Centrālā statistikas pārvalde vakar pārspēja pati sevi, jūlijam uzrādot zemāko 12 mēnešu inflācijas rādītāju kopš gada sākuma un patēriņa cenu būtisku pazemināšanos attiecībā pret jūniju.
Izrādās, ka patēriņa cenas šā gada jūlijā bijušas par 2,6% augstākas nekā 2016. gada jūlijā. Nav tā, protams, deflācija vai inflācija pa procenta desmitdaļām, bet tomēr zemākais cenu pieauguma rādītājs šajā gadā. 12 mēnešu inflācijas rādītāju procentos pa mēnešiem no janvāra līdz jūlijam CSP sakārtojusi šādi: 2,9 - 3,3 - 3,4 - 2,8 - 3,0 - 2,6. Attiecībā pret jūniju cenas Latvijā esot nevis kāpušas, bet kritušas par 0,7%.
Atšķirība starp CSP dotajiem skaitļiem un visiem cilvēkiem redzamajām cenu izmaiņām veikalos ir kā speciāli izveidota tik liela, lai visi saprastu, ka nekādu sakarību starp abām skaitļu rindām meklēt nevajag. Vajag vienkārši smieties par vecum veco anekdoti, ka meli daloties melos, lielos melos un statistikā.
Par sviesta cenu sakulšanos sviestā Neatkarīgā jau ir rakstījusi pietiekami. Un runa, protams, nav tikai par sviestu, bet par visiem produktiem ar piena tauku saturu, par visiem produktiem ar tauku saturu un tālāk par visiem produktiem, kam cenas ceļas nebūt ne par 3% gadā un nepazeminās par gandrīz procentu mēnesī.
Cenu pieauguma rādītājs varēja mazliet atpalikt no realitātes tāpēc, ka CSP ievēro regularitāti, pierakstot cenas vienā veikalā katru mēnesi vienā un tajā pašā datumā. Tādā gadījumā tajos veikalos, kur cenas tika pierakstītas tuvāk 1. jūlijam, tagadējo sviesta cenu vēl nebija, kas pazemina šo cenu vidējo rādītāju. Tomēr CSP mērījumu galarezultāts nav izskaidrojams ar šādiem sīkumiem.