Šī gada inflācijas prognozi paaugstina līdz 2,9%; IKP prognozes - līdz 3,3%

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 2,7% līdz 2,9%, šodien žurnālistiem pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš sacīja, ka situācija globālajos naftas un pārtikas tirgos stabilizējas, tomēr lielāka aktivitāte ekonomikā un tādējādi arī atalgojuma kāpums liek centrālajai bankai paaugstināt gada visējās inflācijas prognozi 2017.gadam.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar samazināja eirozonas inflācijas prognozes. ECB jaunākās prognozes liecina, ka inflācija eirozonā šogad gaidāma 1,5% apmērā pretstatā iepriekš lēstajiem 1,7%.

Latvijas Bankas padome paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes 2017.gadam. Saskaņā ar neizlīdzinātajiem datiem IKP 2017.gadā varētu augt par 3,3%. Iepriekš centrālā banka lēsa, ka izaugsme šogad varētu būt 3% apmērā.

Savukārt 2018.gadā Latvijas IKP varētu augt ar līdzīgu tempu - par 3,4%, šodien preses konferencē informēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš skaidroja, ka 2016.gada beigās un 2017.gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme paātrinājās, kā rezultātā šā gada pirmajā ceturksnī IKP kāpums sasniedza 4%, kas ir pēdējo gadu straujākais pieauguma temps. Paātrinājumu noteica labāka situācija apstrādes rūpniecībā, enerģētikā un, sākot ar 2017.gada sākumu, - arī būvniecībā, tirdzniecībā un transportā. Tomēr jāņem vērā, ka pieauguma tempu kāpumu nosaka arī zemā iepriekšējā gada bāze un vairāki vienreizēji faktori, kuru ietekme nākamajos ceturkšņos nebūs tik izteikta, atzīmēja Rimšēvičs.

Virkne faktoru ļauj Latvijas Bankai prognozēt, ka arī turpmāk izaugsme saglabāsies noturīga. Ārējā ekonomiskā vide pakāpeniski uzlabojas, par ko liecina gan ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas dati, gan ekonomikas dalībnieku noskaņojumu rādītāji. Arī Latvijas apstrādes rūpniecības un ārējās tirdzniecības dati norāda uz ārējā pieprasījuma nostiprināšanos. Papildu tam lēnām turpina atkopties kreditēšana, un darba tirgū vērojamas tālākas uzlabošanās pazīmes - mazinās bezdarbs, algu kāpums saglabājas noturīgs, šā gada sākumā pat paātrinās.

Eiropas struktūrfondu apgūšana līdz šim ir kavējusies, tomēr tā varētu aktivizēties šī gada laikā un pozitīvi ietekmēt būvniecību un ar to saistītās nozares, kā arī kopējo investīciju aktivitāti, vērtēja centrālās bankas prezidents.

Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nedaudz paaugstināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes. ECB ekspertu vērtējumā, šogad eirozonas IKP augs par 1,9%, bet nākamgad par 1,8%.