Inflācija apliecina savu spēku

© Ekrānšāviņš no avīzes

2017. gads sācies ar 12 mēnešu inflācijas rādītāja pieaugumu no 2,2% pagājušā gada decembrī līdz 2,9% šā gada janvārī.

Janvāra inflācija iekļaujas Neatkarīgās 12. janvāra paredzējumā «no 2,2 droši uz 22». Tā pati inflācija nepakļaujas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pērnā gada 9. decembrī solītajam, ka inflācija šogad būšot ap 1,6%.

LB prezidenta un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa I. Rimšēviča nākamā publiskā uzstāšanās Latvijā esot plānota šā gada vasarā. Līdz tam laikam LB inflācijas prognozi oficiāli negrozīs, bet tajā pašā laikā ļauj savam darbiniekam Oļegam Krasnopjorovam LB mājaslapā izteikt savu viedokli, ka inflācija šogad lēkās ap 3%. Praktiski tādus pašus apsvērumus pauž arī tie ekonomisti, kuru publikācijas apmaksā komercbankas. Proti, ka preces un pakalpojumi mēnesi pēc mēneša izrādīsies vidēji par apmēram 3% dārgāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet tikai par procenta desmitdaļām dārgāki un atsevišķos mēnešos lētāki nekā iepriekšējā mēnesī. Tas jāsaprot kā solījums jeb mierinājums, ka cenas neturpinās celties tā, kā tās cēlās kopš pagājušā gada septembra no nulles inflācijas augustā līdz gandrīz 3% janvārī.

Faktisko inflāciju visai droši iespējams vērtēt kā jau tagad augstāku par 3%. Tāda tā tiktu paziņota, ja statistiķi tieši laikā nepamanītos samazināt pārtikas īpatsvaru Latvijas statistiski vidējā iedzīvotāja izdevumos, jo cilvēku labklājība pēdējos gados esot pieaugusi un viņi varot vairāk iztērēt ceļojumiem un citām izpriecām. Pēc šādas operācijas mazāku iespaidu uz kopējo inflācijas rādītāju atstāja +6,2% pārtikas un alkohola vidējām cenām, kas atkal iznākušas mērenākas tāpēc, ka alkoholam sadārdzinājums tikai +0,9%. Nebūtu nekāds brīnums izdzīvošanas izdevumu pieaugums nevis par 1/33, bet par 1/10 daļu tiem cilvēkiem, kuri nevar vai negrib novirzīt jūtamu daļu savas naudas alkohola iegādei vai vēl citām izpriecām.

Šobrīd izveidojusies klasiskā situācija, ka inflācija darbojas kā trūcīgajiem uzlikts nodoklis par labu bagātajiem. Tomēr arī bagātajiem nekas labs nav gaidāms, jo inflācija izriet no tā, ka ECB «drukā naudu dienu un nakti», uz ko I. Rimšēvičs norādīja jau minētajā uzstāšanās reizē pagājušā gada decembrī. Šā pasākuma mērķis ir izglābt no bankrota ne jau tikai tādas ES dalībvalstis kā Grieķija un Latvija, kuru dēļ neviens netērētu pārāk daudz papīra un krāsas eiro drukāšanai, bet Itāliju un Franciju, kuru defolts aizrautu sev līdzi Vāciju un visu eirozonu. Proti, inflācijai jāpalielina valstu ieņēmumi, kas Latvijā jau izpaudies ar +4% Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā janvāra ieņēmumu plāna pārpildīšanā.

Tieši bagātniekiem par bēdām jāatgādina, ka ECB spēj nodrukāt tikai naudu, nevis naudas vērtību. Šī vērtība no jauna nodrukātajām banknotēm vai ierakstiem banku elektroniskajos kontos var rasties tikai tādā mērā, kādā tiek samazināta visu jau esošo naudā un citos vērtspapīros izveidoto uzkrājumu reālā vērtība. Iedzīvotāju lielākā daļa savus uzkrājumus zaudē ļoti ātri, bet valstīm ar to nepietiek, jo šie uzkrājumi nav lieli ne tikai katram iedzīvotājam atsevišķi, bet arī visiem kopā. Valstu parādi pamatā sakrīt ar bagātnieku bagātību, tāpēc šiem lielumiem ir lemts pazust abiem kopā, kā tas vēsturē ne reizi vien piedzīvots. Vairumam tagadējo Latvijas iedzīvotāju pēc savas pieredzes vai ģimenes nostāstiem ir zināms, kā bija tad, kad Padomju Savienība pazuda kopā ar uzkrājumiem, ko Latvijas PSR iedzīvotāji mēdza saukt par zārka naudu.

***

Patēriņa cenu celšanās aritmētiskā vēsture Latvijā procentos kopš valsts neatkarības atjaunošanas

(neņemot vērā izmaiņas naudas vienību nosaukumos un preču un pakalpojumu lietošanas vērtībā)

1990. gada decembris 100 sākam jaunu dzīvi Latvijas Republikā

1991. gada janvāris 129 jaunā dzīve sākas ar auļojošu inflāciju

1992. gada marts 1183 cenas cēlušās desmitkārtīgi jeb vairāk nekā par 1000%

1998. gada decembris 10 006 cenas cēlušās simtkārtīgi

2015. gada marts 19 046 cenas sāk sniegties uz divsimtkāršošanos

2015. gada maijs 19 263 iepriekšējā cenu pieauguma maksimums

2016. gada decembris 19 305 rekords seko rekordam tuvojamies 20 000%

2017. gada janvāris 19 331



Svarīgākais