ilgākā laika periodā. Vienlaikus pakalpojumu cenu kāpumā liela nozīme ir arī augošajām darbaspēka izmaksām un tādēļ inflācija straujāka kļuvusi arī citās jomās. Salīdzinājumā ar pērno gadu aprīlī komplekso atpūtas pakalpojumu un maksas kursu cenas kāpušas par attiecīgi 12,8%, kā arī 4,8%," klāstīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, tuvākajā laikā nemazināsies, jo ekonomikā jau ilgāku laiku turpinās diezgan straujš darba samaksas pieaugums, kas ar vien vairāk nozarēs liek domāt arī par cenu celšanu. Tajā pašā laikā inflācija Latvijā kādu laiku ir bijusi tuvu nullei, tādēļ vairs neesam raduši pie tā ka cenas augt. Tomēr pēdējo mēnešu tendences liek domāt, ka palēnām būs jāsāk atkal pierast pie zināma patēriņa cenu kāpuma ekonomikā un arī patērētāju noskaņojuma aptaujas parāda inflācijas gaidu kāpumu.

"Līdz ar to mūsu prognoze ir, ka inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 3%, savukārt nākamgad tā būs nedaudz virs 2%," teica Āboliņš.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka no 2012.gada marta līdz pagājušā gada augustam kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā gandrīz nemainījās - šī vairāk nekā četrus gadus ilgušā perioda beigās cenas bija tikai par 0,3% augstākas nekā sākumā, savukārt no augusta līdz aprīlim cenu līmenis pieaudzis par 3,8%.

"Laika posmā no septembra līdz decembrim cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ik reizi būtiski pārsniedza iepriekšējo desmit gadu vidējo tempu. Tāpēc gada inflācija strauji kāpa augšup. Liela mēneša inflācija bija arī februārī un martā, paceļot gada inflācijas rādītāju līdz 3,4%. Aprīlī tas tālāk vairs nepieauga, bet turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski samazināties, jo globālajos izejvielu tirgos kopš februāra kopējais cenu līmenis slīd lejup," teica Strautiņš.

Tostarp viņš norādīja, ka naftas cenas aprīļa pirmajās dienās vēl kāpa, bet mēneša beigās jau bija zemākā līmenī, savukārt 4.maijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada novembra.

"Slānekļa naftas ražošanas izmaksu samazinājumi ASV ar nežēlīgu precizitāti kauj nost visas OPEC un citu naftas eksportētāju cerības uz cenu kāpumu. "Brent" barela cena ir atgriezusies zem 50 dolāriem par barelu. Savukārt naftas patēriņa pieaugums šogad bremzējas, pirmo reizi kopš 2011.gada, par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme paātrinās. Ekonomikas pieaugums ne vienmēr nozīmē dabas resursu patēriņa palielināšanos. Aprīlī samazinājās arī metālu cenas, atgriežoties gada sākuma līmenī," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pēc kāpuma pagājušā gada nogalē samazinājušās starptautiski tirgojamo piena produktu cenas.

"Iepriekš teiktais nenozīmē, ka inflācija atgriezīsies pie iepriekšējos gados jau ierastās nulles atzīmes. Preču gada inflācija jau sākusi samazināties, no 3,5% martā līdz 3,2% aprīlī. Turpretim pakalpojumu inflācija aprīlī sasniedza augstāko punktu kopš 2009.gada augusta jeb 4%, mēneša laikā palielinoties par veselu procentpunktu. Darbaspēka izmaksu kāpums paātrināsies, taču tā ietekme uz kopējo cenu līmeni izpaudīsies daudz plūstošāk, nekā izejvielu cenu svārstības. Ja tiks apstiprināta inflāciju palielinošā nodokļu reforma, tā radīs jaunu izcilni cenu indeksa grafikā, taču varam sevi mierināt, ka citu nodokļu izmaiņas savukārt palielinās naudas daudzumu Latvijas iedzīvotāju kabatās, ar uzviju kompensējot akcīzes nodokļa ietekmi," teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2016.gada aprīli - inflācija saglabājās 3,4% apmērā. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī audzis par 1,4%.